Dabā
Zaļā dzīvošana

Cēsīs no sliktas kvalitātes makulatūras top materiāli ceļu būvei un ēku siltināšanai0


Edžus Cābulis: “Jo vairāk varēsim izmantot slikto makulatūru, jo labāk, jo vairāk varēsim pārstrādāt.”
Edžus Cābulis: “Jo vairāk varēsim izmantot slikto makulatūru, jo labāk, jo vairāk varēsim pārstrādāt.”
Foto: Valdis Semjonovs

Lai gan makulatūras pārstrāde nav liela problēma, taču apmēram 30% papīra no sadzīves atkritumiem joprojām tiek apglabāti poligonos vai dedzināti, piemēram, liela daļa iepakojuma materiāla un miksētais papīrs. Cēsu uzņēmums SIA “Balticfloc” uzsākusi projektu, kas tuvā nākotnē ļaus pārstrādāt arī ļoti zemas klases makulatūru. Pievienojot tai kaņepju šķiedru, te plānots ražot siltumizolācijas materiālu ar uzlabotu siltumvadītspēju. Šobrīd rūpnīca pārstrādā 160 tonnas makulatūras mēnesī, tas ir, apmēram astoņas kravas mašīnas.

 

Ekovate, asfalta piedeva un pakaiši kaķiem

Uzņēmums “Balticfloc” no otrreizēji izmantotā materiāla ražo dažādus celulozes šķiedras produktus. Viens no tiem ir ekovate, ko izmanto ēku siltināšanai. Ekovate ir irdena, viegla, sausa masa, kuras sastāvā 86% ir sasmalcināts papīrs.

“Mans mērķis ir pārstrādāt arī papīra atkritumus, proti, ar ēdiena paliekām, tetrapakas, slapjos un smirdīgos, kurus atkritumu poligonos apglabā, bet citur Rietumeiropā dedzina un iegūst enerģiju. Šāda ne­kvalitatīva makulatūra veido trešo daļu visas makulatūras,” teic “Balticfloc” valdes priekšsēdētājs Edžus Cābulis.

Uzņēmums plāno malt sliktas kvalitātes makulatūru, un, lai nodrošinātu mīksto siltumizolācijas plākšņu siltumvadītspēju, pievienot kaņepju šķiedru. Šim nolūkam uzņēmums iesējis arī pats savu kaņepju lauku Alūksnes pusē. “Šo formulu mēs vēl atklāsim. Jo vairāk varēsim izmantot slikto makulatūru, jo labāk, jo vairāk varēsim pārstrādāt,” piebilst E. Cābulis.

Cēsnieku inovatīvo pieeju atkritumu pārstrādei novērtējusi arī Eiropa, atvēlot finansējumu “LIFE-PHIPP” programmā.

Kopējais projekta budžets plānots trīs miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljoni būs Eiropas Komisijas līdzfinansējums.

“Balticfloc” no makulatūras ražo arī granulas un pakaišu mulču mājdzīvniekiem, bet produkts Latvijā netiek tirgots, jo nav vēl attīstīta mazo iepakojumu līnija. Cēsnieki joprojām testē kaķu granulas, lai iegūtu produktu ar vēl augstāku uzsūktspēju. “Šis materiāls populārāks Anglijā, Vācijā, kur ekodoma ir attīstītāka. Latvijā vēl daudzi uzskata, ka kaķītis var iziet ārā. Latvijā cilvēki nav vēl pagaidām gatavi maksāt par celulozi divas reizes vairāk nekā par kaķu smiltīm.”

E. Cābulis stāsta, ka pirms produkta laišanas tirgū tas, protams, testēts. Arī uzņēmējam pašam ir kaķis. “Manējais nav tik cimperlīgs, bet draugiem ir kaķis, kurš citur vairs negrib iet, ostās un blakus kastītei čurā. Avīze labi uzsūc mitrumu un labi absorbē smaku.” Turklāt celulozes pakaiši dabiski noārdās, tos viegli utilizēt komposta kaudzē vai sadedzinot.

Paaugstināts aktīvā bituma daudzums SMA asfalta sastāvā salīdzinājumā ar parasto asfaltbetonu ļauj paildzināt ceļu seguma mūžu un izturību. Taču augstas intensitātes asfaltam, kas paredzēts automaģistrālēm, obligāti jāliek klāt samalts papīrs, kas aiztur bituma noteci. Kamēr šo piedevu nesāka ražot cēsnieki, to importēja no ārvalstīm. “Šobrīd mēs esam vienīgie, kas to ražo Latvijā.

