Kultūra
Kultūrpolitika

Atklāti robi Radošo personu likumā; daļa mākslinieku vīlušies 2


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, kas stājās spēkā šogad un kas paredz radošo profesiju pārstāvjiem sniegt finansiālu atbalstu kopumā pusmiljona eiro apmērā ik gadu, jau atklājušās daudzas nepilnības. Daļa mākslinieku, kuri cerēja saņemt atbalstu, tagad jūtas vīlušies, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

“Man radās priekšstats, ka valdība ir uztaisījusi un izbazūnējusi šo pasākumu kā ļoti skaistu un izdevušos, un vajadzīgu, bet tas nav īsti patiesi. Patreizējā valdība un iepriekšējās to dara piespiedu kārtā, jo no Rietumeiropas ir spiediens, ka mums ir šmuce ar sociālo stāvokli, cilvēku nevienlīdzību. Negribas jau par valdību sūdzēties, bet kaut kāds trulums, kaut kas necilvēcīgs tajā visā iekšā,” neslēpj mākslinieks Ivars Poikāns, kura vienīgie ienākumi ir pasūtījuma darbi un 76 eiro mēnesī liela pensija. Viņš pretēji cerētajam saņēmis tikai 71 eiro lielu pabalstu komunālo maksājumu segšanai. Māksliniekam palicis rūgtums. Jaunā sistēma radīta funkcionāli ierēdnieciska, bez spējas izprast mākslinieku dzīvi, uzskata Poikāns.

Kopumā šobrīd atbalstu saņēmušas 15 personas. 12 cilvēkiem piešķirta dīkstāves stipendija, trim – komunālo maksājumu pabalsts. Lai gan palīdzību var lūgt radošās personas, kas pārstāv arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomu, to šobrīd saņēmuši pārsvarā tikai vizuālās mākslas pārstāvji, viens mūziķis un rakstnieks. Iesniegumu skaits gan bijis krietni lielāks, bet vairums no tiem noraidīti.

“Divu mēnešu laikā esam snieguši pietiekami daudz konsultācijas – 75, no kurām lielākā daļa neklasificējās tādēļ, ka šie ienākumi pārsniedz [noteikto 215 eiro slieksni]. Ir 230, 240 eiro pensijas. Ir pat bijuši gadījumi, kad cilvēks saņem minimālo algu 430 eiro, taču viņa apgādībā ir pieci bērni un sieva. Vēl bija skumjš gadījums – rakstniece, kura ir invalīde un saņem tikai invaliditātes pensiju, kas ir nedaudz virs šiem 215 eiro. Arī viņas apgādībā nepilngadīga meita, un arī viņa neklasificējās, jo ienākumi ir lielāki,” stāsta Latvijas Radošo savienību valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe.

Ienākumu slieksni atbalsta saņemšanai kritizē arī Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe. “Tie 215 eiro, manuprāt, tas jau ir zem jebkura iztikas minimuma. Tas slieksnis varētu būt augstāks. Pieņemu, ka nav daudz tādu, kam šis legālais ienākums ir zem 215 eiro. Varbūt arī tāpēc tik daudzi nepiesakās. Es tiešām brīnos par tiem pensionāriem, ka viņu ir tik maz. Mana prognoze, kad likumu apspriedām, bija, ka būs ļoti daudz pensionāri. Jo es zinu milzum daudz radošo ar 70 eiro pensijām.”

Kultūras ministrijā (KM) jau top plāni par likuma grozījumiem. “Mēs esam izdarījuši secinājumu par to, ka likumā norādītais slieksnis 215 eiro vidējie mēneša ienākumi ir ļoti zems. Šis slieksnis, no vienas puses, nedod ekonomisku stabilitāti cilvēkiem, tai pat laikā palīdzība ir nepieciešama. Diemžēl likums mums liedz šo palīdzību sniegt. No 215 līdz 300 eiro šajā slieksnī ir ļoti daudz ievērojami aktieri, seniori, kuru pensijas ir dažus eiro vai desmitus lielākas, bet viņi nevar šo atbalstu saņemt, saka KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Saistītie raksti

Praksē nav darbojies vēl viens atbalsta mehānisms – iespēja māksliniekam, kurš ir darba procesā, bet ir saslimis, saņemt kompensāciju pirmajām desmit slimības dienām. Arī šādi gadījumi nav bijuši un ir jāanalizē, vai arī te ir kāds likuma robs. Neoficiāli izskan, ka varētu arī pludināt robežu starp pirmspensijas vecuma māksliniekiem un māksliniekiem – pensionāriem.

KM pārstāve norāda: situācijas ir tik atšķirīgas, ka visas, rakstot likumu, nevarēja paredzēt. Līdz ar to ministrija vēl tuvākos mēnešus analizēs datus, bet pēc tam, visticamāk, gatavos priekšlikumus likuma izmaiņām.

LA.lv