Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. novembris, 2012
Drukāt

Atkritumus pārveidos par izejvielām


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

ES valstu vadītāji Briselē nevar vienoties par savienības budžetu nākamajam plānošanas periodam, bet Latvijā karsti diskutē par Atkritumu apsaimniekošanas plāna (AAP) projektu 2013. – 2020. gadam, kura sabiedriskā apspriešana beidzās aizvadītajā nedēļā. 


AAP vajadzīgs nozares prioritāšu noteikšanai, nacionālās likumdošanas saskaņošanai ar ES direktīvām un ES naudas piesaistes iespējām. “Tepat, Eiropā” jau stāstījām par EK pārmetumiem Latvijai par ļoti lielu sadzīves atkritumu īpatsvara noglabāšanu atkritumu poligonos, kas neliecina par labu pārvaldību un ilgtspējīgu darbošanos. Izejvielu sadārdzinājuma un importa dēļ ES notiek virzība uz iespējami lielāku atkritumu īpatsvara pārstrādi. Latvija patlaban poligonos noglabā aptuveni 97% sadzīves atkritumu, bet, piemēram, Zviedrija vien 3%.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs uzsver – AAR projekta vissvarīgākais vēstījums ir atkritumu kā izejvielu izpratne. “Tas nozīmē iespējami mazāku atkritumu daudzuma apglabāšanu un iespējami lielāka daudzuma pārstrādi,” precizē J. Spiridonovs.

J. Spiridonovs nosauc trīs vissvarīgākās AAP prioritātes, tostarp izlietotā iepakojuma obligātās depozīta sistēmas ieviešanu, uzskaites (statistikas) darba būtisku uzlabošanu un dažādu mehānismu (piemēram, dabas resursu nodoklis, depozītu sistēma) izmantošanu iespējami mazākai atkritumu nonākšanai poligonā. Tāpat vairāk atkritumu apsaimniekošanā esot jāiesaista pašvaldības, tām gatavos jaunas vadlīnijas.

Jaunums AAP projektā ir pievēršanās atkritumu rašanās novēršanai gan rūpniecības uzņēmumos, gan arī privātpersonu darbībā. Piemēram, tikšot domāts, kā samazināt reklāmas prospektu daudzumu pastkastītēs.

“Mēs saņēmām vairāk nekā 260 ieteikumus plāna projekta uzlabošanai. Ļoti daudzi komentāri bija saistīti ar nepietiekamajiem statistikas datiem, arī plāna projekta gatavotāji juta statistikas informācijas trūkumu. Konceptuāli plānu nemainīsim tāpēc, ka ieteikumi iekļaujas mūsu modelī,” tā J. Spiridonovs.

 

Pašvaldību kritika

Latvijas pašvaldības kritizē savu uzraugu – VARAM – par to, ka ir sagatavots jauns AAP projekts, tomēr aizvien nav izvērtēti iepriekšējā AAP rezultāti. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis aicina noteikt atkritumu saimniecības jomu par valstij stratēģiski svarīgu nozari. Iemesls – tad varētu nodrošināt, ka pašvaldību dalību sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos uzskatītu par atbilstošu valsts pārvaldes iekārtas likumam, tā tiktu izslēgtas spekulācijas par to, ka sadzīves atkritumu vākšanas pakalpojumu sniegšanas tiesības būtu nododamas tikai privāto komersantu rokās. Vienlaikus šāds secinājums neliedz pašvaldībām rīkot iepirkumus pakalpojumu sniedzēja izvēlei, ja pašvaldība šādu savas funkcijas īstenošanas modeli atzīst par ekonomiski pamatotu.

Pašvaldības arī vēlas tiesības pēc brīvprātības principa veidot kopīgu sadarbības iestādi reģionā vai iekļauties esošajā komercsabiedrībā. LPS aicina skaidri pateikt, vai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu atbildīgas būs pašvaldības vai valsts.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā uzskata – AAP ir jānosaka, ka nākamajos gados vissvarīgākais ir pašvaldību apvienību veidošana atkritumu apsaimniekošanas organizēšanai katrā reģionā.

