Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
30. jūlijs, 2016
Drukāt

Atkritumi – vienīgi pareizā varianta nav

Foto no SIA "ZAAO" arhīvaFoto no SIA "ZAAO" arhīva

SIA " ZAAO" īsteno vides izglītības pasākumus arī skolās. Attēlā redzamo vides instalāciju veidoja Salacgrīvas novada jaunatnes iniciatīvu centra "Bāka" jaunieši.

Šajā nozarē Latvijai jāsaņemas

Latvijā reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns ir vien Ziemeļvidzemes un Vidusdaugavas reģionam. Plānu gatavo arī Liepājas, Ventspils un Piejūras reģions.

Tieši šo plānu izveide varētu palīdzēt valstij sa­sniegt ES līmenī izvirzītās apņemšanās. Piemēram, līdz 2020. gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošo papīru, metālu, plastmasu un stiklu. Atgādināšu, ka 2012. gadā Eiropas Komisija Latviju nosauca starp tām valstīm, kur vērojama atpalicība atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Labi piemēri nozarei noteikti dos grūdienu izaugsmei.

“Ziemeļvidzemes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanā kopā darbojas kopš 1998. gada, kad izveidoja pašvaldībām piederošu uzņēmumu SIA “ZAAO”. Mūsu reģionā pašvaldības ir līdzīgas – tām ir līdzīga apdzīvotība un cilvēku kustība no laukiem uz centru un brīvdienās no centra uz laukiem. Bija izpratne, ka par atkritumu apsaimniekošanu laukos ir jāmaksā pilsētniekiem, citādi laukos maksa būtu ļoti augsta. Kopīgu sadarbību rosināja arī mūsu reģionā strādājošais Daibes atkritumu poligons,” stāsta SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais. Viņš teic, ka “ZAAO” 18 gadu pastāvēšanas laikā ir izveidots Latvijas un ES likumu nosacījumiem atbilstošs uzņēmums. Tas īsteno atkritumu apsaimniekošanu visā reģionā un regulāri atskaitās uzņēmuma īpašniekiem par veikumu. “Šāda kopuzņēmuma izveide viennozīmīgi ļauj labāk izmantot resursus. Mēs arī īstenojam izglītojošās programmas,” piebilst A. Sirmais. Viņš atsakās kritizēt pašvaldības, kur atkritumu apsaimniekošana nodota privātuzņēmējiem, vēršot uzmanību uz praksi daudzās valstīs, kur attiecība starp privāto un pašvaldības kapitālu nozarē ir 1:1.

 

Saimniekošanas modeļi ir dažādi

Par Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionu atbildīgais uzņēmums ir SIA “Liepājas RAS”, kuru dibinājušas reģiona pašvaldības. Uzņēmums koordinē un īsteno Liepājas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanu. “Tā ir plaša atbildības sfēra, kur ietilpst gan sadzīves atkritumu poligona “Ķīvītes” apsaimniekošana, gan sabiedrības izglītošana un informēšana, sekmējot atbalstu videi draudzīgam un atbildīgam dzīvesveidam, gan arī dalītās atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanas uzraudzība un pašvaldību konsultēšana atkritumu apsaimniekošanas jautājumos,” teic uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Birze.

Viņš stāsta, ka poligonā “Ķīvītes” no atkritumiem iegūst biogāzi un ražo elektroenerģiju.

Vissvarīgākā nianse, ar ko “Liepājas RAS” darbība atšķiras no SIA “ZAAO”, ir tas, ka uzņēmums nenodarbojas ar atkritumu izvešanu. Liepājas reģiona pašvaldības atkritumu izvešanu nodrošina, izmantojot ārpakalpojumus, proti, izsludinot iepirkumu un slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, kas šo pakalpojumu nodrošina. “Liepājas RAS” piedalījās iepirkuma nolikuma izstrādē.

Uzņēmuma valdes loceklis Normunds Niedols: “Pastāv dažādi atkritumu apsaimniekošanas modeļi, un mēs uzskatām, ka nav tāda vienīgā pareizā. Ikviens modelis var darboties labi vai slikti, viss atkarīgs no tā, kā to ievieš praksē. Laiks rādīs, kā šī sistēma darbosies Liepājas reģionā. Ir apspriesti arī alternatīvi plāni, viens no tiem paredz, ka atkritumu izvešanas funkcijas tiek deleģētas “Liepājas RAS”, kas izsolītu maršrutus.”

“Pašvaldībai ir jāpieņem optimāls lēmums iedzīvotāju interesēs par optimālu cenu vislabākajai pakalpojuma kvalitātei,” teic R. Vesere. Viņa uzskata – nav iespējams pateikt, kāda naudas kapitāla izcelsme – privātā vai pašvaldības – atkritumu apsaimniekošanā ir vispiemērotākā. Var gan oponēt – privātuzņēmējam vissvarīgākais ir nopelnīt, bet pašvaldībai sniegt pakalpojumus saviem cilvēkiem.

Nākamā mēneša laikā valdība varētu apstiprināt tik ļoti gaidītos noteikumus par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas atkritumu apsaimniekotāja un pašvaldības līgumā, kā arī iedzīvotāju un atkritumu apsaimniekotāja līgumā. Patlaban arī notiek pēdējā saskaņošana VARAM gatavotajiem jaunajiem valdības noteikumiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām.

 

Maz atkritumu saimniecības speciālistu

Biedrības “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” valdes locekle Ināra Teibe norāda: “Manuprāt, pašvaldības kapitālsabiedrība un privātais uzņēmējs var vienlīdz efektīvi strādāt pašvaldības teritorijā, liela loma un nozīme ir tam, cik zinoša un ieinteresēta ir pašvaldība likumdošanas prasībām atbilstoša atkritumu saimniecības pakalpojuma nodrošināšanā savā teritorijā – jo vairāk pašvaldība zina par savu atkritumu saimniecību, jo vieglāk tai ir pārvaldīt šo procesu. Ne velti atbildība par pašvaldības atkritumu apsaimniekošanu ir uzticēta pašvaldībām, jo tā ir sarežģīta, nav lēta un tikai pašvaldība vislabāk pārzina savu administratīvo teritoriju.”

Pievienot komentāru

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+