Lauku tūrisma uzņēmēju plānos sāk nostiprināties optimisms; daļa ceļ cenas 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Latvijas laukus pārsvarā apceļo vietējie iedzīvotāji un, tā kā pērnā vasara bija izcila un ekonomiskā situācija valstī uzlabojās, tas guva atspoguļojumu tūristu skaita pieaugumā par aptuveni 15%, stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele. “Vietējais tūrists ir tas, kas pārtrauc ceļot, kad ir slikti. Šogad esam uztraukušies, kā būs ar ekonomiku, ar visām tām izmaiņām Krievijas sakarā. Ja veselais saprāts ņems virsroku, tad šogad mēs varētu cerēt uz līdzīgu pieaugumu kā pērn,” saka A. Ziemele.
“Lauku ceļotājs” iniciējis un iesaistījies vairākās aktivitātēs, lai veicinātu lauku tūrisma attīstību. Arī viesu nama “Mauriņi” saimniecei Mārai Zemdegai darba pilnas rokas, saruna notiek, vienlaikus cepot semināra dalībniekiem kartupeļu pankūkas: “Uztraukumam šobrīd nav pamata. Viss kā parasti. Aprīlis bija normāls, un vasara jau ir tikpat kā rezervēta.”
Tikai pērn mucu meistars Jānis Grantiņš savā saimniecībā, kurā atrodas arī viesu nams “Madaras”, sāka piedāvāt “mucu izdarības” (mucu izgatavošanas demonstrēšana utt.), bet jau septembrī viesu bijis tik daudz, ka nebijis laika “muti noslaucīt”. Saimnieks cer, ka 2014. gads būs vēl labāks.
Pielāgo cenas
Krīze iecirta lielu robu lauku tūrisma uzņēmēju maciņos, un tikai tagad situācija ir stabilizējusies. Šogad daudzās lauku tūrisma mītnēs cenas paaugstinātas par aptuveni 10%. “Tas ir straujš kāpums salīdzinājumā ar pagājušo gadu,” atzīst asociācijas vadītāja A. Ziemele.
No otras puses, lauku naktsmītnes krīzes laikā bijušas spiestas cenas samazināt pat par 40%. Viņa nenoliedz, ka “treknajos” gados cenas bija saskrūvētas, taču tagad saimnieki ļoti izvērtē, cik kas maksā un cik no viesa var prasīt. Lai pārnakšņotu Latvijas lauku tūrisma naktsmītnēs, summas svārstās no 10 līdz 50 eiro no cilvēka. Tomēr “LA” konstatēja, ka dažviet saimnieki, lai noturētu klientus, pakalpojumu cenas pazeminājuši, piemēram, gada mijā mainoties valūtai no latiem uz eiro, cenas noteiktas pat 1:1. Arī mucu meistars J. Grantiņš apstiprināja, ka atsevišķām “mucu izdarībām” cenas samazinātas. “Nolēmām palaist cenas zemāk. Pagājušā gada cenas saglabājām tikai lielajai programmai, ko pieprasa samērā nedaudzi,” saka saimnieks.
Top lielais ”Kulinārais ceļš”
Maija vidū, kad Latvijā viss sāk ziedēt, smaržot un vēl nav liela tūristu pieplūduma, “Lauku ceļotājs” aicinās lauku labumu cienītājus apmeklēt kādu no 100 Latvijas saimniecībām, kas būs vērušas durvis viesiem, lai par īpašām un draudzīgām cenām pārdotu savus ražojumus un sniegtu viesiem naktsmājas.
“Maijs ir viens no gada skaistākajiem mēnešiem. Laiks, kad esam noilgojušies pēc svaiguma un vitamīniem,” saka A. Ziemele. Cilvēki arvien vairāk pieprasa veselīgu ēdienu un kvalitatīvu atpūtu, arvien vairāk paši brauc uz laukiem pēc svaigas zināmas izcelsmes pārtikas. Tāpēc izdota lauku labumu brošūra, kurā apkopotas 300 saimniecības, kas kaut ko ražo, gatavo pēc pieprasījuma un ir gatavas uzņemt viesus, kuri vēlas iemācīties ko jaunu, piemēram, sietsieru, cept maizi.
Savukārt rudenī plānots prezentēt jaunu piedāvājumu tūristiem gardēžiem – nacionālo “Kulināro ceļu”. “Tajā iekļausies kafejnīcas, restorāni, degustācijas vietas, pārsvarā ārpus lielajām pilsētām, kurās nobaudīt nacionālos ēdienus. Tas nenozīmē, kā tā būs tikai skābputra vai zirņi. Tie būs mūsdienīgi ēdieni, tas pats sorbets vai, piemēram, no rabarberiem un vietējās sulas taisīts parfē. Plānojam piedāvājumā ietvert arī vietas, kas strādā ar iepriekšēju pieteikšanos, piemēram, klāj galdu ar īstiem latgaļu ēdieniem vai kazas sieriem. Kritēriji jau ir izstrādāti, aprīlī sāksim pieņemt saimnieku pieteikumus. Nopietni izvērtēsim, vai saimniecībā ievēro higiēnu, ir vieta tūrisma autobusam utt. Apmeklētājam svarīgi, lai māja ir tīra un apkārtne kopta. Kas ne vienmēr tā ir,” stāsta A. Ziemele. Latvijas “Kulinārais ceļš” būs viens no topošā Baltijas jūras valstu “Kulinārā ceļa” posmiem. Mūsu pusē maršruts tiek plānots tā, lai veidotos savienojums ar Igauniju un tālāk ar Somiju, bet no Lietuvas ar Poliju.
