Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. augusts, 2014
Drukāt

Atklātā vēstule Rīgas domei: “Protestējam pret Rīgas vizītkartes saķēpāšanu” (13)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgas mēram Nilam Ušakovam
Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānim Peteram

Rīgā, 2014. gada 20. augustā

Protestējam pret Rīgas vizītkartes saķēpāšanu

Vēlamies izteikt personiski Jums, Ušakova kungs, Rīgas Domei un pilsētas izpildvarai savu – Rīgas un Latvijas iedzīvotāju – protestu pret Rīgas vizuālās zīmes izkropļošanu un banalizēšanu, kā arī pret autortiesību pārkāpumu un latviešu valodas pareizrakstības ignorēšanu.

Esam iepazinušies ar Rīgas Domes satiksmes departamenta skaidrojumu, kas publicēts žurnālā “Ir” (sk. Rīgas Domes viedoklis. Ilze Dišlere, Rīgas domes satiksmes departaments 30. jūlijs 2014. http://www.ir.lv/2014/7/30/rigas-domes-viedoklis )

Mums šis skaidrojums ir nepieņemams. Mēs kategoriski iebilstam pret to, ka Rīgas robežzīmes nokrāsošana un garumzīmes aizstāšana ar “uz pusēm pārdalītas sirds simbolu”, kas pēc Satiksmes departamenta maldīgā pieņēmuma “kalpo kā garumzīme”, būtu “Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas viens no atpazīstamības elementiem” (citāti šeit un turpmāk no Satiksmes departamenta darbinieces sagatavotās vēstules). Šāda “atpazīstamība” un “simbols” ir neatbilstošs un apkaunojoši primitīvs ne vien Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, bet arī Rīgas pilsētas pašcieņai tiklab šogad, kā citugad.

Mēs iebilstam pret autortiesību nerespektēšanu, kas liecina par Rīgas Domes tiesisko nihilismu, un nepiekrītam iecerei, ka šī pseido “ideja”, kura nāk no Rīgas Domes satiksmes departamenta un ir lētas komerciālas gaumes radīta, tiktu “attīstīta arī tālāk”, saglabāta un “kalpotu kā viens no Rīgas vizuālās identitātes atpazīšanas simboliem”.

Mēs prasām atjaunot mākslinieka Valda Celma radīto oriģinālo, dizainiski izcilo Rīgas vizuālo zīmi, kompensēt māksliniekam nodarīto kaitējumu un turpmāk konsekventi aizsargāt šo zīmi gan no neprofesionālisma, izkropļošanas un vizuālas saraibināšanas (novietojot līdzās citus vizuālus elementus), gan no nepārdomātas komercializācijas un politiskas tendenciozitātes izpausmēm priekšvēlēšanu kontekstā, kā arī vienkārši kopt un uzturēt kārtībā.

Mēs vēlamies, lai Dome Rīgas vizuālajai identitātei gan šajā gadījumā, gan svētku noformējumā un citās vizuālajās izpausmēs izvirzītu daudz augstākas estētiskas prasības. Nevajag kultūras galvaspilsētas seju pārkrāsot par primitīvu izklaides objektu mazprasīgai publikai, nevajag naivi aizbildināties ar frāzi “cilvēkiem patīk”, bet gan veidot vidi, kas attīsta un paaugstina rīdzinieka gaumes standartu un dara pilsētai godu.

Nosūtām šo vēstuli arī medijiem un vēlamies uz to saņemt drīzu un konkrētu atbildi.

