Mobilā versija
+15.0°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
2. septembris, 2017
Drukāt

Atkritumu biznesā sākušies riepu kari (6)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

SIA "Riepu bloki" riepu glabāšanas laukums Starta ielā 7a.

Vides aizsardzības klubs šonedēļ rīkoja sabiedrības uzmanības pievēršanas pasākumu savā jaunatklātajā nelegālajā riepu uzglabāšanas vietā Rīgā, Starta ielā 7 un 7a. Šī vieta ir zināma Valsts vides dienestam un ir aprakstīta “LA”.

“Tā nav tiesa! Es nevienā brīdī neesmu atteicies izvest riepas, un es arī vedu ārā. Man arī gribētos, lai tā kalna tur nav, bet ne no manis atkarīgu iemeslu dēļ tas tik ātri nenotiek. Pārstrādes jaudas ir neatbilstošas,” SIA “Riepu bloki” direktors Aivars Grūbe noliedz, ka būtu plānojis novest uzņēmumu līdz maksātnespējai, lai izvairītos no atbildības par uzkrātajām riepām.

“Latvijas Avīze” 4. jūlijā jau rakstīja, ka Latvijā spēj pārstrādāt vien 61% riepu un riepu savācēji, piemēram, SIA “Riepu bloki”, uzkrāj vairāk riepu, nekā paredzēts tiem izsniegtajās atļaujās. Latvijā, piemēram, 2015. gadā ieveda 15 918 tonnas riepu, savukārt pārstrādāja tikai mazliet vairāk par pusi, jo to pārstrāde šobrīd zemās cenas dēļ rada zaudējumus.

Valsts vides dienests (VVD) šobrīd uzņēmumam SIA “Riepu bloki” izdevis atļauju uzglabāt 30 tonnas riepu, taču Čiekurkalnā uzkrāts jau apmēram 2000 tonnas riepu. Par riepu uzglabāšanu neatļautā daudzumā VVD uzņēmumam piemērojis jau otro piespiedu naudu 5000 eiro.

A. Grūbe lēmumu par soda naudu apstrīdējis un uzskata, ka “Riepu blokiem” piespiedu nauda – 1500 un 5000 eiro – nepalīdz atrisināt jautājumu, ko ar šīm riepām darīt tālāk. “Par 5000 eiro es varu izvest pārstrādei 250 tonnas riepu. Ko man tagad darīt – maksāt sodu valstij vai vest tās 250 tonnas riepu dedzināšanai uz “Cemex”, kad tur atsāks pieņemšanu?”

Maksās autobraucēji?

VARAM, pērn konstatējot nolietoto riepu uzkrāšanos, no 2017. gada 1. janvāra dabas resursu nodokli par riepām divkāršoja. Tas šobrīd ir 660 eiro par tonnu. Taču riepas turpina uzkrāties. Tāpēc VARAM paziņojis, ka nolietoto riepu apsaimniekošana tiks radikāli mainīta, proti, plānots atteikties no ražotāja atbildības sistēmu piemērošanas nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā.

Taču atkritumu biznesā iesaistītie jau baumo, ka būs garantēta nauda – par riepu pārstrādi turpmāk būs jāmaksā arī autobraucējiem, ne tikai riepu importētājiem. Šobrīd nolietotās riepas varam atstāt autoservisā bez maksas vai arī piemaksājot eiro, bet nākotnē šī samaksa varētu būtiski palielināties – līdz pat pieciem eiro par vienu.

Ik gadu Latvijas tirgū nonāk aptuveni 20 tūkstoši tonnu riepu, kas tiek apsaimniekotas ražotāju atbildības sistēmās.

Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis uzsver, ka riepu izgāztuves problēma ir zināma un darbs notiek. “Nav bijis tā, ka inspektori būtu pagriezuši galvu uz otru pusi. Šī riepu krātuve nav jaunatklājums un šis noteikti nav tas gadījums, kad es ļaušu kādam uzņēmējam pasludināt maksātnespēju un izvairīties no atbildības. Tad zūd jēga jebkuram komersantam veikt godīgas darbības. Ja nodarbojies šajā jomā, ir jāmeklē risinājums. Ja Latvijā trūkst pārstrādes jaudu, tad tās ir jāmeklē ārpus valsts robežām. Nevis jāvelk līdz pēdējam mirklim, kad riepas kļūst jau par visas sabiedrības rūpju objektu. Neviens jau viņam nelika tās riepas vākt tādos daudzumos un krāt. Būsim godīgi, ne jau bez samaksas par riepu savākšanu šīs darbības tika veiktas. Šī ir komercdarbība ar visām no tā izrietošām sekām.”

