Atklāta piemiņas plāksne slavenajam kinodokumentālistam Hercam Frankam 1
Rīgā svinīgi atklāta ar Rietumu Bankas (RB) Labdarības fonda atbalstu veidotā piemiņas plāksne izcilajam Latvijas dokumentālā kino režisoram Hercam Frankam (1926–2013), vēsta RB preses sekretāre Eleonora Gailiša.
Kinorežisors un scenārists Hercs Franks ir viens no izcilākajiem un pasaulē pazīstamākajiem Latvijas kinematogrāfistiem, atzīts dokumentālā kino korifejs, daudzu starptautisku kinofestivālu laureāts, viens no Rīgas dokumentālā kino skolas pamatlicējiem.
Piemiņas plāksne viņam par godu uzstādīta Rīgas centrā, pie mājas Lāčplēša ielā 29, kur meistars dzīvoja no 1960. līdz 1993. gadam – savas dzīves visražīgākajā posmā.
Svinīgajā piemiņas plāksnes atklāšanas ceremonijā uzstājās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu Padomes priekšsēdētājs, Rietumu Bankas Padomes loceklis, viens no Rietumu Bankas Labdarības fonda dibinātājiem Arkādijs Suharenko. “Hercs Franks sniedza ļoti lielu ieguldījumu pasaules kinomākslā. Esmu laimīgs, jo personīgi pazinu šo izcilo cilvēku – viņam vienmēr bija daudz ideju, radošu plānu, kurus viņš īstenoja ar patiesu entuziasmu. Šīs piemiņas plāksnes uzstādīšana ir viens no manai sirdij tuviem darbiem. Tas ir piemiņas simbols, kas rotās mūsu pilsētu,” uzsvēra Suharenko kungs.
Piemiņas plāksnes atklāšanas ceremonijā piedalījās arī ievērojami Latvijas kino darbinieki, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedri, Herca Franka kolēģi, draugi un tuvinieki.
Hercs Franks ir dzimis Ludzā, 1947. gadā pabeidza karaskolu un neklātienē absolvēja Vissavienības juridiskā institūta Sverdlovskas filiāli, bija žurnālists un fotogrāfs, kopš 1959. gada strādāja Rīgas Kinostudijā.
Hercs Franks kā režisors ir veidojis ap 40 filmu; pasaules mēroga atzinību viņam atnesa filma “Vecāks par 10 minūtēm” (operators Juris Podnieks, 1978). Šī ar slēpto kameru no viena plāna uzņemtā un bez jebkādas montāžas veidotā filma kļuva par atzītu kino klasiku un iedvesmoja režisoru Vimu Vendersu radīt almanahu “Par desmit minūtēm vecāks”. Plašu atzinību guvušas arī filmas “Augstākā tiesa” (1987), “Augstā dziesma” (1989), “Lūgsna” (1990) un citas.
Hercs Franks ir pasaules labāko dokumentālo filmu sarakstā iekļautās filmas “Baltie zvani” (1961) scenārija autors, kā arī slavenās filmas “235 000 000” (1967) veidotājs. Viena no viņa pēdējām filmām “Flashback”– sava veida pašportrets un unikāls pašanalīzes piemērs – saņēma daudzu kinofestivālu balvas. Daudzus gadus Hercs Franks veltīja filmai “Mūžīgais mēģinājums” (1994–2008). Veidojot savas pēdējās filmas, meistars iejutās arī kinooperatora lomā.
Herca Franka spalvai pieder grāmatas “Ptolemeja karte. Kinodokumentālista piezīmes” (1975) un “Uz sliekšņa atskaties. Dažādu gadu publikācijas” (2009), kā arī ap 160 dokumentālā kino mākslai veltītu rakstu.
Hercs Franks bija Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1967), Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1975). 2011. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un kļuva par Latvijas Kultūras akadēmijas Goda profesoru. Kopš 1993. gada līdz pat aiziešanai mūžībā režisors dzīvoja Izraēlā, lasīja lekcijas dažādu pasaules valstu kino skolās un turpināja strādāt arī Rīgā.
