Ilustratīvs attēls. Foto-Shutterstock

Atmiņa nav tāda kā agrāk… Kā palīdzēt smadzenēm un kad jāārstējas 0

Tikai retajam ir ideāla atmiņa. Pārējiem grūti paturēt prāta tālruņa numurus vai faktus, bet daži slikti iegaumē orientierus un mēdz apmaldīties. Taču, ja atmiņa sāk pievilt tik bieži, ka traucē darbā vai ietekmē personisko dzīvi, laiks noskaidrot notiekošā iemeslu.

Reklāma
Reklāma

Skābeklis aizmāršīgām smadzenēm

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Neiroloģe Sandra Vestermane stāsta, ka viegli kognitīvi jeb atmiņas traucējumi nereti saistīti ar ilgstošu psihoemocionālu pārslodzi, jo stresa laikā daži organisma procesi tiek paātrināti, turpretī citi – kavēti, nobremzēti.

Arī muskuļu sasprindzinājums muguras kakla un plecu daļā, kas rodas, ilgstoši atrodoties piespiedu pozā, piemēram, strādājot ar datoru, var izraisīt ne tikai galvassāpes, sāpes plecos, sprandā, bet arī atmiņas un uzmanības samazināšanos. Tas, ka saspringtas darba dienas beigās uzreiz nevar atsaukt atmiņā kādu vārdu vai notikumu, kuru pēc kāda laika atceras, vēl neliecina par nopietniem atmiņas traucējumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Iesaku labi atpūsties, izgulēties, garīgās aktivitātes kombinēt ar fiziskajām, jo tās uzlabo asinsriti, smadzeņu apgādi ar skābekli, piemēram, vēlams pēc iespējas vairāk ikdienā staigāt kājām,” teic neiroloģe.

Lai gan valda uzskats, ka vecumā atmiņa pasliktinās, tādēļ grūtāk apgūt jaunas prasmes un iemaņas, tas tikai daļēji atbilst patiesībai. Zināms, ka mācību procesa laikā galvas smadzeņu nervu šūnas spēj attīstīties un atjaunoties arī sirmā vecumā. Regulāra prāta un atmiņas piepūle veicina jaunu neironu kontaktu jeb sinapšu veidošanos. Tas nozīmē, ka labākā atmiņas traucējumu profilakse vecumdienās ir smadzeņu treniņš un jaunu zināšanu apguve, kaut vai risinot krustvārdu mīklas, apgleznojot traukus vai apgūstot datorprasmes.

Demence piezogas nemanot

Taču atmiņas pavājināšanās iemesls, it īpaši pēc 65 gadu vecuma, var būt arī smadzeņu darbības traucējumi – demence, kas skar ne tikai atmiņu, valodu, telpas izjūtu, dažādas prasmes un spriestspēju, bet arī rada personības un uzvedības izmaiņas. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Andrejs Millers norāda, ka demence ir bieža neirodeģeneratīvo slimību pavadone. Līdz 70% gadījumu demenci izraisa Alcheimera slimība, ap 20% – smadzeņu asinsrites traucējumi.

“Tās simptomi ir ļoti apgrūtinoši ne tikai pacientiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem, jo bieži vien prasa ilgstošu ārstēšanu un aprūpi,” norāda profesors.

Alcheimera slimības pacientiem noteiktā galvas smadzeņu apvidū – hipokampā – iet bojā nervu šūnas, pakāpeniski izraisot intelektuālo spēju zudumu. Visbiežāk slimība sākas ar to, ka pacients sāk aizmirst nesen uzzināto informāciju vai notikumus, atkārto iepriekš uzdotu jautājumu vai teikumu, nozaudē priekšmetus vai novieto tos neatbilstošās vietās. Ar laiku rodas grūtības rast īstos vārdus savas domas izteikšanai, tādēļ teikumos veidojas pauzes, zūd profesionālās iemaņas, grūti plānot savas finanses un pieņemt pareizus lēmumus. Cilvēks kļūst apātisks vai gluži otrādi – trauksmains, aizdomīgs, piemēram, sūdzas, ka mājās bijuši sveši cilvēki, ka viņš tiek apzagts. Viņu vairs nedrīkst atstāt vienu pašu, jo viņš var savainoties vai kaut kur aizklīst. Ja Alcheimera slimība ir smagā stadijā, pacientam atlikusi tikai fragmentāra atmiņa, viņš nepazīst apkārtējos, nespēj patstāvīgi paēst vai izmantot labierīcības, kļūst pilnībā atkarīgs no tuvinieku aprūpes.

Reklāma
Reklāma

Gados jauniem Alcheimera slimniekiem degradācijas process var noritēt ļoti strauji – viena divu gadu laikā. Taču, ja slimība sākas seniora vecumā, līdz intelektuālo spēju sabrukumam var paiet 10–20 gadi.

Testi un izmeklējumi

Lai noskaidrotu, vai bažām par sliktu atmiņu ir objektīvs iemesls, jādodas pie neirologa vai uz atmiņas kabinetu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā “Gaiļezers”, MFD veselības centrā “Pārdaugava”, “GK Neiroklīnikā” vai kur citur.

Vispirms atmiņa tiek pārbaudīta ar dažādiem psihoneiroloģiskiem testiem: ar faktiem no biogrāfijas testē epizodisko atmiņu, noskaidro enciklopēdiskās zināšanas par pasauli un sabiedrību, vārdu nozīmes izpratni, lietošanu, novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo, dzirdes atmiņu. Ja radušās aizdomas, ka atmiņas traucējumi saistīti ar izmaiņām galvas smadzeņu audos, pacientu nosūta uz radioloģisko izmeklēšanu – kompjūtertomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Papildus var veikt arī elektroencefalogrāfiju, smadzeņu asinsvadu izmeklējumus, dažādas laboratorijas analīzes.

“Attīstoties tehnoloģijām, radusies iespēja novērtēt smadzeņu zemgarozas struktūras, neiromediatorus. Tādi izmeklējumi kā pozitronu emisijas tomogrāfija un scintigrāfija ļauj novērtēt smadzeņu audu metabolisko aktivitāti, to, kā smadzenes darbojas, ja tajās ir progresējošs neirodeģeneratīvs process,” norāda A. Millers. Šos izmeklējumus reizēm izmanto, lai precizētu diagnozi.

Diemžēl Alcheimera slimību izārstēt nevar, tomēr, lietojot medikamentus, iespējams paildzināt to dzīves posmu, kad pacients spēj pats par sevi parūpēties.

Iespējamie Alcheimera slimības riska faktori:

* vecums, piederība sieviešu dzimumam;

* ja ir pirmās pakāpes radinieki ar Alcheimera demenci, tas palielina saslimšanas risku divas līdz četras reizes;

* galvas trauma (īpaši pēdējo 10 gadu laikā);

* sociāla izolācija;

* nepietiekamas fiziskās aktivitātes;

* ilgstošs psihoemocionāls stress (ģimenē, darbā, sabiedrībā);

* cukura diabēts un glikozes tolerances traucējumi.