Vides inspektors norāda, ka riepas Rīgas centra tuvumā milzīgos apjomos netiks uzkrātas. VVD saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem atkritumu pārstrādes operatoram SIA “Riepu bloki” jau ir izdevis rīkojumu veikt riepu izvešanas un pārstrādes piespiedu izpildi. Tāpat VVD ir izteicis brīdinājumu SIA “Riepu bloki” par ražotāja atbildības sistēmas darbības apturēšanu, jo komersants nenodrošina nolietoto riepu reģenerāciju.

Rosina lielākas soda naudas un izmaiņas likumos

Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa norāda, ka, lai liegtu iespēju negodīgiem uzņēmējiem veidot nelegālās riepu uzglabāšanas teritorijas, ir jāizstrādā stingrāka kārtība un prasības Atkritumu apsaimniekošanas likumā par to, kā notiek riepu savākšana un pārstrāde, kā arī šī procesa kontrole jeb uzraudzība. Tāpat VAK rosina palielināt soda apmērus par noteikumu neievērošanu. Ņemot vērā, ka daļa privāto apsaimniekotāju nenodrošina kvalitatīvu riepu pārstrādi un nodošanu otrreizējā tirgū, VAK piedāvā veikt izmaiņas un papildinājumus arī Dabas resursu nodokļa likumā, kā arī vairākos Ministru kabineta noteikumos, aicinot valsti iekasēt dabas resursu nodokli par riepām un organizēt savākšanu un pārstrādi no nodokļu naudas.

“Katru blēdi nenoķersi pie rokas, tas nozīmē, ka pie katra laukuma un pamesta angāra inspektoru nenoliksi. Normatīvajos aktos būtu jāiestrādā, lai atkritumu plūsmas būtu caurskatāmākas. Lai izveidotu nelegālu izgāztuvi, nav vajadzīgi desmit, ne divdesmit gadu. Mēneša laikā, veicot mērķtiecīgus kravu pārvadājumus, var izveidot izgāztuvi un nopelnīt noziedzīgu naudu,” VAK rosinātajām normatīvo aktu izmaiņām piekrīt E. Jasinskis.

Viņš arī norāda, ka Vides dienesta kapacitāte ir neliela, bet trūcīgā atalgojuma dēļ ir grūtības nodrošināt pat tās vides inspektoru vakances, kurām atvēlēts finansējums. “Jā, šī problēma ir aktuāla jau vairākus gadus. Ir liela kadru mainība. Ierindas inspektoram 1. kategorijā, uzsākot darbu, ir 554 eiro alga pirms nodokļu nomaksas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. brīvais radikālis Atbildēt

    “Šobrīd nolietotās riepas varam atstāt autoservisā bez maksas vai arī piemaksājot eiro, bet nākotnē šī samaksa varētu būtiski palielināties – līdz pat pieciem eiro par vienu.”
    – – – – – – – – – – –
    Ai, ai, ai! Atkal būs pilni grāvji ar riepām!

  2. vides klubs tāpat neko nedara ja nevar kabatas piebāst Atbildēt

    Ir taču katlumājas kas apkurina daudzdzīvokļu mājas,skolas,slimnīcas un citas iestādes laist riepas apkurē un būs ok. Nebūs riepu kalni ja cemex netaisa bruģi. skolās runā ko no plastmasas tik neražo un kur paliek pārstrādātās auto riepas. Bet dzīvē nekā no tā nav jo oligarhi kontrolē šo sistēmu ļoti labi.

    • Dedzinot riepas, no tām izdalās ne tikai vesela rinda kancerogēno ogļūdeņražu, bet arī SO2, kas gaisā top par sērskābi. Riepas iespējams dabai draudzīgi pirolizēt, iegūt no tām naftu, gāzi, ogli un dzelzs drātis, tikai tam apzināti liek šķēršļus pie varas esošie čekas pakalpiņi, Savicka apteksnes, Dombrovskis, Kampars un citi Vienotības gazpromizatori, kas pretēji visiem speciālistu argumentiem uzbūvēja ar gāzi darbināmo TEC II 2. kārtu.
      Divkameru krāsnīs pilnīgi droši var dedzināt polimērus, kas nesatur S, Cl un F, bet kā jau teicu, pie varas ir kremļa nopirktie un sakompromitētie spēki, kas pretojas Latvijas energoneatkarībai.

      • brīvais radikālis Atbildēt

        Oho! Izrādās, ka tavas “latviskās vērtības”, kuras stutēt tu skrēji uz referendumiem, kad krēsli zem viņiem bija sašūpojušies, ir Kremļa nopirktas?
        Kaut kas traks! Kopš kuriem laikiem?

  3. Ja kontrolētu rūpīgāk, tad riepas būtu tikai ziediņi. Kas tik nav saglabāts pa stūriem.

  4. iemaksā, aizdedzini un ”bankrotē” – sakops tas ņēmējs – vides ministrs…Peļņa par ievešanu tev, tik neaizmirsti dalīties…

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+