Dabā
Zaļā dzīvošana

Zviedrijas vides entuziasts mudina apvienot sportošanu ar rūpēm par dabu0


Latvijā plogings nav jaunums. Vasaras sākumā ar saukli “Plogings: Esi varonis” uzsākta kampaņa, kuru rīko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Pilsētvides serviss”, aktīvs kustības popularizētājs. Attēlā: Ēriks Alstrems vāc ceļmalas atkritumus arī Latvijā.
Latvijā plogings nav jaunums. Vasaras sākumā ar saukli “Plogings: Esi varonis” uzsākta kampaņa, kuru rīko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Pilsētvides serviss”, aktīvs kustības popularizētājs. Attēlā: Ēriks Alstrems vāc ceļmalas atkritumus arī Latvijā.
Ērika Alstrema publicitātes foto

“Kāpēc būtu jāvāc citu mēsli?” ļaudis bieži jautā Ērikam Alstremam, kad viņš mudina apvienot sportošanu ar rūpēm par dabu. Zviedrijas vides entuziasts zina atbildi, vai citādi ar savu ideju spētu aizraut cilvēkus vairāk nekā 40 pasaules valstīs, to vidū arī Latvijā, kur nupat uzstājās ar lekciju un vadīja plogingu Garkalnes mežā.

Kad Ēriks Alstrems no neliela ciematiņa Zviedrijas ziemeļos atgriezās uz dzīvi Stokholmā, jutās gluži vai šokēts, redzot, cik piedrazota kļuvusi galvaspilsētas apkārtne.

Nedēļu pēc nedēļas atkritumus neviens nevāca. Ko bija darīt – izlikties tos neredzam vai pašam ko uzsākt? Pa ceļam uz darbu vai skrējienā pa mežu viņš sāka uzlasīt drazas: plastmasas pudeles, kafijas krūzītes, kārbas, cigarešu izsmēķus – pēdējo esot visvairāk.

Aprēķināts, ka Zviedrijā katru dienu zemē tiek nomesti trīs miljoni izsmēķu un katrs no tiem saindē piecus litrus ūdens. Iesākumā Ēriks juties nedaudz savādi, taču padomājis, ka tas ir aplam, jo par savu veikumu jābūt lepnam un jāsauc – hallo, skatieties, ko daru!

 

Jums bija pārsteigums, ka Stokholma kļuvusi piegružotāka, bet man, ka kaut kas tāds var notikt Zviedrijā, kam līdz šim bijusi videi draudzīgas valsts reputācija. Kas noticis ar zviedriem?

Vairs neizglītojam cilvēkus par vides tīrību, kā to darījām kādreiz. Zviedrijā uz dzīvi ierodas ļaudis no citām zemēm, bēgļi, un mēs viņus nemācām, kā šeit jādzīvo. Ja cilvēks nāk no valsts, kur bijis karš, bads, cita kultūra un paradumi, viņš var nesaprast, ka atkritumus nevajag mest ārā pa logu vai nosviest turpat zemē. Atkritumi rada atkritumus!

Piemēram, pa ceļam uz Latviju ievēroju, ka Holandes lidostā pie lielas zīmes ar uzrakstu “Nesmēķēt” stāvēja daudz tūristu un smēķēja.

Kāpēc viņi to darīja? Tāpēc, ka tur jau iepriekš bija daudz izsmēķu, un tādam uzrakstam vairs nebija nozīmes. Jāatzīst, ka atkritumi jau visur ir problēma. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk aiz viņiem paliek kaut kas pāri, sevišķi “fast food” (ātrās uzkodas. – I. P.) iepakojumi, līdzņemamās kafijas krūzītes, turklāt precēm ir pārāk daudz iepakojuma. Vēl viens būtisks iemesls – esam zaudējuši saikni ar dabu, kas ir mūsu pamatu pamats.

 

Cik tīra izskatās Latvija?

Pirmais iespaids – šeit ir krietni tīrākas ceļmalas nekā Zviedrijā. Pie mums tās ir briesmīgas, jo tik daudzi tur izmet atkritumus, bet neviens tos nesavāc.

