Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. augusts, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Atliktā tikumība (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Tikai tā runā, ka skandināvi ir tūļīgi un visnotaļ “bremzes”. Patiesībā gluži otrādi! Lūk, nupat 8. augusta rītā norvēģi Oslo lidostā pieķēra četrus mūsu lidsabiedrības “Air Baltic” ekipāžas locekļus dažādas pakāpes “ķitē”, un pēc desmit dienām katrs zaļajam pūķim draudzīgais gaisa kuģotājs jau zināja, cik izmaksā tāds grādīgo dzērienu slacīts pirmsreisa tusiņš. Norvēģu tiesas dzirnas maļ aši un bez garām diskusijām. Otrajam pilotam viņa 1,35 promiles samērotas ar septiņiem mēnešiem cietumā, divām mazāk turējušām stjuartēm attiecīgi 45 un 60 dienas aiz rūtaina loga, kapteinis pielūdzies tiesu atlikt līdz septembra vidum, bet no reāla soda izvairīties vienalga neizdosies.

Latvijā daudzi spriež, ka acīmredzot no šērām izkāpis ļauns trollis aptumšoja mūsu pilsoņiem prātiņu un sakūdīja dzerstīties tik bargā tiesu vidē. Protams, “Air Baltic” apkalpe atstājusi dziļas pēdas Norvēģijas lidostā, trīsdesmit gadu laikā tur kļūstot par trešo, kuras piloti neiztur alkohola testu. Tomēr bronza nav gluži tas metāls, kura ieguvējus sveic fanu pulki. Vai tiešām lidoņiem tā slāpa, ka nespēja paciesties līdz mājām? Pašu sienās pret grēkāžiem gan vispārējā attieksme nesalīdzināmi labestīgāka, gan arī pat pirms likumīgā pēriena daudz iespēju izsprukt sveikā. Teiksim, par klasesbiedra nogalināšanu tiesa piespriež Aramam Gabrieļanam desmit gadus cietumā, un tad pēkšņi izrādās, ka notiesātais pazudis. Nav! Ja turējuši pirmstiesas ieslodzījumā kā skarbie norvēģi mūsu lidmašīnas apkalpi, būtu pie rokas. Bet Latvijā, ziniet, nav pieņemts cilvēku slodzīt kamerā, iekams dažādu līmeņu juristi gadu garumā krāšņi neizpaužas savās apsūdzību un aizstāvību prasmēs. Dažreiz šīs debates tā sazarojas, ka skaļi uzsāktās prāvas beidzas pat bez tradicionālā čika vai arī atbīdās nenoteiktā nākotnē.

Bet ko nu tik daudz par tiesām, to piesaukšana vien jau uzdzen šermuļus jūtīgām un jo īpaši šķīstām dvēselēm. Grūti sacīt, vai gluži tādas ir visiem 12. Saeimas deputātiem, kuri vasaras saulgriežu gaidīšanas mulsumā iebalsoja Izglītības likumā tā dēvētos “tikumības grozījumus”, bet viņi paši tādi laikam gribēja izskatīties. No grozījumiem šķietami izriet daudz kas, bet patiesībā nav iespējams saprast, kas īsti. Jo apzinīgākie vecāki nu pilnā sparā poš bērnus jaunajam mācību gadam, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl tikai formē divas (!) darba grupas, kuras briedīs likumā grozījumos noteikto tikumiskās audzināšanas vadlīniju izstrādāšanai. Varbūt vēlā rudenī izšķilsies kāds skaitīšanai derīgs cālis.

