Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. oktobris, 2016
Drukāt

Dedzināt ir stulbi: atkritumi kļūst par izejvielu jauniem produktiem (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Iekārtas plēvi mazgā, žāvē, sagriež, un dūnām līdzīgās polietilēna pārslas pārkausē īpašās granulās.

Latvijā viens no labākajiem aprites ekonomikas piemēriem ir “Eco Baltia” grupas uzņēmumi “PET Baltija” Jelgavā un “Nordic Plast” Olainē, kas ik gadu pārstrādā desmitiem tūkstošu izlietoto PET pudeļu un dažādu polimēru materiālu. Ar gada laikā pārstrādāto 28 480 tonnu izmantoto PET pudeļu “PET Baltija” ietaupa 74 048 000 litrus naftas, tā saudzējot dabu un cilvēku veselību. “Eco Baltia” ir kļuvusi par ES nozīmes spēlētāju un gatavojas ražošanu paplašināt.

 

Ieguldījums veselībā un tautsaimniecībā

“PET Baltija” patlaban pārstrādā visas Latvijā savāktās PET pudeles. Pārējo pārstrādei vajadzīgo materiālu ieved no citām valstīm. “Šogad veicām nozīmīgas investīcijas PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas “PET Baltija” jaunas ražošanas līnijas izveidē, kas uzņēmumam nodrošina 2,5% tirgus daļu ES. Šajā gadījumā netaupījām, bet domājām par rezultātu, tādā veidā ievērojami palielinot ražošanas jaudu, kas būs aptuveni par 50% lielāka un kas palielinās rūpnīcas kopējo jaudu vēl par vienu trešdaļu. Šis ir bijis arī pamatīgs ieguldījums kvalitātē, ne tik vien kvantitātē,” teic uzņēmuma īpašnieks Māris Simanovičs. “PET Baltija” ražotās pārslas pārdod Lietuvā, Dānijā, Somijā, Polijā, Čehijā, Luksemburgā, Vācijā, Rumānijā, Slovēnijā un Igaunijā. Uzņēmums darbojas 24 stundas septiņas dienas nedēļā.

Savukārt “Nordic Plast” Olainē ik mēnesi pārstrādā 8500 tonnas izlietotās plēves un ražo aptuveni 550 tonnu plastmasas granulu. Tātad milzīgs daudzums polietilēna produktu nonāk rūpnīcas atkritumu pārkausēšanas mašīnās, nevis apkārtējā vidē vai tiek sadedzināts, radot neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Ilgtermiņā tas ir milzīgs ieguldījums dabas aizsardzībā, kā arī vides saudzēšanā un saglabāšanā.

Šeit vietā atgādināt, ka Latvijā dedzināšana joprojām ir izplatīts sadzīves atkritumu likvidēšanas paņēmiens. Ar plēvju dedzināšanu nereti grēko arī lauksaimnieki. Visticamāk, daudzi dedzinātāji pat neaizdomājas, kas ugunskurā no glancētā žurnāla, polietilēna plēves vai maisiņa vai pat gruzdošas lapu kaudzes paliek pāri. Dedzinot plastmasu, izdalās dioksīni un ftalāti. Lielai daļai pierādīta ietekme uz reproduktīvo sistēmu, kas var atstāt paliekošas sekas uz pēcnācējiem. Dānijas pētnieki pēc vairāku gadu desmitu pētījumiem secinājuši – ja mātes organismā ir ftalāti, grūtniecības laikā vai barojot bērnu ar krūti, tie ietekmē bērna dzimumšūnu un dzimumorgānu attīstību līdz pat sterilitātei. Zēniem ftalāti var veicināt kriptorhismu – sašaurinās celiņš, caur kuru oliņa iekļūst maisiņā. Ir nepieciešama operācija, bet ķirurģiska iejaukšanās rada risku vēlākā vecumā saslimt ar sēklinieku audzējiem. Darba drošības un vides veselības aģentūras direktors un pētnieks asociētais profesors Ivars Vanadziņš uzsver – zemā temperatūrā nevaram sadedzināt sadzīves atkritumus, nepiesārņojot vidi. Tas nav iespējams!

Ja krāsns temperatūra sasniedz plus 1000 līdz 1200 grādus un tiek pievadīts papildu skābeklis, sadeg gandrīz viss, pāri paliek ogleklis un ūdens. Retos izņēmumos, iespējams, arī smagie metāli, bet tos izķer filtri. Šādās krāsnīs Brocēnu “Cemex” rūpnīcā dedzina arī riepas un gudronu.

