Mobilā versija
Brīdinājums +14.3°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
30. decembris, 2016
Drukāt

Sāc jauno gadu ar jēdzīgu apņemšanos – pievienojies “Zero Waste” dzīvesveidam

Foto - Alfreds UlmanisFoto - Alfreds Ulmanis

Gada nogalē Vecrīgas kafejnīcā "Tims Mints" tikās domubiedru grupa "Zero Waste Riga", lai no teju gadu garām runām tīmeklī, "kā neradīt atkritumus", pārietu pie darbiem. Attēlā: idejas autori Zane Skuja un Artis Tauriņš uzrunā sanākušos.

“Kad atkal sagribas kaut ko jaunu nopirkt, apstājies, izskaiti līdz desmit un pajautā sev – vai tiešām man to vajag?” Šis padoms noderēs arī tad, ja vēl neesi gatavs sākt gadu ar stingru apņemšanos pievienoties bezatkritumu dzīvesveida kustībai “Zero Waste”. Nav gan nekāds jaunums – citur pasaulē “nulle atkritumu” ideja parādījās pirms pusgadsimta, taču pie mums reālie asni sadīguši tikai tagad. Gada nogalē Vecrīgas kafejnīcā “Tims Mints” pirmo reizi satikās feisbuka (“Facebook”) domubiedru grupa “Zero Waste Riga”, lai no teju gadu garām runām tīmeklī, “kā neradīt atkritumus”, pārietu pie darbiem.

 

Veikalu – bez maisiņiem

“Zero Waste Riga” nepilna gada laikā apaugusi ar 300 domubiedriem, stāsta pasākuma rosinātāja Zane Skuja. Pati neesot vides speciāliste, taču tā sagadījies, ka viņas darbavieta atrodas blakus aizrautīgam bezatkritumu dzīvesveida atbalstītājam Artim Tauriņam. Pats vienkāršākais bijis radīt grupu, kas mudinātu cilvēkus iesaistīties, pašiem darboties un padot domu tālāk citiem. Īstermiņā plāns ir popularizēt ideju arvien plašāk, pašiem radot gan informācijas avotus, gan darbnīcas, lai ierādītu “zaļas” un praktiskas, noderīgas lietas, stāsta Zane. Tālākā nākotnē padomā veikals, kurā preces būtu nopērkamas bez iepakojuma. Līdzīgi “koncepti” jau pastāv citur Eiropā – Vācijā, Francijā u.c.

Uz pirmo grupas tikšanos “dzīvajā” bija ieradušies daži desmiti “Zero Waste” idejas atbalstītāju. Par iepriekš aptaujā izvēlētiem tematiem referēja vides zinātnes maģistrs Edmunds Cepurītis un pirmsskolas skolotāja “ar misijas apziņu” Anna Vilnīte.

 

Plastmasai – ar līkumu

Vēl pirms 70 gadiem pasaule iztika bez plastmasas, mūsdienās jaunākie statistikas cipari rāda, ka vienā gadā saražo vairāk nekā 300 miljonu tonnu plastmasas, bet prognozes lēš, ka tuvāko gadu laikā šis apjoms pārsniegs visu iepriekš radīto. Vides pētnieks E. Cepurītis, kurš ikdienā strādā ar Latvijas ekoskolām, savā runā uzsver – nekas cits dabā nerada ne tuvu tik daudz problēmu kā plastmasa, turklāt neviens nespēj rast atbildi uz jautājumu – cik ilgi tā sadalās.

“Lielākā daļa no saražotās plastmasas joprojām pastāv – vairums izgāztuvēs, kaut kāda daļa ir okeānos, zivīs, jūras sālī, ko var nopirkt veikalos, daļa – mūsu aknās. Plastmasa izkliedējas pa visu pasauli,” padrūmu ainu uzzīmē pētnieks.