 

Uzņēmēji 
apsteidz ierēdņus

Diskusijas par AAP vēl turpinās, tomēr uzņēmēji jau īsteno jaunu atkritumu pārstrādes tehnoloģiju izmēģinājumus un gatavojas jauniem pirkumiem. Ogres novada pašvaldība un biedrība LASA (Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija) piedalās ES Reģionālās attīstības fonda un INTERREG programmas finansētā projektā “Reco Baltic 21 Tech”. Tā finansējums ir 1,2 miljoni eiro. Projekta mērķis ir uzlabot lokālā un reģionālā līmeņa atkritumu apsaimniekotāju spējas īstenot tādu atkritumu apsaimniekošanas gaitu, kas rosinātu ES atkritumu apsaimniekošanas direktīvu ieviešanu, tādējādi palīdzot Baltijas jūras valstīm risināt ar atkritumu apsaimniekošanu un noglabāšanu saistītos samezglojumus. Tiek veidota arī Baltijas jūras reģiona valstu atkritumu apsaimniekošanas stratēģija.

Katrā projekta dalībnieka valstī ir izvēlēti vismaz divi investīciju projekti, no ārpuses tiem piesaistot 20 milj. eiro. Tie ir kopīgi izvēlēti pilotprojekti, kas balstīti uz agrāko gadu pozitīvo pieredzi un ļauj uzlūkot atkritumus kā investīciju līdzekli inovācijai, uzņēmējdarbības iespējām un nodarbinātībai.

No Latvijas iesaistītie partneri patlaban izmēģina jaunas iekārtas un tehnoloģijas – nodarbojas ar zaļo atkritumu (lapas, zari un citi līdzīgi atkritumi) kompostēšanu Mārupē
(SIA “Meliorators J”), uzlabo komposta kvalitāti ar sliekām (SIA “Mālpils Biotehnoloģijas centrs”), veido priekšapstrādes metodi bioatkritumiem (SIA “Piejūra”) un vāc no komposta veidojošos biogāzi (SIA “Getliņi eko”). Ogres novada pašvaldība īsteno pilotprojektu “Atkritumu apsaimniekošana Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novada pašvaldībās”, kas ir saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas attīstību šajās teritorijās, izvēloties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju.

Vēl “Reco Baltic 21 Tech” piedalās dalībnieki no sešām valstīm, tostarp Zviedrijas Vides aizsardzības institūts (vadošais partneris), Baltkrievijas Vides aizsardzības vadības asociācija (BAEM), Igaunijas Reģionālās un vietējās attīstības aģentūra (ERKAS), Igaunijas Ilgtspējīgas attīstības institūts, Hamburgas Pielietojamo zinātņu institūts, Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, Alītas reģiona atkritumu apsaimniekošanas centrs un Gdaņskas Tehnoloģiskā universitāte.

 

Fakti

Daži AAP projekta 2013. – 2020. gadam 
izvirzītie mērķi*

Līdz 2014. gadam attīstīt un pilnveidot dalītas savākšanas sistēmu papīram, metālam, plastmasai un stiklam, nodrošinot sistēmas darbību un pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā.

Līdz 2019. gada 31. decembrim sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus.

Līdz 2019. gada 31. decembrim palielināt līdz vismaz 70% pēc svara atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai materiālai reģenerācijai, tostarp aizbēršanai, izmantojot atkritumus kā citu materiālu aizstājējus.

* Izriet no ES direktīvas 2008/98/EK prasībām

 

 

Viedoklis

Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāts: “Ik gadu Eiropas Savienībā saražojam aptuveni trīs miljardus tonnu atkritumu. Tas rada milzīgu ietekmi uz vidi, izraisot piesārņojumu un siltumnīcu gāzu emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas. Gan Eiropā, gan arī Latvijā būtu jātiecas uz enerģijas un resursu ziņā efektīvas tautsaimniecības veidošanu, pievēršot uzmanību atkritumu rašanās un to bīstamības mazināšanai, kā arī šķirošanai, pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka ES lielā mērā ir atkarīga no importētām izejvielām. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem ir jābūt par pieņemamu cenu, elastīgiem un pilnīgiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka šos pakalpojumus Latvijā vislabāk un lētāk spēj nodrošināt pašvaldības.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+