Tehnika

Atklāta vistuvākā planēta ar iespējamu dzīvību 16

Foto – Babak Tafreshi/European Southern observatory/LETA

Vien 4,2 gaismas gadu attālumā

Pavisam nesen, izmantojot īpaši jaudīgus teleskopus Čīlē, astronomiem izdevies atrast līdz šim tuvāko eksoplanētu, kas no jauna uzjundījis cerības atrast Saules sistēmai arvien tuvākas planētas. Atklājums liek domāt, ka pavisam drīz varētu sākties pirmo zonžu sūtīšana tālēs zilajās, lai sīkāk pētītu nākamās potenciālās cilvēces mājas.

Astronomiem zvaigznes “Proxima Centauri” (daudz vēsāka un mazāka par Sauli) sistēmā, kas atrodas blakus Saules sistēmai, izdevies atklāt planētu “Proxima Centauri b”. Kas svarīgi, planēta atrodas t. s. apdzīvojamajā zonā – laukumā apkārt zvaigznei, kur ūdens var atrasties uz planētas virsmas. Turklāt planēta ir gana silta, lai temperatūras izmaiņu rezultātā uz tās būtu ūdens šķidrā agregātstāvoklī.

Zinātnieki uzskata, ka planēta ir klinšaina, taču gana piemērota dzīvošanai, turklāt tai pat varētu būt atmosfēra. Tomēr, kā norāda zinātnieki, tieši planētas attālums ir pats pārsteidzošākais – tā atrodas vien (pēc astronomu mērauklas) 4,2 gaismas gadu attālumā no Zemes, kas liek domāt, ka tā varētu būt vistuvāk Zemei esošā planēta ārpus Saules sistēmas, uz kuras būtu iespējama dzīvība.

“Proxima B” ir apmēram 30% lielāka par Zemi, un, kas interesanti, gads uz planētas ilgst vien 11 dienas. Kā norāda SETI jeb Ārpuszemes saprāta meklēšanas institūta astronoms Džefs Koflins, kurš sadarbojas ar NASA saistībā ar Keplera teleskopu planētu meklēšanas misiju, uz planētu varētu nosūtīt arī zondi. “Nav tādu fizikas likumu, kas mums liegtu uz “Proxima Centauri b” nosūtīt zondi tuvāko dekāžu laikā, pat izmantojot šā brīža tehnoloģijas,” sacīja Dž. Koflins, kurš uzskata, ka cilvēki uz šobrīd atklāto nākotnē skatīsies kā uz kaut kā lielāka sākumu.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pēta jau 15 gadus

Zinātnieki jau 15 gadus aktīvi pēta “Proxima Centauri” sistēmā esošās planētas, izmantojot sarežģītas metodes un jaudīgas tehnoloģijas, kuras kombinētas ar teleskopiem Eiropas Dienvidu observatorijā Čīlē. Pārsteidzoši gan, ka tik tuvu esoša planēta atrasta vien tagad, kamēr astronomi jau gadiem ik pa laikam atklāj apdzīvojamas planētas simtiem un tūkstošiem gaismas gadu attālumā.

Savukārt ap citām zvaigznēm riņķojošu planētu pētniecība noris jau vairāk nekā 20 gadus – kopš tā laika atrastas tūkstošiem šāda veida planētu un pēdējā laikā ziņas par arvien tuvākajām mūs sasniedz arvien biežāk. Piemēram, 2015. gada beigās zinātnieki tikpat saviļņoti kā šobrīd paziņoja par 14 gaismas gadu attālo “Wolf 1061c” planētu zvaigznes “Wolf 1061” sistēmā, kura gan tolaik nebija tuvākā planēta citā sistēmā, taču ar vislielāko potenciālu tajā atrast dzīvību gan.

Saistītie raksti

Vēl cita potenciāli apdzīvojama planēta ir “Gliese 667 Cc”, kas atrodas 22 gaismas gadu attālumā, savukārt vēl cita nesen atklāta planēta ir “Kepler-186f”, kas gan atrodas krietnu gabalu no Zemes – 561 gaismas gada attālumā. Pārējās četras daudzsološās planētas ir vēl krietni tālāk. Savukārt zem jautājuma zīmes šobrīd ir iespējamā planēta “Kapteyn b”, kura, galaktiski skatoties, atrodas tuvu – vien 12,8 gaismas gadu attālumā, taču astronomi pēc veidojuma atklāšanas sākuši šaubīties par to, vai “Kapteyn b” vispār ir planēta, jo teleskopiem pienākošais signāls drīzāk atgādina zvaigznēm, nevis planētām raksturīgo.

 

Sajūsmai nav pamata

Tikmēr vācu astronoms Ārtijs Hace uzsvēris, ka apšauba iespējamo dzīvību un dzīvošanu uz planētas, ņemot vērā milzīgo radiāciju, ko izstaro “Proxima Centauri”, kas var erodēt iespējamo atmosfēru vai nogalēt primitīvo dzīvības formu attīstību. Turklāt nav zināms, vai planētai apkārt ir magnētiskais lauks, kas varētu to pasargāt no radiācijas.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

 

LA.lv