Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. marts, 2015
Drukāt

Atklāta vēstule par informatīvās telpas stiprināšanu Latgalē (4)

mikrofons_stock

Latvijas Republikas kultūras
ministrei Dacei Melbārdei

Latvijas Republikas Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai

Latvijas Republikas Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājam A.Dimantam

 

Atklāta vēstule par informatīvās mediju telpas stiprināšanu Latgalē

Latgales sabiedriskā organizācija “Latgolys Saeima”, kura apvieno Latgales kultūrvēsturiskā novada sabiedriski aktīvus cilvēkus, vēršas pie jums ar ieteikumiem un jautājumiem, kas skar pasākumus, kas veicami informatīvās telpas stiprināšanai Latgalē.

  • Kādi objektīvi šķēršļi joprojām pastāv, lai tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi “Latvijas Radio” (LR) reģionālās studijas izveidei Rēzeknē?

Uzskatam, ka LR vietējās studijas izveide ir veids, kā visefektīvāk veidot vietējo auditoriju uzrunājošu sabiedriskā medija saturu visām LR programmām, tādā veidā veicinot Latgales informatīvās telpas sasaisti ar pārējiem reģioniem, vienotas Latvijas mediju telpas izveidošanai. LR tiešā klātesamība reģionā ir garants objektīvas informācijas izplatīšanai mazākumtautību vidū, viedokļu daudzveidībai un sabiedriskajai diskusijai.

  • Kāpēc Latvijas TV, atšķirībā no LR (raidījums Kolnasāta), nepilda Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un nepiedāvā regulārus raidījumus latgaliešu valodā visa gada garumā?

Uzskatam, ka Latvijas TV programmas politika, kas raidījumus latgaliešu valodā piedāvā vasaras mēnešos, aizstājot citus raidījumus, nav pietiekama.

  • Kāpēc līdz šim NEPLP nav ņēmusi vērā, savulaik biedrības “Latgolys Saeima” izteikto priekšlikumu iezīmēt sabiedrisko mediju LR un LTV gada budžetā konkrētu summu, kas novirzāma Latgales reģiona tematikas izvēršanai?
  • Vai Latgales sabiedriskās organizācijas tiks iesaistītas diskusijā par līdzekļu piešķiršanu un satura prioritātēm televīzijas programmu veidošanai krievu valodā, kas uzrunātu reģiona iedzīvotājus?

Uzskatām, ka, veidojot televīzijas programmu krieviski runājošās auditorijas uzrunāšanai, jāņem vērā, ka Latgalē joprojām medijos maz dzirdama latgaliešu valoda. Latvijas valsts valodas likuma 3. pants nosaka, ka, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Realitātē valsts par saviem līdzekļiem nodrošina nevis latgaliešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, bet krievu valodas izplatību un nostiprināšanos.

Eiropas Savienības un Baltijas valstu savstarpējā sadarbība un integrācija tiks bremzēta, ja tikai vienīgi krievu valoda kā svešvaloda un savstarpējās saziņas līdzeklis joprojām turpinās ieņemt dominējošo stāvokli Latvijas informatīvajā telpā un savstarpējā saziņā.

Valsts finansētajiem masu informācijas līdzekļiem ir jākalpo ilgtermiņa mērķiem, kas krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem veicinātu interesi un nepieciešamību pievērsties latviešu (tai skaitā latgaliešu) valodā veidotajiem raidījumiem un stiprinātu viņu latviešu valodas abu literāro tradīciju zināšanas. It īpaši tas nepieciešams cittautiešu jaunatnei, kas neatkarīgās Latvijas skolās ir apguvusi latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai brīvi spētu uztvert masu informācija līdzekļu sniegto informāciju.

Ja valsts iecerējusi izveidot jaunu televīzijas programmu (LTV), kas raidīs tikai krievu valodā, tad latviski runājošo Latgales iedzīvotāju un Latvijas valstij lojālo cittautiešu vidū tas radīs neizpratni un pat sašutumu. Latgales reģionā valsts pārstāvju uzdevums ir veicināt latviešu (tai skaitā latgaliešu) valodas pozīciju stiprināšanu, nevis Latgalē kā informācijas avotu, savstarpējās saziņas līdzekli un svarīgu valodu izcelt un finansēt svešvalodu – krievu valodu – un masu saziņas līdzekļus šajā valodā.

Pēc 2011. gada Latvijā veiktās tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā 164,5 tūkstoši cilvēku lieto latviešu valodas paveidu – latgaliešu valodu. Latgalē trešā daļa iedzīvotāju (35,5%) latgaliešu valodu lieto ikdienā. No tiem latgaliešu valodu lieto ikdienā 71,9% latviešu valodā runājošie un 12,3% krievu valodā runājošie Latgales iedzīvotāji.

Kāpēc joprojām tiek ignorētas latgaliešu tiesības saņemt informāciju savā dzimtajā valodā, bet viņu nodokļos maksāto naudu tiek plānots tērēt svešvalodā raidošo masu saziņas līdzekļu izveidei?

Ceram uz izpratni un pozitīvu rīcību, kas stiprinās latviešu (tai skaitā latgaliešu) valodas pozīcijas Latgales informatīvajā telpā.

 

Māris Rumaks

Biedrības “Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētājs

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ja kāda apgabala sarunu valoda atšķiras no valsts valodas, tā tādēļ tūlīt netop par atsevišķu valodu; tas ir tikai dialekts. Un kādēļ? Kā divkopienu valstī, kur oficiāli pastāv divas valodas, tas būtu lieki un nevajadzģi. Ždanoka jau ir sakaitināta, ka kāds vispār iedrošinās runāt savā zemē latviski. Kas vēl neprot, bez kavēšanās sāciet mācīties krievu valodu; t ā būs vajadzīga līdz ko jaunais TV raidītājs sāks darboties.

  2. Гражданская позиция Atbildēt

    Сингапур за 30 лет из грязного порта превратился в процветающую страну,а латыши за 25 лет своим языком уничтожили процветающую республику. Главная профессия-латыш!

  3. “Uzskatām, ka, veidojot televīzijas programmu krieviski runājošās auditorijas uzrunāšanai,…”
    – – – – – – – – – – – –
    Nekādu jaunu krievisku programmu nevajag. Ja visās valsts skolās būtu mācības valsts valodā, tad krieviem nebūtu nekādas grūtības saprast programmas latviešu valodā. (Vecajiem krieviem ir bijis laika diezgan iemācīties vietējo valodu, un vairums to arī labāk vai sliktāk prot.)

  4. latgaliete Atbalstu izteiktos priekšlikumus par krievu valodas lietošanu kā lieku, neliek mācīties valsts valodu

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+