Atliek profesionālās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijas izskatīšanu 0
Ministru kabineta komiteja pirmdien atlika Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijas izskatīšanu, aģentūra BNS uzzināja valdībā.
Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) norādīja, ka par koncepciju nepieciešama papildu diskusija.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) nolēmusi vairākas kultūrizglītības vidusskolas pārveidot par profesionālās izglītības kompetences centriem.
Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam “Radošā Latvija” KM paredz laika posmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus, kas nodrošinās izcilību veidošanos profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā.
Līdz 2015. gada 1. septembrim KM plāno nodrošināt Ventspils Mūzikas vidusskolas virzību uz profesionālās izglītības kompetences centra statusa saņemšanu; līdz 2016. gada 1. septembrim reorganizēt J.a Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu un izveidot Nacionālo Mākslu vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu; līdz 2016. gada 1. septembrim reorganizēt Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu un izveidot Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu; līdz 2016. gada 1. septembrim pārveidot Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu par Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu; līdz 2018. gadam nodrošināt A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas virzību uz profesionālās izglītības kompetences centra statusa saņemšanu.
KM informē, ka koncepcijas izstrādes laikā notika diskusijas ar KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām un katra skola izteica savu viedokli.
Koncepcija paredz divus risinājuma variantus – sešu kultūrizglītības kompetences centru izveidi vai esošās situācijas turpināšanos. KM par labāku atzinusi uz uz valdību virza variantu par sešu kultūrizglītības kompetences centru izveidi, jo tas paredz profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas optimizāciju, kā arī mūsdienīgas mācību vides un izglītības satura kvalitātes nodrošināšanu.
KM uzsver, ka kultūrizglītības kompetences centru izveide palielinās atsevišķu centru iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kas nav iespējams esošajām nelielajām izglītības iestādēm. KM norāda, ka četri no jaunveidojamajiem profesionālās izglītības kompetences centriem atradīsies reģionos un būs pamats tālākai attīstībai kultūrā, izglītībā, sabiedrības attīstības procesos, kā arī ietekmēs tautsaimniecības attīstību reģionā.
Par koncepcijas īstenošanai plānoto valsts finansējumu lems, sagatavojot likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam. Iecerēts, ka koncepcijas īstenošanai tiks atvēlēts arī ES fondu finansējums.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mācību iestādei, lai tā varētu pretendēt uz profesionālās izglītības kompetences centra statusu, jāizglīto ne mazāk kā 500 audzēkņu, bet, ja tā atrodas Rīgā, – ne mazāk kā 800 audzēkņu. Tāpat noteikts, ka skolai jānodrošina iespējas izglītot darbam ar jaunākajām tehnoloģijām arī citu profesionālo skolu audzēkņus, un uzsvērta nepieciešamība cieši sadarboties ar sociālajiem partneriem. Iestādei sevi jāpierāda kā profesionālās izglītības metodiskajam centram, pieaugušo tālākizglītības centram, karjeras izglītības centram, un tai jāveic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas. Vienlaikus skolai jāpiedalās ES struktūrfondu vai citos ārvalstu finanšu instrumentu finansētajos projektos, kā arī jāatbilst vēl citiem izvirzītajiem kritērijiem.
