Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. aprīlis, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Atklātas vēstules un atklātie darbi (4)

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Tā kā latviešu tauta neapšaubāmi ir jūtīga un vispār – jūtu tauta, tāpēc mums ir salīdzinoši vairāk mākslinieciski domājošu sabiedrības locekļu – dziedātāji, spēlētāji, bilžu gleznotāji un, protams, rakstnieki un dzejnieki, kultūras cilvēki, kopā ņemot. Viņiem ir dažas ierastas pašizteiksmes formas, piemēram, atklātās vēstules. Diezgan bieži šādas vēstules ir vairāk jūtu nekā auksta aprēķina diktētas. Tā arī pagājšnedēļ Rīgas interneta publikā izplatījās žurnālistes un pētnieces uzrakstīta un vairāku simtu kultūras cilvēku atbalstīta atklāta vēstule Valsts prezidentam. Man šķiet, ka tā raksturojama kā prasība pēc skaidrāka un stingrāka stāvokļa vērtējuma un, kā šķiet, asākas (vismaz vārdos) Krievijas politikas nosodīšanas, kam pievienota vēl prasība pēc Valsts galvas kritiska pašnovērtējuma. Kā jau bija sagaidāms, tajā pašā telpā nekavējoties sekoja “Valsts prezidenta atbalstītāju kustības” uzsaukums, kura saturu īsi raksturo zvērinātas advokātes B. Skreijas teksts kustības informācijā 10. aprīlī: “Vēlos izteikt savu atbalstu visu laiku labākajam Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, uzskatot viņu par patiesi domājošu un Latvijas interešu aizstāvošu prezidentu.” “Sestdienas” žurnālā savukārt lasāms, ka E. Rinkevičs ir visu laiku labākais Latvijas ārlietu ministrs, valstij ar viņu palaimējies utt. Tagad gluži par “kulta tēmu” ir kļuvusi dažādu Krievijas vēstures notikumu un mūsdienu netikumu un gaidāmo soda sankciju aprakstīšana un pieprasīšana. Mums ir stingri politiķi, vismaz runās un paziņojumos, un prezidents Bērziņš uz šāda fona šķita mērens, īpaši jau izteicienos. Jā. Bet kas tad te iekšpusē ir stingri padarīts? Kas “Krimas sakarā” vismaz noskaidrots? Faktiski nekas. Kāds Latvijas iedzīvotājos noskaņojums? “Jautāti par notikumiem Krimā un tās pievienošanu Krievijai, krievu sabiedrisko organizāciju pārstāvji lielākoties nostājas Krievijas pusē,” pēc šo ļaužu aptaujas secina mūsu redakcijas līdzstrādnieks Ģ. Vikmanis (sk. “LA”, 4. aprīlī). Kāds aptaujātais godīgi saka: “Dzīvojam Latvijā, nevaru cīnīties pret Latviju. Varbūt būsim neitrāli un ar ieročiem neiesim pret Krieviju.” Vismaz pret Latviju arī ne.

Kāds ir oficiālās varas politiskās darbošanās saldo? Lādzīgā premjerministre bez saudzības no amata par nodomu iet ar vēlētājiem izdzina ministru Cilinski. Izglītības ministre par piemērotākajiem sarunu biedriem izvēlējusies Buzajevu un Giļmanu, par kuru politiskajām simpātijām lai liecina kaut Giļmana publiskais vēstījums, ka viņš savulaik iestājies pret Latvijas neatkarību un pret to nobalsotu vēlreiz… Tāda šeit ir sabiedriskā noskaņojuma radīšana. Pretspars? Kamēr rakstu šo savu “atklāto vēstuli”, ar vienu ausi klausos radio ziņu, ka “Vienotības” labākie spēki, ieskaitot visus vīru spēkus no V. Dombrovska līdz Pabrika k-gam, pošas uz Briseli. Neviens no viņiem tomēr nesaka, ka sakarā ar notikumiem Ukrainā sakarā ar “situācijas maiņu pasaulē” un patriotiskām jūtām viņi šoreiz paliks Latvijā kopā ar zemessargiem un tautu un, protams, līdzās Solvitai Āboltiņai. Tuvu politfrontes līnijai.

Kuri būs kopā ar tautu?

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Man Bērziņš nepatīk un es neatbalstu neskaidru prezidenta iecelšanu-iebīdīšanu.

  2. Mērens Bērziņš? Jūs taču nesauksiet vecuma slimību izpausmes par mērenību?

  3. Bērziņš noteikti ir vissviltīgākais no prezidentiem. Domāju, ka uz šo brīdi viņš ir sagatavojis visu, lai “bez asinīm” nodot Latviju. Par to liecina virkne visādu “sagadīšanos”.

  4. Bez dziedātājiem ,gleznotājiem ,rakstniekiem,dancotājiem latviešiem vēl ir liels skaits spekulantu,kas pārdod visu , valsts neatkarību ieskaitot, šo to atmetot arī kultūras ļaudīm,lai tie parādītu šos spekulantus kā nācijas glābējus.

Draugiem Facebook Twitter Google+