Apzina latviskā mantojuma kopējus
Vēl pagājušajā mēnesī laikraksti un portāli vēstīja, ka ASV medijs “The Huffington Post” atradis 18 iemeslus, kādēļ Latvija ir vislabāk glabātais noslēpums Eiropā, stāstot, ka Latvijā var atrast visu – gan neskartu dabu, jaukas un vēsturiskas pilsētas, bagātu kultūru. Latvijai ir ar ko lepoties. Latvijas laukos ir daudz gaišu cilvēku, kuri dara izcilus darbus, veido latvisku, sakoptu vidi, ar ko varam lepoties un rādīt citiem.
“Nesen viesojāmies Vidzemes pusē. Satikām izcilu mucu meistaru. Viņam ir arī viesu māja, kur interesenti var palikt un mācīties taisīt mēbeles. Kāds viesis nodzīvojis trīs nedēļas un uztaisījis sev šūpuļkrēslu. Pie Siguldas darbojas vienreizīgs pirts meistars. Paskatās un piemeklē cilvēkam piemērotāko masāžu, slotas, skrubjus. Pie Cēsīm Raiskumā atjaunota lauku sēta ar visiem šķūnīšiem un to vēsturiskajām funkcijām. Skrīveros pie saimniekiem var paēst mārrutku saldējumu ar siļķi. Ar tādiem cilvēkiem ir pilna Latvija. Mums nav par ko raudāt un sūdzēties,” saka A. Ziemele.
Iespējams, jau kāds no laikraksta lasītājiem ir arī baudījis Linarda Liberta bērzu vīnus, tostarp bērzu sulas šampanieti? Uzņēmīgais ikšķilietis savā blogā informē gan par uzsākto produktu eksportu uz Vāciju, gan jaunas pieredzes gūšanu vīna darītavā Lielbritānijā, gan produkcijas degustācijām.
“Sit” ar likuma burtu
Neskatoties uz lauku cilvēku uzņēmību, viņus sarūgtina fakts, ka nākas cīnīties ar valsts institūciju un likumdevēja vienaldzību. Kā piemēru A. Ziemele min izmaiņas Alkohola aprites likumā, kas no šā gada uzliek par pienākumu arī mazajiem vīna ražotājiem, ja tie pārdod alkoholu līdzi nešanai, uzstādīt videonovērošanu. “Tas izmaksā dārgi un ir laikietilpīgi, bez pamatojuma un loģikas. Jautājums, cik priecīgi būs tūristi, ja viņus filmēs? Lauku uzņēmējam ir svarīgi, lai apmeklētājs var pie viņiem aizbraukt, lai var ražojumu pagaršot, nopirkt. Tāpat pašdarinātu vīnu par 10 eiro pudelē daudzi nepirks, bet, ja ir aizbraukuši pie ražotāja, tad tas ir citā vērtē,” skaidro A. Ziemele.
Vienīgā ministrija, kas brīdināja Saeimas deputātus par negatīvo ietekmi uz mazajiem ražotājiem, bija Finanšu ministrija, taču tautas kalpi šo brīdinājumu ignorēja. Lieki piebilst, ka par plānotajām izmaiņām “ne ausi necēla” par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija. Šobrīd asociācija cenšas panākt likuma grozījumus, lai neciestu mazais bizness laukos.
Lauku uzņēmēji norāda, ka Latvijā nepieciešams sakārtot virkni normatīvu, jo brīžiem prasības esot pat muļķīgas. Piemēram, lai rīkotu bērnu vasaras nometnes, saimnieks nevarot sertificēt viesu namu jau gada sākumā uz visu sezonu. Šobrīd to dara uz noteiktu laiku cilvēks, kuram ir attiecīgs bērnu nometnes vadītāja sertifikāts un programma. “Nu, nav man vasarā laika skraidīt pa visām tām institūcijām kārtot papīrus!” saka M. Zemdega.
Tomēr ir lietas, kas mainoties arī uz labo pusi. Lauku uzņēmēji atzīmē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmes maiņu. Lai gan VID sūtītās vēstules joprojām nākot ar roku dzelžu graboņu, VID pamazām veidojas par padomdevēju, nevis uzņēmēju soģi. Attieksme gan atšķiroties no novada uz novadu.
