Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. septembris, 2014
Drukāt

Atkritumu rēķini – pēc deklarēto skaita (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Daudzstāvu dzīvojamos namos par sadzīves atkritumu izvešanu dzīvokļu īpašnieki turpmāk maksātu proporcionāli dzīvoklī deklarēto cilvēku skaitam.

Dzīvokļi nepiesārņo


Kopš pagājušā gada septembra maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju namu apsaimniekotāji aprēķina pēc dzīvokļu īpašumu skaita vienā namā. Šāda Ekonomikas ministrijā noteiktā kārtība atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā krietni patukšojusi daudzu dzīvokļu īpašnieku, sevišķi vientuļo pensionāru kabatas – viņu izdevumi ievērojami pieauguši. Pret šo kārtību iebilduši gan Saeimas deputāti, gan tiesībsargs, kuriem aizvadītā gada laikā iedzīvotāji jau vairākkārt sūdzējušies par nesamērīgi lielajiem rēķiniem.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrov­skis gan atzīst, ka arī jaunā maksājumu aprēķināšanas kārtība nebūšot ideāla. Vienā dzīvoklī var būt deklarēts tikai viens cilvēks, bet patiesībā dzīvo pieci. Vai otrādi – deklarēti pieci, bet dzīvo tikai viens. Tomēr ministrs cer, ka šī kārtība būšot taisnīgāka nekā pašlaik spēkā esošā. Dzīvojamā nama pārvaldniekam nekā citādi nav iespējams pārbaudīt, cik cilvēku mīt katrā dzīvoklī patiesībā. Vienīgais kritērijs – pēc dzīvoklī deklarēto skaita.

Kam uzrēķināt 
lieko ūdeni


Ekonomikas ministrija grib citu kārtību arī ūdens skaitītāju nomaiņā un tā ūdens patēriņa starpības sadalīšanā, kas rodas starp dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju un nama kopīgā skaitītāja rādījumiem.

Pašlaik spēkā esošā kārtība nosaka, ka līdz 2014. gada 30. jūnijam dzīvokļu īpašniekiem bija jāizlemj, vai namā jāveic vienota dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana, ja tādi nav bijuši uzstādīti. Ja dzīvokļu īpašnieki paši neko nav izlēmuši, tad par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu var lemt pārvaldnieks.

Tā kā daudzos namos īpašnieki paši neko nespēj izlemt, daļa ir aizbraukusi, viņu vietā dzīvo īrnieki, ministrija ierosina, lai turpmāk viņu vietā lemj pārvaldnieks. Viņam būtu tiesības lemt par vienotu dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu, ja trīs mēnešus pēc kārtas aprēķinā rodas ūdens patēriņa starpība, kas pārsniedz 20 procentus.

Ministrija ierosina, ka turpmāk pārvaldnieks nedrīkstētu aprēķināt ūdens patēriņa starpību arī tam dzīvokļu īpašniekam, kurš laikus pavēstījis par savu prombūtni.

Uzziņa


Ekonomikas ministrijā sagatavotie grozījumi paredz, ka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju aprēķinātu:

ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma;

ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, tad maksa tiek noteikta atbilstoši līgumā noteiktajam, bet līdz līguma noslēgšanai – saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Viedokļi


Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos: “Ar šiem priekšlikumiem Ekonomikas ministrija būtībā grib atgriezties pie tās pašas aprēķinu kārtības, kas pašvaldību uzņēmumu apsaimniekotajos namos jau bija spēkā līdz pagājušā gada septembrim. Bet tad, konsultējoties tikai ar vienu – Rīgas pašvaldību, noteica, ka aprēķinu kritērijs būs dzīvokļu skaits namā. Pašlaik iznāk, ka sadzīves atkritumus rada dzīvoklis, nevis tajā dzīvojošie cilvēki. Protams, arī rēķini dzīvoklī pēc deklarēto skaita, tāpat ūdens patēriņa starpības noteikšana, nav pats labākais risinājums, ņemot vērā, ka vienā dzīvoklī dzīvojošo skaits ļoti bieži nesakrīt ar deklarēto skaitu. Drīzāk tas ir kompromiss, lai šie aprēķini kaut cik būtu objektīvāki par pašreizējiem.”

Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs: “Šie noteikumi skar tos dzīvokļu īpašniekus, kuri paši nav vēlējušies pārņemt namus savā apsaimniekošanā. Es uzskatu, ka pati taisnīgākā aprēķinu kārtība tomēr būtu pēc dzīvoklī reāli dzīvojošo skaita. Ja Rīgā vai kur citur pārvaldnieki nekā nespēj noteikt, cik viņu apsaimniekoto namu dzīvokļos ir iemītnieku, tad, protams, var orientēties pēc deklarēto personu skaita. To pašu var teikt par ūdens skaitītājiem. Ja paši iedzīvotāji nedara to, kas viņiem būtu jādara, – dažiem dzīvokļos skaitītāji ir uzstādīti, citiem to nav –, tad Ekonomikas ministrijas priekšlikumi ir mēģinājums radīt kaut kādu sistēmu, kā sakārtot ūdens patēriņa aprēķināšanu šādos namos.”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. genocīds pret godīgajiem. Izīrē bez nodokļiem, dzīvo bandas, maksās godīgie.Mjā , pie varas ir čeka.

  2. Tas ,kas notiek pašreiz ,ir genocīds pret tiem dzīvokļu īpašniekiem,kuri dzīvo vieni. Tāds ir liels skaits pensionāru.kuriem jau tā ir zemas pensijas.Kaimiņos dzīvoklī dzīvo 5 cilvēki,un viņiem ir piecreiz vairāk atkritumu,bet jāmaksā visiem dzīvokļiem vienādi. Kur šeit taisnība?

  3. Pie miskastes skaitītāju. Atbildēt

    Un arī tad mūs šmauks.

  4. Kpc man tāpat jāmaksā ūdens pārtēriņš,ja pagājušo mēnesi nomainīju skaitītājus un teica,ka korekciju nevar ņemt. Lai vrb treknās pakaļas kantoros pastaigā pa dzīvokļiem un pakontrolē.a?

  5. em maksa par dzīvoklī reāli dzīvojošo personu skaita.

  6. Dzīvoklī deklarēts VIENS – bet izīrēts dzīvoklis 4-iem!???

    • deklarēti 2vi,bet es maksāju par3im.

    • dzivo viens,deklareets viens,maksa par5.Tas taisnigi tā tukšot pensionaara kabatas?pag.gada juunijs-0,94ls,šogad oktobris-7,54 euro.pensiju paaugstināja par 5 euro,tikai no š.g.oktobra,bet jau veselu gsadu iepriekš šie atkritumu izvedēji šo gaidaamo pielikumu ir rijuši.NO 1.janvaara veel elektrības tirgoņi bāzīs roku manā kabatā,domaadami,ka viņiem pienākas tas pielikums pie pensionāra pabalsta(TŌ PAR PENSIJU GRŪTI NOSAUKT MAZĀ APMĒRA dēļ).

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+