Vēlot izpratni un veiksmi šajā darbā, 57 domubiedri:

Inese Zandere, rakstniece
Atis Klimovičs, žurnālists
Alīse Nīgale, izdevēja
Ūna Laukmane, māksliniece
Juris Petraškēvičs, mākslinieks, LMA profesors
Inese Paklone, tulkotāja, autortiesību speciāliste
Gundega Laiviņa, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore
Maima Grīnberga, tulkotāja
Maira Dobele, režisore, literāte
Anda Siliņa, LNO projektu vadītāja
Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, literāte
Ieva Struka, dr. art, teātra zinātniece
Krista Burāne, režisore
Māra Zirnīte, pētniece
Kristiāna Vaickovska, kordiriģente
Undīne Būde, uzņēmēja, LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja
Zane Brūvere, tulkotāja
Baiba Bela, Latvijas Universitātes asociētā profesore
Guntars Felsbergs, uzņēmējs
Kārlis Vērpe, filozofijas doktors
Inga Lāce, mākslas projektu vadītāja
Ilze Jansone, rakstniece
Ulvis Zirnis, students
Antra Puriņa, tulkotāja
Guntars Godiņš, dzejnieks, tulkotājs
Rita Meinerte, muzeju speciāliste
Iveta Šimkus, dzejniece, pedagoģe
Ieva Lejasmeijere, mākslas zinātniece
Ingmāra Balode, dzejniece, tulkotāja
Reinis Lazda, sociālais un organizāciju psihologs
Nīna Leimane, biedrības “Latvija Gruzija Ornamenti” dalībniece
Zane Butule, kopvede
Līga Buševica, kultūras menedžeris
Ilze Jankovska, mārketinga speciāliste
Kristaps Epners, mākslinieks
Valdis Celmiņš, kinooperators
Madara Nīgale, pavāre un mamma
Iveta Kalnozols, vecmāmiņa
Ilze Jakovļeva, žurnāliste
Dace Bargā, Satori.lv redaktore
Romāns Bargais, aktieris
Anna Liniņa, ES ierēdne
Toms Liniņš, grafikas dizainers
Eva Šica, fotogrāfe
Laura Lūse, mākslas zinātniece
Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece
Sigita Kušnere, literatūrzinātniece
Emīlija Petraškeviča, tulkotāja
Līga Blaua, administratore
Daniels Pavļuts, vadības zinību speciālists
Sanita Reinsone, folkloras pētniece
Vita Timermane-Moora, kultūras projektu vadītāja
Reinis Pētersons, mākslinieks
Jana Kukaine, mākslas zinātniece

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. piekriitu!!!ushak off!!!

  2. Nu ja reiz sirsniņa durvīs, tad būs arī tualetes papīrs un rokas kur nomazgāt?

  3. Lai tie dzejnieku un tulkotāji labāk netraucē Nilam strādāt.

  4. icinu visus latviešu konsekventi lietot gaŗumzīmes un mīkstinājumus krievu vārdos un uzvārdos, kad tie tiek latviskoti. Piemēram:
    Pūķins (ne Putins)
    Medvēģevs (ne Medvedevs)
    Streļčēnoks
    Agēšins
    Kabānovs
    Cilēvičs
    Klemenķevs
    Mamīkins
    Nīls (ne “Nils”) Ušakovs
    Naģežda
    Jeļēna
    u.t.t.

    • Heh! Ja jau patīk tā kropļot gramatiku, kapēc gan Šiškiniem nekļūt par Siskiniem…. Tas jau tas pats Rīga vai Riga…

  5. pievienojos vēstules autoriem:
    uzraksts padarīts atbaidoši vulgārs
    (un kā tādi žlobi nesodīti tiek pie darīšanas?)

  6. Piekrītu, ka uzraksts tiešām sacūkots.

  7. Domāja jau laikam kā labāk “I love Riga” (kur I love tad ir tā kombinācija uz Ī), bet nu sanāca kā vienmēr 🙂 Konservatīvajam Latvietim tas nav pa prātam.
    Nu ja godīgi, tad lai arī man ideja kā tāda patīk, tomēr tā īsti nepatīk kā tas dzīvē izskatās. Varbūt, lai tad šis variants paliek uz tūristu T-krekleim kā piemiņa, bet ne uz zīmes.

  8. Man kā latvietim parastajam arī ir nepatīkami uz to skatīties.

  9. Vai autors nevarētu no Rīgas domes prasīt zaudējumu atlīdzību par viņa radītā objekta izķēmošanu?

  10. vau — kur tad langa/ zalite/ dz. skulme/ janis peters un visa ta varza kas aicina nato kara bazes latvija

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+