Pasaulē
Eiropa

Atklāts pirmais elektriskais ceļš 16

Publicitātes foto

11. aprīlī Zviedrijā tika atklāts pasaulē pirmais elektriskais ceļš. Tas savieno loģistikas centru Rusersbergā un Arlandas lidostu. Izbūvētais ceļa posms ir divus kilometrus garš. Transports pa to pārvietojas, saņemot elektrību ar kustīga pacelšanās roktura palīdzību automašīnas apakšdaļā tiešā veidā no elektriskās sliedes, kas iebūvēta ceļa segumā. Iebūvētais rokturis ir elastīga ierīce, kas ļauj transportlīdzeklim pārvietoties no vienas puses uz otru, turklāt braucot vienlaikus uzlādēsies arī transporta baterijas.

Elektrisko ceļu ieviešanai ir vairāki nozīmīgi plusi. Pirmkārt, kā uzsver projekta ieviesēji, par 80 – 90% tiks samazinātas izplūdes gāzes. Otrkārt, jaunieviestais elektriskais ceļš sevī apvieno dzelzceļa transporta zemās izmaksas un autotransporta elastību. Kāpēc gan izdomāt riteni otrreiz, ja jau ir dzelzceļš? Atšķirībā no dzelzceļa transporta pa šo var preces piegādāt no durvīm līdz durvīm, turklāt dzelzceļa pakalpojumi izmantojami tikai apjomīgām kravām un tas atmaksājas lielajiem ražotājiem.

Zviedrija pasludinājusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt pilnībā neatkarīgai no fosilā kurināmā. Kā zināms, transports ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīdu emisijas vaininiekiem, tāpēc viena no alternatīvām ir elektrisko ceļu būvniecība. To ierosinājusi Zviedrijas Transporta pārvalde, kas sedz līdz pat 70% no būvniecības izmaksām un īsteno sadarbībā ar konsorciju, kurā ietilpst NCC, “PostNord”, “Vattenfall” un citi.

Bet vai viss ir tik rožaini? Riks Grīnafs, Monfortas universitātes enerģētikas sistēmu profesors, ir samērā skeptisks par elektrisko ceļu ieviešanu. Viņam bažas izraisa elektriskā ceļa izturība un, otrkārt, ievērojamās izmaksas (995 182,72 EUR/km). Profesors kā alternatīvus risinājumus min ilgtspējīgāku bateriju ražošanu, vairāku elektrisko uzlādēšanas staciju būvniecību, kā arī induktīvās pārraides izmantošanu, kas nodrošinātu bezvadu transporta uzlādi ar elektromagnētiskā lauka palīdzību. Šādas tehnoloģijas jau izmanto mobilo tālruņu lādētāji, un tās var pielāgot lielākam skaitam elektrisko transportlīdzekļu.

Ūdeņraža degvielas elementu izmantošanas transportlīdzekļi ir kā papildu alternatīvas, kas, viņaprāt, ir lētākas, kā arī nav pakļautas tik lielam bojājumu apdraudējuma riskam, kā arī ir daudz izturīgākas. Litija jonu baterijas ir vēl viens profesora minētais variants, piebilstot, ka to cena kopš 2016. gada ir samazinājusies pat par 24% un ka tās turpinās samazināties.

Kad “LA” šos argumentus minēja konsorcija “eRoadArlanda” izpilddirektoram Hansam Sellam, viņš norādīja, ka projekta izmaksas salīdzinājumā ar citiem alternatīviem risinājumiem ir augstas. Elektriskā ceļa viena kilometra izmaksas ir mazākas nekā tramvaja sliežu izbūvei pilsētas vidē. Hanss Sells piebilst, ka izbūvētais elektriskais ceļš joprojām tiks testēts vēl visu 2018. gadu līdz pat nākamajai vasarai, lai pārliecinātos par tā funkcionalitāti ilgākā laikā posmā dažādos laika ap­stākļos.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Šāda veida ceļu ieviešana veicinātu, pirmkārt, Zviedrijas eksporta pieaugumu, jo liela daļa nepieciešamās tehnikas tiktu ražota Zviedrijā, kas savukārt veicinātu nodarbinātības pieaugumu, argumentēja Hanss Sells. Lielākais izaicinājums esot vienoties par vienotiem starptautiskiem standartiem šāda veida elektrisko ceļu ražošanā.

Ja šis projekts domāts zviedru nodarbinātības veicināšanai, kāpēc DAF markas automobilis, nevis “Volvo” vai “Scania”? Kā testa automobilis šajā projektā tika izmantots Nīderlandes automobiļu ražotāja DAF kravas automašīna, kuru savukārt cits Holandes uzņēmums “eTraction” pārbūvēja atbilstoši projekta vajadzībām. Kā atzīst Fabians Vrede, kurš konsorcijā atbildīgs par transportu, nedz “Scania”, nedz arī “Volvo” neizrādīja interesi par sadarbību šāda veida automobiļu ražošanā. Turklāt abi Zviedrijas automobiļu ražotāji ir iesaistīti citos projektos. Piemēram, “Volvo” Gēteborgā aprīlī prezentēja pirmo elektrisko kravas automašīnu.

Vai piedāvātais elektriskais ceļš būs vienīgā alternatīva Zviedrijas nākotnes ceļiem? Transporta pārvaldes ģenerāldirektore Lena Eriksone min, ka tas ir tikai viens no risinājumiem, jo, viņasprāt, jāattīsta vairākas alternatīvas, turklāt jāvienojas par vienotu Eiropas standartu šādu ceļu ražošanā.

LA.lv