Risinājums – šķiro un pārstrādā – līdz tikai daļēji, jo daudzos ražojumos plastmasa kombinēta ar kādu citu materiālu, tāpēc to pārstrādāt ir ļoti dārgi vai pat neiespējami. Piemēram, vienreizlietojamās kafijas krūzītes – tik ērtas un stilīgas, bet pārstrādei nederīgas. Vai kapsulas espresso kafijas automātiem. Vēl pagājušajā gadā ekspedīcijas “Mana jūra” dalībnieki liedagā neatrada nevienu kapsulu, šogad – jau 40, nākamgad to būs vēl vairāk, par pieredzēto stāsta E. Cepurītis.

“Zero Waste” nav pa ceļam ne ar vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, ne kapsulām un citiem potenciāliem plastmasas atkritumiem. Tās vietā jārod citi risinājumi. Pašam pētniekam trīs gados izdevies plastmasas atkritumu apjomu samazināt 10 līdz 15 reizes. Dzērieniem, kas pildīti plastikāta pudelēs, viņš metot līkumu.

 

Kur ir mani nēzdodziņi?

"Visbriesmīgākais, ko varam planētai izdarīt, ir pieņemt, ka to izglābs kāds cits," saka Anna Vilnīte, viena no "Zero Waste" idejas atbalstītājām. Foto - Alfreds Ulmanis"Visbriesmīgākais, ko varam planētai izdarīt, ir pieņemt, ka to izglābs kāds cits," saka Anna Vilnīte, viena no "Zero Waste" idejas atbalstītājām. Foto - Alfreds Ulmanis

“Kurš teicis, ka deguns jāšņauc un mute jāslauka papīra salvetēs?” Anna Vilnīte atgādina par auduma kabataslakatiņiem, kurus lietot un pēc tam izmazgāt ir daudz “zaļāk” nekā šķiesties ar papīra strēmelēm. Viņas krājumā daudz vērtīgu padomu un mūsdienās piemirstu priekšmetu, par kuriem tikai jāatgādina un atkal jāliek lietā. Kaut kas līdzīgs veikala ABC – “Zero Waste” izpratnē.

Kad sakārojas pēc pirkuma, Anna iesaka uzdot sev vairākus jautājumus – vai man to vajag; cik bieži un daudz šo mantu lietošu; cik tai funkciju? Vēl vajadzētu apsvērt alternatīvu pameklēt ko līdzīgu “humpalās”, piemēram, labdarības veikals “Otrā elpa” esot “nenormāli interesants”.

Ja nolūkotā lieta tomēr jāiegādājas, seko nākamie vaicājumi – cik kvalitatīva ir šī prece – skopais maksā divreiz; kur tā izgatavota – ja iespējams, atbalstām Latvijas ražotājus.

Dodoties pēc pārtikas, noteikti jāņem līdzi auduma vai papīra maisiņi un kārbas nopirkto produktu ievietošanai. Komunikācija ar lielveikalu pārdevējām prasīs nedaudz drosmes un pārliecības, var gadīties, ka sastapsities ar noraidījumu, aizbildinoties, ka jūsu tara neatbilst sanitārajiem priekšrakstiem. “Rakstiet lielveikaliem e-pasta vēstules, vismaz “Rimi” tās ņem vērā,” Anna dalās savā pieredzē. Tirgus, protams, ir labāka izvēle, taču arī tur nākas būt gana uzstājīgiem, lai atrunātu tirgotājus katru mazāko nieku saiņot plastmasas kuļķenē.

Visu “Zero Waste Riga” mītapu jeb tikšanos var redzēt “YouTube”. Grupai var pievienoties jebkurš interesents, izmantojot “Facebook”.

 

Zero Waste: bez atkritumiem

“Zero Waste” (latviski – nulle atkritumu jeb nulles tēriņi. – Red.) vīzija ir lakoniska – pasaule bez atkritumiem. Kustība radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, aicinot paraudzīties uz potenciālajiem atkritumiem kā uz izmantojamiem resursiem.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +14.3
Alūksne +10.6
Daugavpils +12.1
Saldus +11
Liepāja +9.4
Jelgava +12.3
Ventspils +12.0
Limbaži +12
Madona +10.2
Rēzekne +10.9
Draugiem Facebook Twitter Google+