 

Pie jums darbojas tukšās taras automāti, taču joprojām pudeles un bundžas mētājas pa zemi?

Mētājas gan, jo arī paši zviedri kļuvuši slinkāki. Tās savāc imigranti no Rumānijas un dabū naudu.

 

Vai kā vides aizstāvim nav gadījies uzklausīt kritiku vai izsmieklu, kā tagad daudzi vēršas pret Grētu Tūnbergu?

Man Grēta patīk, viņa dara labas lietas, tikai dažkārt izskatās pārāk dusmīga, bet es parasti smaidu. Kad cilvēki ierauga plogingu, arī sāk smieties un padomā – es tā varētu. Lai gan pietiekami daudzi šo ideju atbalsta un seko, pagaidām vairāk ir tādu, kas nesaprot.

 

Un jūsu acu priekšā vienā mierā nomet savu izsmēķi zemē. Ko ar viņiem lai dara?

Varat dusmīgi aizrādīt: “Hei, tu kaut ko aizmirsi, tūlīt pacel!”, bet labāk laipni paskaidrot, cik izsmēķu dienā izmet Zviedrijā un kādu kaitējumu katrs no tiem nodara videi. Jums gan jānovērtē situācija, bet man ir pieredze, ka cilvēki ieklausās un paceļ savu izsmēķi, arī nokaunas un skaidro, ka nemaz tik bieži nesmēķējot…

 

Ko jūs atbildat uz jautājumu, kāpēc man būtu jāvāc citu mēsli?

Jautājums ir – kāpēc man tas nebūtu jādara? Atkritumi neiederas dabā. Ja tie tur atrodas, kaut kas nav kārtībā un jums apkārtnei jāpalīdz tāpat, kā to darītu jebkuram dzīvam radījumam.

 

Kurš būs nākamais jūsu ploginga pieturas punkts?

Došos nākamnedēļ uz Vāciju, pēc tam uz Maroku.

 

Indijā būtu daudz ko darīt.

Es zinu. Ir viens klips, kur Mumbajā indieši dzied “We are the ploggers!” (Mēs esam plogeri!).

 

Uzziņa

Kas ir plogings

Lēna skriešana, kuras laikā notiek atkritumu vākšana (nosaukums veidots no zviedru valodas vārda plocka upp – pacelt un angļu jogging – lēns skrējiens). Kustību 2016. gadā dibinājis zviedru vides entuziasts, taku skrējējs Ēriks Alstrems.

 

Pieci ieguvumi, nodarbojoties ar plogingu

Kustības brīvā dabā, saikne ar apkārtējo vidi, fiziskās formas uzturēšana.

Samazina atkritumu, sevišķi plastmasas, daudzumu vidē.

Aizkavē klimata pārmaiņas.

Apmierinātāki apkārtnes iedzīvotāji.

Jautra un iedvesmojoša sociālā aktivitāte.

 

Plogings Latvijā

Saistītie raksti

Kustības vēstneša pienākumus uzņēmusies atkritumu apsaimniekošanas SIA “Pilsētvides serviss”. Vairāk informācijas: www.pilsetvide.lv.

Atbalsta:

Latvijas vides aizsardzības fonda logo

LA.lv
LE
LETA
Dabā
Daugavpilī pārspēts 14.oktobra siltuma rekords
1 diena
GS
Gundega Skagale
Dabā
Pļavu atjaunotāji testē dažādas vēl Latvijā neapgūtas metodes
1 diena
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Otrdien pierims vējš un kļūs vēsāks
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Jelgava un Ventspils atstātas ārpus lielo pilsētu loka. Jaunākās KARTES, kāda būs Latvija
58 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Latvijā ierodas Ukrainas prezidents Zelenskis ar kundzi 2
48 minūtes
LE
LETA
Dabā
Siltais gaiss ieplūst Latvijā: prognoze trešdienai
47 minūtes
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Latvietis grib pats būs kungs, pats saimnieks
46 minūtes
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Turcija atbildīga par kurdu slepkavošanu
54 minūtes