Dzīvojamo māju apkures krāsnīs vai ugunskurā temperatūra nav augstāka par 400 grādiem. Daļa plastmasu sadegšanas produktu piecepas pie skursteņa sienas, veidojas kārtiņa, kas augstākā dūmgāzu temperatūrā var aizdegties, izdedzinot skursteni un apdraudot jumtu. “Sadegšanas kokteilis paliek arī apkārtnē – nosēžas uz kokiem, stādījumiem, tāpēc maldās tie, kas domā, ka dārzā ir supertīri gurķīši, tomāti vai āboli,” uzsver I. Vanadziņš.

 

Granulas no “dūnām”

No katra polietilēna izstrādājuma ražo cita tipa plastmasas granulas. Piemēram, no caurspīdīgas plēves iegūst baltu gala produktu, bet no melnajiem atkritumu tvertņu maisiem iegūst melnas granulas. “Nordic Plast” pavisam ražo piecu veidu plastmasas granulas. Savukārt no katra veida granulām tālāk iespējams ražot atšķirīgus produktus, piemēram, polietilēna maisiņus, atkritumu maisus, plastmasas caurules, kastes, paletes.

Plēves rūpnīcai tiek piegādātas milzīgās ķīpās, kuru svars ir aptuveni 100 – 300 kilogrami. Sapresētos atkritumus vēlreiz atpako, pāršķiro un mazgā. Šādā veidā iegūtie pārstrādes produkti ir daudz kvalitatīvāki, no tiem iespējams ražot plašāku preču klāstu, jo šķirošanas procesā no plēves atdala netīrumus, papīra piemaisījumus un citas vielas, kas varētu pazemināt pārstrādes procesā iegūto izejmateriālu kvalitāti. Pēc šķirošanas plēves sadala pēc noteiktiem veidiem un novieto uz līnijas. Iekārtas plēvi mazgā, žāvē, sagriež, un dūnām līdzīgās polietilēna pārslas pārkausē īpašās granulās, kas uzskatāmas par pārstrādes procesa gala produktu.

“Nordic Plast” ražotās izejvielas 90% apmērā eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Izraēlu, Franciju, Nīderlandi, Apvienoto Karalisti, Poliju, Vāciju, Zviedriju, Itāliju, Šveici.

Abas ražotnes darbojas saskaņā ar vietējā pašvaldībā un valstī noteiktajiem vides standartiem un izsniegtajām atļaujām. Izmantoto ūdeni abās rūpnīcās pirms novadīšanas kanalizācijā attīra attīrīšanas iekārtās.

 

Vai zaudējam konkurencē?

ES Kohēzijas fonda līdzekļu pieejamība arī atkritumu pārstrādei ir svarīgs stimuls jaunu pārstrādes iekārtu izveidei Latvijā. Māris Simanovičs secina, ka līdzšinējā ES fondu naudas sadale ir bijusi par labu projektiem, kas ir vērsti uz sistēmas sakārtošanu, nevis eksportspējīgu ražošanas jaudu attīstīšanu. Valsts mērogā tas nozīmē, ka Latvija lēnām zaudē savu konkurētspējas priekšrocību polimēru un citu materiālu pārstrādē, kas ilgtermiņā radīs problēmas izpildīt ES noteiktās atkritumu pārstrādes normas.

Kas uztrauc plastmasu un plēvju pārstrādātāju? M. Simanovičs: “Valdības nekonsekvence: nodokļi, elektrības un darba spēka izmaksas, kas turpina pieaugt stagnējoša eksporta tirgus apstākļos, kamēr reāls valdības atbalsts ražotājiem nav un ES fondu naudas sadale kavējas. Līdz ar to mēs esam spiesti cīnīties ar būtiski lētāku gala produktu, to ražo ārpus ES, un vienīgais, kā noturēties šajā sacensībā, ir investīcijas, mērogu ekonomika un inovācija. Mūsu tuvākajos plānos ir būtisks solis integrēta polimēru pārstrādes kompleksa izveidē, kas ļaus mums sasniegt 45 000 tonnu PET pārstrādi un līdz pat 20 000 tonnu citu polimēru pārstrādi gadā. Iespējams, būsim spiesti izvērtēt iespējas veidot šo kompleksu ārpus Latvijas, kas nozīmētu 300 darba vietu pārcelšanu.”