Esam iekarojuši savas pozīcijas.” Viena no vietējo ražotāju pievilcīgām lietām ir loģistika – mazām rūpnīcām neviens nevedīs dažas tonnas no Eiropas. “Var vest, bet tas būs ļoti dārgi.” Asfalta piedevai var izmantot arī grāmatas un dokumentus, bet ne žurnālu papīru. “Žurnālu papīram ir augsts krīta saturs.”

Uzņēmumā top arī celulozes mulča un mulčas granulas, kas piemērotas hidrosējas vajadzībām. “Kur ir lielas plantācijas, stāvas nogāzes vai sausas vietas, šo materiālu sajauc ar krāsu, minerālmēsliem, sēklām un noklāj. Papīrs veido kārtiņu, kas notur mitrumu, aiztur sēklu, neļauj putniem to izknābāt. Un ar laiku šajā vietā veidojas zāliens,” uzņēmējs norāda vēl vienu papīra pārstrādes iespēju.

 

Trūkst kvalitatīvas makulatūras

“Balticfloc” nodarbojas ar makulatūras sauso pārstrādi. Tas nozīmē, ka maļ makulatūru dažādās frakcijās, iegūstot dažādus produktus. Uzņēmums iepērk papīru ķīpās, sašķiro, un papīrs tiek sasmalcināts lielāka izmēra daļiņās. Tad tas tiek virzīts pa magnētisko lenti, kur tiek atdalīti magnētiskie piemaisījumi – metāla stīpiņas. Tālāk izejviela tiek transportēta uz nākamo malšanas iekārtu, kas to sasmalcina līdz vajadzīgajam izmēram.

Paši makulatūru nevāc, bet iepērk no atkritumu šķirotājiem. “Katram produktam ir savas prasības. Ekovati, piemēram, var ražot tikai no avīžu papīra. Šim papīram ir vislabākā šķiedra, un Latvijā ir maz vietu, kur spēj iegūt tik daudz avīžpapīra, tāpēc to mēs ievedam.”

Kvalitatīvu makulatūru pērk no Latvijas, Lietuvas, bet lielākoties no Krievijas.

Tur attīstīta papīra šķirošana, bet pārstrādes nav. Bijušas baumas, ka Krievija, lai veicinātu savu pārstrādi, aizliegs izvest izejvielu, bet pagaidām tas vēl nav noticis.

Atkritumu šķirotāji Latvijā pārstrādei realizē tā saucamo miksēto makulatūru, kurā visi papīra veidi ir vienkopus. To pārdod par zemāku cenu. “Ar šādu materiālu Latvijā nav problēmu, tā ir pietiekami,” bilst E. Cābulis, norādot, ka atšķiras šķirotāju darba kvalitāte. Ir kompānijas, kuras šķiro kārtīgi, bet ir arī tādas, kuru makulatūrā ir arī plastmasa un metāls. Papīrs labi uzsūc mitrumu un šķirotāji ieinteresēti pārdot pēc iespējas smagāku, taču pārstrādei vajag sausu papīru.

“Ziemā vedam arī apsnigušas papīra ķīpas, katru reizi jau nestrīdēsimies,” piebilst E. Cābulis. Tāpēc, pirms makulatūra tiek pārstrādāta, tiek veikta tās vizuālā kontrole un šķirošana.

Varbūt cēsniekiem, lai iegūtu kvalitatīvu makulatūru, pašiem jāsāk šķirot atkritumi? Ārvalstu pieredze liecina, ka pārstrādātājs, sasniedzot noteiktu jaudu, pats sāk nodarboties ar atkritumu savākšanu un šķirošanu.

“Ir jābūt lielam angāram, kur notiek pieņemšana un šķirošana, jāuzstāda konteineri makulatūrai, jābūt mašīnām, ar ko to atvest, lai sašķirotu frakcijās… Tā ir vesela nozare. Un vēl jārēķinās ar konkurentiem tirgū, kuri nelabprāt skatās uz jaunpienācējiem. Mums vēl jāpaaugas. Pagaidām mēs kopā ar “Zaļo jostu” piedalāmies otrreizējo izvejvielu vākšanas kampaņā Latvijas skolās,” stāsta E. Cābulis. Kampaņā “Tīrai Latvijai!” līdz 2018. gada beigām pārstrādei nodotas 326,7 tonnas Latvijas skolēnu savāktā papīra un kartona atkritumu.

Saistītie raksti

E. Cābulis aicina iedzīvotājus šķirot atkritumus, atdalot papīru, kartonu un to izstrādājumus, tādējādi samazinot maksu par sadzīves atkritumu izvešanu. Viņš arī pats šķiro, izmantodams konteinerus pie mājas. “Ja godīgi, man ir maz atkritumu. Es pametu māju pirms astoņiem un atpakaļ atgriežos pēc astoņiem,” viņš piebilst.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv