Latvijā
Rīga

Atkritumu sāga apdraud Rīgas domi1


Šodien valdība plāno lemt par izsludinātās ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārmetusi, ka Rīgas dome pēc Konkurences padomes paziņojuma par pagaidu noregulējumu nav veikusi nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību. Attēlā: pret Rīgas domes atkritumu apsaimniekošanas politiku biedrības “Pilsoņu vara” rīkotais pikets Rātslaukumā šā gada septembrī.
Šodien valdība plāno lemt par izsludinātās ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārmetusi, ka Rīgas dome pēc Konkurences padomes paziņojuma par pagaidu noregulējumu nav veikusi nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību. Attēlā: pret Rīgas domes atkritumu apsaimniekošanas politiku biedrības “Pilsoņu vara” rīkotais pikets Rātslaukumā šā gada septembrī.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Rīgas dome esot izdarījusi visu, lai pašvaldības teritorijā nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, uzskata domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (“GKR”).

Otrdien valdība plāno lemt par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas teritorijā. V. Stepaņenko tam neredz pamata, pieļaujot, ka valdošā koalīcija vēlas šo situāciju izmantot, lai rosinātu Rīgas domes atlaišanu, parādot, ka tā atkārtoti nespēj veikt savas funkcijas.

Pagājušajā nedēļā, kad Rīgas domē tikai izveidota jauna koalīcija un par mēra vietnieku ievēlēja Druvi Kleinu no deputātu grupas “Rīgai”, dome pieņēma arī jaunus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, kas stāsies spēkā trešdien. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noteikumus sola izvērtēt tuvākajā laikā.

Aizvadītajā domes ārkārtas sēdē labējās opozīcijas pārstāvji vairākkārt norādīja, ka atkritumu apsaimniekošanas problēmu dēļ Rīgas dome, iespējams, tiks atlaista.

Neoficiāli zināms, ka ir sagatavots arī likumprojekts, kas to paredz, kā arī brīdināta Centrālā vēlēšanu komisija, ka ar tādu varbūtību ir jārēķinās.

 

Burovs saskata politiskus centienus

Ministru kabineta rīkojuma projektā par ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu Rīgā līdz 2020. gada 12. martam ir norādīts, ka Rīgas dome “nav veikusi nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību”.

Dome atkārtoti nespējot nodrošināt arī atkritumu apsaimniekotāja izvēli saskaņā ar normatīvu prasībām.

Rīgas vadība pirmdien preses konferencē norādīja uz pretējo – dome, pieņemot saistošos noteikumus, ir novērsusi krīzi atkritumu apsaimniekošanā. Tā ir veikusi sarunu procedūru ar trīs atkritumu apsaimniekošanas operatoriem – SIA “Clean R”, SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Lautus” – un vienojusies par šā pakalpojuma nodrošināšanu Rīgā arī pēc 11. decembra, kad beigsies izsludinātā ārkārtējā situācija.

Vienošanās būs spēkā līdz brīdim, kad būs noslēgts jauns līgums ar konkursā izraudzītu komersantu vai kad stāsies spēkā Konkurences padomes gala lēmums par līgumu starp Rīgas pašvaldību un AS “Tīrīga”. “Sarunu procedūra ir pabeigta un atkritumi ir izvesti,” uzsvēra Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”), kurš arī te saskata politiskus centienus atrast iemeslu domes atlaišanai.

Rīgas domes opozīcijas viens no līderiem Viesturs Zeps (“Attīstībai/Par”) ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) ārštata padomnieks sadarbībai ar galvaspilsētas pašvaldību. V. Zeps “Latvijas Avīzei” atgādināja, ka atkritumu apsaimniekošanas krīze Rīgā sākās septembrī.

Valdības noteiktais ārkārtas stāvoklis bija kā pārejas periods, kura laikā līdz 12. decembrim domei bija jāizsludina iepirkuma procedūra, lai jau decembrī būtu skaidrs tās rezultāts un noslēgts līgums ar uzvarētāju.