 

Uzziņa

ES Pārejas plāna uz aprites ekonomiku 
secinājumi un iecerētie darbi

* Plastmasu lietojums pieaug, bet pārstrādes efektivitāte ir nepietiekama, proti, pārstrādā mazāk nekā 25% no savāktajiem plastmasas atkritumiem un 50% nonāk atkritumu poligonos;

* plastmasa aizvien vairāk jāpārstrādā. Svarīgs nosacījums ir arī inovācija šajā nozarē. Tā var veicināt aprites ekonomiku, ja tiek nodrošināta pārtikas labāka uzglabāšana, uzlabota plastmasu pārstrādājamība vai samazināta transportlīdzekļos izmantoto materiālu masa.

Eiropas Komisija rīkosies šādi:

* pieņems stratēģiju par plastmasu apriti ekonomikā, ar to risinot tādus jautājumus kā pārstrādājamība, bioloģiskā noārdāmība, bīstamas vielas dažās plastmasās un jūras piegružojums;

* pārskatītajā likumdošanas priekšlikumā par atkritumiem ierosinās vērienīgāku plastmasas iepakojumu pārstrādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Divkameru krāsnī sadegšanas temperatūra ir daudz augstāka par 400 grādiem un tur visi termiskās sadalīšanās un gāzģenerācijas produkti sadeg bez atlikuma, būtiski paaugstinot efektivitāti un ir ekoloģiski nekaitīgi. Izņēmums ir S, CL un F saturošie polimēri.
    Visas plastmasas, kā naftas un gāzes produktus, var pārvērst atpakaļ, ja tikai nebūtu traucējošā valsts politika, kas tendēta uz Gaprom interešu lobēšanu.

  2. Vispirms nodrošiniet cilvēkiem iespēju nodot sašķirotos atkritumus, izveidojiet sistēmu kā citās valstīs, un tikai tad, ja tiešām vairums būtu bezatbildīgi cūkas un sliņķi, domājiet par cenu celšanu sadzīves atkritumu izvešanai! Labi, pie kaut kādām daudzstāvenēm ir iespēja izmest savu stiklu un plasmasu, bet atvainojiet, tās miskastes lielākoties ir domātas to māju iedzīvotājiem un neviens jau arī neies savus mēslus vadāt pāri visai pilsētai, ja ne uz blakus pilsētu! Ja katrā veikalā varētu nodot stikla pudeles (ne tikai pāris veidu alenes maximā), ja būtu vairāk vietu, kur nodot (vēlams par atlīdzību), nu labi, kaut vai par brīvu izmest plastmasu un stiklu, situācija uzlabotos! Vajadzētu arī lielās talkas laikā veicināt savākto atkritumu šķirošanu tur pat uz vietas (stikla pudeles un pet atseivšķi no pārējā).
    Reiz Origo pie Rimi bija pudeļu un skārdeņu pieņemšanas automāts, tiesa, nodot varēja tikai konkrētu produktu iesaiņojumus, taču tas pats aparāts tika aizvākts! Labi, ja būtu salūzis, tad salabotu un noliktu atpakaļ, bet nē, aizvāca pavisam. Kamēr netiks sakārtota atkritumu šķirošana un mēslus varēs izmest tam paredzētajās vietās arī tie, kas nedzīvo blakus šķriošanas punktiem un kuri netaisās pāris pudeļu dēļ tērēt benzīnu, lai aizbrauktu uz tiem punktiem, tikmēr vide tiks piesārņota un liels apjoms izejmateriāla turpinās nonākt poligonos.

  3. Ja nav alternatīvu, tad ir aprakstītas pilnīgākās muļķības Atbildēt

    Ja plastmasu un plēvi dedzina neregulāri, tad nekādas ietekmes uz veselību nebūs. Ja to dara regulāri un malkas vietā izmanto plastmasu, tad gan būs viss ko apraksta. Un daudz ekoloģiskāk ir sadedzināt plastmasu, nekā ļaut tai nonākt jūŗā, kur tā sadalās mikroskopiskās pērlītēs, kas turpina indēt dabu – peldot ūdenī, kur to rij gan putni, gan zivis, gan gliemeži utt.

  4. Kad Rīga ievedīs atkritumu šķirošanu, kā tas ir citur civilizētā pasaulē? Par daudz aizņemts karojot ar Latvijas valdību?

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.8
Alūksne -6.0
Daugavpils -6.4
Saldus -5.1
Liepāja -3
Jelgava -6.9
Ventspils +0.7
Limbaži -7
Madona -4.7
Rēzekne -5.8
Draugiem Facebook Twitter Google+