Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

Atmiņās – samocīta zeme


Foto - LETAFoto - LETA

Gribu uzrakstīt avīzei par to laiku un nejēdzībām, kad strādāju meliorācijā – nepilnus 40 gadus. Tagad gan radio, gan televīzija ziņo, ka piešķirs naudu kādreizējo meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Bet valdībai vajadzētu izvērtēt arī to postu un ļaunumu, ko meliorācija nodarīja.

 

Atceros, ka 1955. gadā trīs lieljaudas traktori vilka milzu arklu, kas veidoja grāvi, bet grāvim nebija krituma, līdz ar to nekāda labuma. Zeme tika samocīta un applūda citas platības. Grāvju sadzina daudz, un cilvēkiem vajadzēja tālāk veidot kritumus un salikt māla caurules. Ap 1965. gadu sāka izmantot daudzkausu ekskavatorus, tad varēja attīstīties meliorācija. Lai izveidotu sociālistiskos liellaukus, nekas nedrīkstēja traucēt. Mežus pēc nopostīšanas sadzina lielās kaudzēs – saknes kopā ar augsni, un vai kāds skatījās, ka tajā vietā pat smilgas neauga? Tāpat likvidēja uzkalniņus, birztaliņas un viensētas.

Arnolds Vabulis,
 bijušais koknesietis

 

Grūti iedomāties cilvēku, kas gandrīz 40 gadus nostrādājis meliorācijā un nav redzējis arī tās pozitīvo nozīmi, saka SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis. Visauglīgākās zemes Zemgalē 90% ir meliorētās platības. Latvijā klimatisko apstākļu dēļ nevar iztvaikot visi nokrišņi, tādēļ jādomā par to mākslīgu novirzi. E. Griķītis nenoliedz, ka padomju gados, protams, ir pieļautas kļūdas, kas tomēr nemazina meliorācijas nozīmi.

Lauku atbalsta dienests (LAD) tik tiešām līdz 11. martam pieņem projektu iesniegumus meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Kopējā pieejamā atbalsta summa ir trīs miljoni latu, no tiem 1,4 miljoni saskaņā ar valdības lēmumu jau iedalīti valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Pārējiem atbalsta pretendentiem – fiziskām vai juridiskām personām, kā arī pašvaldībām – pieejamais finansējums ir 1,6 miljoni latu, informē LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.

Paredzētā summa – 1,4 miljoni latu – ir tikai piliens jūrā, jo nekādus lielos projektus, piemēram, Lubāna ezera meliorācijas sistēmas atjaunošana, īstenot nevar, atzīst E. Griķītis. Šoreiz izvērtēšanai piedāvās 16 mazākus projektus – piemēram, paredz sakārtot vidi pie Lukstupes, Ošas, Lankas un Aģes. SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” saņēmusi vairāk nekā 70 sūdzības par nepieciešamību rekonstruēt meliorācijas sistēmas. Laikā no 2008. līdz 2013. gadam šim mērķim atvēlēti 17,9 miljoni eiro, bet vajadzētu vismaz 50 miljonus latu, skaidro E. Griķītis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+