Monika Zīle
Monika Zīle
Foto – Valdis Semjonovs

Monika Zīle: Atliktā tikumība 9

Tikai tā runā, ka skandināvi ir tūļīgi un visnotaļ “bremzes”. Patiesībā gluži otrādi! Lūk, nupat 8. augusta rītā norvēģi Oslo lidostā pieķēra četrus mūsu lidsabiedrības “Air Baltic” ekipāžas locekļus dažādas pakāpes “ķitē”, un pēc desmit dienām katrs zaļajam pūķim draudzīgais gaisa kuģotājs jau zināja, cik izmaksā tāds grādīgo dzērienu slacīts pirmsreisa tusiņš. Norvēģu tiesas dzirnas maļ aši un bez garām diskusijām. Otrajam pilotam viņa 1,35 promiles samērotas ar septiņiem mēnešiem cietumā, divām mazāk turējušām stjuartēm attiecīgi 45 un 60 dienas aiz rūtaina loga, kapteinis pielūdzies tiesu atlikt līdz septembra vidum, bet no reāla soda izvairīties vienalga neizdosies.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
ASV izsludina ārkārtas stāvokli pirms Saules aptumsuma – paredz cilvēku masu bojāeju 12
Lasīt citas ziņas

Latvijā daudzi spriež, ka acīmredzot no šērām izkāpis ļauns trollis aptumšoja mūsu pilsoņiem prātiņu un sakūdīja dzerstīties tik bargā tiesu vidē. Protams, “Air Baltic” apkalpe atstājusi dziļas pēdas Norvēģijas lidostā, trīsdesmit gadu laikā tur kļūstot par trešo, kuras piloti neiztur alkohola testu. Tomēr bronza nav gluži tas metāls, kura ieguvējus sveic fanu pulki. Vai tiešām lidoņiem tā slāpa, ka nespēja paciesties līdz mājām? Pašu sienās pret grēkāžiem gan vispārējā attieksme nesalīdzināmi labestīgāka, gan arī pat pirms likumīgā pēriena daudz iespēju izsprukt sveikā. Teiksim, par klasesbiedra nogalināšanu tiesa piespriež Aramam Gabrieļanam desmit gadus cietumā, un tad pēkšņi izrādās, ka notiesātais pazudis. Nav! Ja turējuši pirmstiesas ieslodzījumā kā skarbie norvēģi mūsu lidmašīnas apkalpi, būtu pie rokas. Bet Latvijā, ziniet, nav pieņemts cilvēku slodzīt kamerā, iekams dažādu līmeņu juristi gadu garumā krāšņi neizpaužas savās apsūdzību un aizstāvību prasmēs. Dažreiz šīs debates tā sazarojas, ka skaļi uzsāktās prāvas beidzas pat bez tradicionālā čika vai arī atbīdās nenoteiktā nākotnē.

Bet ko nu tik daudz par tiesām, to piesaukšana vien jau uzdzen šermuļus jūtīgām un jo īpaši šķīstām dvēselēm. Grūti sacīt, vai gluži tādas ir visiem 12. Saeimas deputātiem, kuri vasaras saulgriežu gaidīšanas mulsumā iebalsoja Izglītības likumā tā dēvētos “tikumības grozījumus”, bet viņi paši tādi laikam gribēja izskatīties. No grozījumiem šķietami izriet daudz kas, bet patiesībā nav iespējams saprast, kas īsti. Jo apzinīgākie vecāki nu pilnā sparā poš bērnus jaunajam mācību gadam, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl tikai formē divas (!) darba grupas, kuras briedīs likumā grozījumos noteikto tikumiskās audzināšanas vadlīniju izstrādāšanai. Varbūt vēlā rudenī izšķilsies kāds skaitīšanai derīgs cālis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāteic, deputātes Jūlijas Stepaņenko piegādātā “ola” uzrādīja vanckara pazīmes jau minēto grozījumu diskusijās Saeimā, un skolu vadība tagad nesaprot, kā būt. No vienas puses skatoties – pedagogiem nevajadzēs sāpināt galvas par vasaras vidū samudžinātajiem tikumības kritērijiem, jo trūkst Ministru kabineta akceptētu vadlīniju. Atlikt, un miers mājās! Bet, no otras puses: kā izturēties pret likuma grozījumos uzsvērto skolu padomju lomu, sargājot bērnus no tikumību apdraudošas informācijas mācību iestādē? Tas nozīmē, ka padomēm piederēs pēdējais vārds izglītības satura izvēlē un dažs veidojums uz šī pamata jau 5. septembrī par kaitīgu izsludinās “Zaķīšu pirtiņu” (pa pliko, viss bars kopā, fui!) un “Sprīdīti” (tas sīkais taču bija nepieklājīgs pret pieaugušo milzi!) vai kāda teikšana joprojām paliks arī IZM? Gaidīsim. Skatīsimies. Diskutēsim. Un tādā garā. Nav te nekāda Norvēģija, kur viss notiek strauji.