Mobilā versija
+21.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
31. jūlijs, 2017
Drukāt

Atņem darbu vietējiem uzņēmējiem (8)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības izvēlējušās sniegt, piemēram, viesnīcu serviss, instrumentu un transportlīdzekļu īre, suvenīru tirdzniecība ar uzcenojumu, neregulāri pasažieru pārvadājumi, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, Alūksnes novada pašvaldība, sniedzot viesnīcas, kravu pārvadājumu, traktortehnikas, zāles un krūmu pļaušanas, koku zāģēšanas un transportlīdzekļu nomas pakalpojumus, ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 86,9 tūkst. eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole (VK).

“Mēs konstatējam, ka ne tikai ar pašvaldību kapitālsabiedrību starpniecību pašvaldības iesaistās komercdarbībā, bet tās to faktiski dara arī pašas vai caur savām iestādēm sniedzot dažādus maksas pakalpojumus, kas neatšķiras no komercdarbības,” piebilst VK 5. revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

Šā gada sākumā pašvaldībām pilnībā vai daļēji piederēja daļas 384 kapitālsabiedrībās. Šo uzņēmumu darbību atšķirībā no valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzraudzību veic Pārresoru koordinācijas centrs, neviens nepieskata – ne Ekonomikas, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Pašvaldību kapitālsabiedrību skaits un pašvaldību ieguldītie resursi vēl aizvien netiek analizēti un apkopoti, lai gūtu priekšstatu par kopējo situāciju, atzīst E. Korčagins. Valsts kontrole, veicot revīzijas pašvaldībās, analizē finanšu plūsmu atsevišķās pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Pašvaldību līdzdalība kapitālsabiedrību kapitālā pārsniedz 1,27 miljardus eiro, tas ir, piemēram, tieši tikpat daudz, cik pērn Latvijas valsts aizņēmās starptautiskos tirgos vai cik lieli bija nodokļu parādi šā gada vidū.

 

Liepājas pašvaldība – rekordiste

Saskaņā ar likumu pašvaldības drīkst dibināt kapitālsabiedrības savu funkciju veikšanai, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus vai preces, vai arī stratēģiski svarīgā vai jaunā, vēl neattīstītā nozarē.

Analizējot jaunāko kapitālsabiedrību sarakstu, konstatējams, ka pašvaldību resursi tiek izmantoti ne tikai komunālo pakalpojumu sniegšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai, bet arī, piemēram, piena produktu ražošanai, farmācijas izstrādājumu tirdzniecībai, elektroenerģijas ražošanai, dārzeņu audzēšanai, ceļojumu biroja pakalpojumu sniegšanai, automobiļu ražošanai, laikrakstu izdošanai un citiem ar pašvaldību funkcijām nesaistītiem biznesiem.

Visvairāk daļu komercsabiedrībās pieder Liepājas pašvaldībai – 18. Pašvaldības kontrolē ir, piemēram, koncertzāle “Lielais dzintars”, “Liepājas tramvajs”, “Aviosabiedrība “Liepāja””, “Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs”.

Rīgas pašvaldībai pieder nedaudz mazāk komercsabiedrību – 15. No tām simtprocentīgi galvaspilsētai pieder 13 uzņēmumi, tostarp “Rīgas satiksme”, “Rīgas meži”, “Rīgas nami”, “Rīgas Centrāltirgus”, “Rīgas serviss”, “Rīgas Dzemdību nams”. Tikpat daudz komercsabiedrību, cik Rīgai, ir arī Ventspilij – 15, tostarp starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, futbola klubs “Ventspils” un “Ventspils tirgus”.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ja pašvaldība pērk pakalpojumu no privātajiem priekš iedzīvotājiem, jo pati to nevar sniegt, tad tā vēl iekasē par starpniecību. Tāpat nav izslēgts korupcijas elements, ja ir vairāki vienādu pakalpojumu sniedzēji. Privātie var radīt konkurenci pašvaldību uzņēmumiem, ja pie viņiem būs lētāk vai labāk. Galvenais lai patērētājs dabū ko grib, bet nevis lai tiek ievēroti kaut kādi priekšraksti, ko kāds ir sacerējis tikai viņam zināmu iemeslu varā.