Taču tagad tas varētu būt zināms tikai februāra beigās. V. Zeps uzsvēra, ka ministrs J. Pūce neplāno politizēt šo jautājumu un analizēs tikai juridiskos aspektus. “Tas ir darbs juristiem, kuri vērtēs, vai ir lietota korekta procedūra. Ja tas tā nebūs, ministrs nevarēs nerīkoties,” uzskata viņa padomnieks.

 

Vēlēšanas, iespējams, februārī

Ir zināms, ka VARAM pārstāvji jau ir konsultējušies ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) par iespēju sarīkot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, ja nāksies rosināt tās atlaišanu.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka komisija jau veic priekšdarbus un noskaņojas iespējai, ka Saeima var pieņemt lēmumu par Rīgas domes atlaišanu, tādā gadījumā likumā nosakot arī termiņu, kad ir sarīkojamas jaunas vēlēšanas. Kā iespējamais datums ir izskanējis 22. februāris. Uz jautājumu, cik ilgā laikā CVK var noorganizēt vēlēšanas, K. Bērziņa atbildēja, ka tam būtu nepieciešami trīs mēneši, taču CVK pildīs Saeimas pieņemto likumu, ja tāds būs.

Ja Saeima par domes atlaišanu izšķirtos līdz Ziemassvētkiem, tad jaunu vēlēšanu sarīkošanai Rīgā paliek divi mēneši

. Pēc 5. marta domes vadība paliktu pagaidu administrācijas rokās līdz kārtējās vēlēšanās 2021. gada jūnijā ievēlētās jaunās domes sanākšanai. Kad līdz vēlēšanām palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas vēlēšanas vairs netiek rīkotas. K. Bērziņa apstiprināja, ka visas procedūras, ieskaitot iepirkumu, būtu jāveic saīsinātā termiņā. Tad arī laiks, kad vēlētāji varētu mainīt vēlēšanu iecirkni, būtu ne ilgāks kā divas nedēļas. Balsot var deklarētajā dzīvesvietā vai pašvaldībā, kur personai pieder nekustamais īpašums. K. Bērziņa atzina – ja Rīgā nāktos rīkot jaunas vēlēšanas, tad “mūsu vēlme būtu, lai tās tādā gadījumā notiktu 29. februārī”.

Zināms, ka ir arī apspriesta iespēja noteikt jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu nevis līdz 2021. gada jūnijam, bet gan līdz 2025. gada jūnijam, kad paredzētas aiznākamās kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Vienreiz jau tāds precedents ir bijis, bet toreiz Saeima pagarināja visu pašvaldību pilnvaras, nosakot, ka vietējās vēlēšanas notiek nevis 2009. gada martā, bet tā gada jūnija sākumā.

Tagad varētu būt priekšlikums noteikt ilgāku vienas pašvaldības pilnvaru termiņu.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars “LA” norādīja, ka toreiz vēlētāji bija devuši mandātu deputātiem uz četriem gadiem, nezinot, ka viņu pilnvaru laiks būs ilgāks. Taču šajā gadījumā vēlētājiem jau būtu zināms, uz cik ilgu laiku dome būtu ievēlēta.

Uz jautājumu, vai nākamās vēlēšanas Rīgā varētu notikt tikai 2025. gadā, E. Pastars atbildēja: “Tas ir iespējams, bet tādā gadījumā vajadzētu grozīt vairākus likumus.”

Saistītie raksti
Viņš uzsvēra, ka “līdz tam vēl ir jātiek, jo nav bijis ierosinājuma atlaist Rīgas domi”.

Tagad tā esot tikai varbūtība, bet, ja tā kļūtu par faktu, tad būtu jāveic grozījumi, piemēram, Pašvaldību likumā, Vēlēšanu likumā. Pēc eksperta domām, visu regulējumu nevarētu sarakstīt vienā speciālajā likumā par domes atlaišanu.

LA.lv