Jāteic, deputātes Jūlijas Stepaņenko piegādātā “ola” uzrādīja vanckara pazīmes jau minēto grozījumu diskusijās Saeimā, un skolu vadība tagad nesaprot, kā būt. No vienas puses skatoties – pedagogiem nevajadzēs sāpināt galvas par vasaras vidū samudžinātajiem tikumības kritērijiem, jo trūkst Ministru kabineta akceptētu vadlīniju. Atlikt, un miers mājās! Bet, no otras puses: kā izturēties pret likuma grozījumos uzsvērto skolu padomju lomu, sargājot bērnus no tikumību apdraudošas informācijas mācību iestādē? Tas nozīmē, ka padomēm piederēs pēdējais vārds izglītības satura izvēlē un dažs veidojums uz šī pamata jau 5. septembrī par kaitīgu izsludinās “Zaķīšu pirtiņu” (pa pliko, viss bars kopā, fui!) un “Sprīdīti” (tas sīkais taču bija nepieklājīgs pret pieaugušo milzi!) vai kāda teikšana joprojām paliks arī IZM? Gaidīsim. Skatīsimies. Diskutēsim. Un tādā garā. Nav te nekāda Norvēģija, kur viss notiek strauji.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Paldies par rakstu! Lai arī Līcītis cenšās ieturēt kritiskā feļetona stilu, reti , pārāk reti un vai vispār viņam izdodas kas līdzvērtīgs šim Monikas Zīles rakstītajam?! Attiecībā uz saturu jāatzīst, ka kaut kas tā pa īstam nav kārtībā ar Latvijas tieslietām, lai arī tās liekas, ka nodotas īstajās rokās, t.i. Nacionālajai Apvienībai, tomēr tautai acīm un rokām tveramu labumu tas nav devis. Nākas izsecināt, ka arī NA ir devusi savu pienesumu vispārējā valsts izsaimniekošanā… Pieņemu, ka kaut ko esmu palaidusi garām, visam izsekot nav iespējams, bet tomēr savulaik jau 90-to gadu sākumā Latvijas valsts nolaidīgas un nesaimnieciskas pārvaldības labad ierosinātās krimināllietas tā arī vēl joprojām nav izskatītas… tie paši vēži tikai citās kulītēs maisās pa Latvijas politiku, mirdz kā spožas zvaigznes pie Latvijas jaunbagātnieku debesīm vai, pareizāk sakot, maisa Latvijas kopējo katlu bez sirdssāpēm, ja arī kāds tiek apdalīts vai, nez kādu iemeslu dēļ, vispār aizmirsts pie dalīšanas un turpina tādā pašā garā valdīt un vadīt valsti, kas ir novesta dziļā parādu jūgā, visu iespējamo neizdarību, apzinātas vai nejaušas nolaidības dēļ…Vietējie cilvēki vēl joprojām masveidā izbrauc dažādu apsvērumu vadīti… Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, tāpēc pamatots ir jautājums, kad vainīgie tiks saukti pie atbildības? Es domāju, ka neesmu vienīgā, kas gaida atbildi uz šo jautājumu… Bērnu tikumiskajai audzināšanai nekādu īpašu likumu nevajadzētu, ja Latvijas skolotāji un vecāki apzinīgi darītu savu darbu sevis un jaunās paaudzes veidošanā par godīgiem un krietniem cilvēkiem, bet šeit uzreiz jau rodas problēmas, jo nekādi likumi nelīdzēs panākt cerēto un gaidīto rezultātu, ja cilvēki, kas ir tiešā saskarē ar jauno paaudzi paši ir negodīgi, ar dubultmorāli utt.. jo diemžēl tā ir pārbaudīta atziņa, ka bērni mācās vai neapzināti kopē savus vecākus un skolotājus… Apburtais loks Latvijas ģimenēs un politikā?!

  2. Varbūt Stepaņenko kundze lai pati arī izstrādā šos noteikumus? Ja reiz bija tik gudra “sačakarēt” likumu, lai satīra laukumu pēc sevis. Kāpēc jātērē IZM darbinieku darba laiks, lai izdomātu, ko deputāte (un atbalstošie balsotāji par likuma grozījumiem) ir vēlējusies panākt ar šiem grozījumiem.

  3. Man tikumību neviens nemācīja . Mazam pateica- nedrīkst ! Bez kādām ierunām un pašam bija jāsaprot…..

  4. Vēl vajadzētu būt drošiem, ka vadlīnijas sastādīs tādi cilvēki, kuriem nav pieņemams tas, kas nav pieņemams. Tagad brīnies vien – var izrādīties, ka aizliegt netikumību ir pret kautkādām tur citām eiropas direktīvām, kas nosaka cilvēka izvēles brīvību. Tād ir iespējams, ka mūsu Tiesībsarga iztapīgā roka, ātri vien mēģinās aizvērt mums visas tās tikumības mācības ciet.

  5. Paldies, sirdsmīļajai Monikai, ka uzdrīkstējās rakstīt par tik “jūtīgu” tēmu, kā tikumība. Visaugstākajā instancē taču tikai pateikts, ka tikumība nav savienojama ar demokrātiju. Tas nozīmē, ka viss ir atļauts un dzerstīties (un ne tikai) var ikviens, kad vien vēlas.
    Norvēģijā acīmredzot pašvaki ar demokrātijas izpratni…
    Mēs, letiņi, gan esam moderni un braši soļojam demokrātijas pirmajās rindās…

  6. Kad (ne)sirdsmīļā Monika mēģina rakstīt Līčuka stilā, tad tirpas tirpina un kratekļi kratina, sviests bez magoņmaizītes.

    • Macās, študenti – mācās no cilvēkiem, kas žurnalistikas skolu izgāja padomju sistēmas laikā! Augsta klase, taču nebrīnītos, ja drīzumā Monika pievienosies Krustiņa kungam.

  7. Sabiedrībai, kurai 3/4 gadsimta ilgi kopumā tikumības jēdziens bija svešs, tiešām ir grūti saprast, kas tā tāda ir.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+