  2. Nu nez par tām “normālajām” algām. Visiem melnajiem darbiniekiem ir noteikti griesti. Tā kā darbavietu nav un privātie nevar izvērsties, jāstrādā turpat vien ir.
    Ventspilī pieminēts tirgus un rakstnieku māja, kas ir sīkas vienības. Labiekārtošanas kombināts, Ventspils reiss – monopolisti. Visa pilsēta ir sarakstā un, ja kādam nav līgums ar komunālajiem par atkritumu izvešanu, tad ir sankcijas. Lab. kombināts mēģināja arī bruģēt ielas. Par tām algām čigaiņi un bomži tika nolīgti. Tagad Inženieru ielu 10 gadus katru vasaru labo. Ventspils reiss panāca monopolstāvokli, izgrūžot no tirgus citus pārvadātājus. Tāpat kempings, arodskolas viesnīca un OC viesnīca ir konkurenti.

  3. > idiotam
    “Lai pašvaldība varētu dibināt komercsabiedrību, tai vispirms ir jākonstatē nepieciešamība pēc kaut kā, piemēram, iedzīvotāji nevar saņemt kādu noteiktu pakalpojumu, jo to neviens vietējais uzņēmējs nepiedāvā.” – par iedzīvotājiem piejamu cenu, jāpiebilst!!

  4. Pašvaldību uzņēmumi nodrošina normālas algas un VISUS nomaksātus nodokļus, kā arī peļņu no šīs uzņēmējdarbības, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus pašvaldības budžetā, kas tiks izmantoti VISU pašvaldības iedzīvotāju labā. Bet Valsts Kontrole grib, lai šos ieņēmumus gūtu tikai daži cilvēki, kas šo peļņu iebāztu tikai savās kabatās, turklāt vēl nodokļus saviem darbiniekiem maksātu tikai no minimālās algas!

    Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā interesēs darbojas Valsts Kontrole?

  5. Raksts ar liberālu saturu nokavējies par 25 gadiem. Tas ,ka valstij un pašvaldībām nav jāpiedalās tirgus regulācijā, ir smagi izgāzies un cietusi Latvijas ekonomika. Nelaime, ka pie tā vēl stingri pieturas un sludina.

  6. Privātais ir jāieliek rāmjos. Nevienam nav noslēpums, ka privātais pārlieku bieži maksā ļoti mazas algas. rezultātā – strādāt gribošie dodas pasaulē un tur saņemot jēdzīgas algas un pensijas. Algu izmaksas aploksnēs, nemaksājot nodokļus. Tagad , kā jau valsts uzņēmumā, algas normālas, nodokļi samaksāti, pensijas krājas, un pakalpojums lētāks. Tādēļ jau taurē dižie uzņēmēji, parādās konkurence un tas darba spēks ir par daudz izdzīts no valsts.

  7. dzivo citā realitātē. uzskaita 10 pakalpojumus, ko pašvaldiba sniedz un ka lūk uzņemeji neesot saņemuši 87 tūkstošus. acim redot gada laikā vai vispār 26 gados? pieņemsim ka gada laikā lasam pakalpojumus un saprotams ka tādu uzņemeju noteikti nemaz pašvaldibā nav, nav kam to naudu atņemt jo reāli neviens uzņemejs pie tāda apgrozijuma nespētu noturet biznesu pie dzivibas
    VK izpratnē iedzivotāji var kaut pakārties tiem neko nevajag, uzņemeju nav, pašvaldiba lūk nedrīkst, un ko tiem ļaudim tagad darit? tā jau protams vairs nav VK daļa vai ne, lai pasuta traktoru dārziņu uzart no rīgas vai ne? bļin kā riebjas tie kantora žurkas

  8. ka privātie par nesamērīgu cenu piedāvā nekvalitatīvus pakalpojumus.
    Piemēram: par no nekondīcijas produktiem ar notecējušu realizācijas termiņu gatavotu ēdienu prasa cenu kā par dietisku augstākā labuma delikatesi;
    nemākulīgi sametinātus vai pavirši apvirpotus metālizstrādājumus kā standartiem atbilstošus;
    frizētavās apcērp kā aitas un to nosauc par modi u.t.t.
    Par pašvaldības uzņēmumu brāķi vismaz vari griezties pie pašvaldības vadības, bet privātie atklāti ņirdz sejā.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+