Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. jūlijs, 2013
Drukāt

Ātrā palīdzība nodilušam skrimslim

Foto-LETAFoto-LETA

Sākumā sāpes locītavā mazina injekcijas, vēlāk – tikai endoprotezēšana.

 

Jaunībā locītavas skrimslis ir biezs un izturīgs pret slodzi, taču ar laiku tas sāk novecot, vairs nav tik gluds, kļūst mīkstāks un deformējas. Pamazām rodas izmaiņas arī kaulu struktūrā. Tas liecina par ceļa locītavas artrozi jeb gonartrozi.

Nodarbināt nepārslogojot

Artrozes pirmā pazīme ir sāpes slodzes laikā – gan nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, gan ilgstoši sēžot, jo, saliecot kāju 90 grādu leņķī, skriemelis tiek spiests pret augšstilba kaulu. Pirmie simptomi ir rīvēšanās un krakšķēšana celī. Kustību laikā nelīdzenās virsmas slīd viena pret otru un berze veicina tālāku locītavas nodilšanu, skaidro medicīnas sabiedrības “ARS” traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks.

Svarīgi sāpes neielaist un nesākt locītavu pārlieku saudzēt, lai tā nekļūtu stīva. Intensīvas aktivitātes kaitēs, tomēr muskuļi jāuztur formā. Piemēram, celi labvēlīgi ietekmē braukšana ar velosipēdu, jo tad slodze uz skrimšļiem ir ievērojami mazāka nekā, piemēram, skrienot.

Kad atklāta ceļa artroze, ārsts izraksta pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus un papildus iesaka ultraskaņas procedūras, kas parasti sākumā labi palīdz. Skrimšļa aizsardzībai divus trīs mēnešus ieteicams lietot tā sauktos hondroprotektorus, piemēram, glikozamīnu. Jaunu iespēju artrozes ārstēšanā sniedz piaskledīns. Šis medikaments veicina skrimšļa dabisko atjaunošanās procesu un bloķē vielas, kas izraisa tā noārdīšanos. To var lietot gan atsevišķi, gan kopā ar glikozamīnu. Lieliski, ja locītavu veselības uzlabošanos izdodas panākt uz gadu.

Šprices ceļgalā

Ja nepieciešamība lietot pretiekaisuma zāles rodas arvien biežāk, veic blokādes, injicējot hormonu preparātus kortikosteroīdus tieši locītavas telpā. Vienas šprices iedarbību var pielīdzināt efektam, ko sniedz vesela diklofenaka paciņa.

Parasti veic trīs injekcijas ar nedēļas starplaiku, un cilvēks ilgāku laiku jūtas nesalīdzināmi labāk. Pēc gada kursu var atkārtot. Taču, ja pirmā šprice nepalīdz, kursu turpināt nav vērts.

Savukārt hialuronskābes injekciju mērķis ir glābt locītavu. Tā ir dabiskas izcelsmes viela, svarīga locītavas šķidruma sastāvdaļa, ko izmanto arī kosmetoloģijā grumbu aizpildīšanai. Viskozais šķidrums pārklāj skrimsli, uzlabojot slīdamību un labvēlīgi ietekmē arī tā nenodilušo daļu. Atkarībā no preparāta kursā veic tikai vienu injekciju vai arī trīs līdz piecas ar nedēļas starplaiku. Pēc pusgada vai gada to var atkārtot.

Metāla plāksni 
vai protēzi?

Slimojot ar artrozi, visbiežāk nodilst viena skrimšļa puse un kāja sāk griezties uz āru. Jo vairāk tā izliecas, jo vairāk tiek noslogota nodilusī daļa. Šādos gadījumos endoprotezēšanas alternatīva var būt osteotomija, ar kuras palīdzību iztaisno kājas asi, lai slodze tiktu sadalīta vienlīdzīgi, kaulu sastiprinot ar metāla plāksni.

To var veikt, ja artroze skārusi tikai vienu locītavas pusi un saglabājies pilns kustību apjoms. Pēc osteotomijas pacients jau nākamajā dienā var doties mājās. Salīdzinājumā ar locītavas endoprotezēšanu šī operācija izmaksā lētāk un pašsajūta būtiski uzlabojas vismaz uz pieciem sešiem gadiem.

Osteotomijas cena ir atkarīga no fiksācijas plāksnes kvalitātes, kas var maksāt no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem latu. Savu funkciju veiks arī vislētākā plāksne, taču, ja gadīsies paklupt, tā var salūzt vai izkustēties no vietas.

“Man bija kāds pacients, kurš strādāja par motoristu uz liela kuģa,” J. Dobelnieks min piemēru. “Pēc endoprotezēšanas operācijas viņš vairs nespētu augu dienu tekalēt augšā un lejā pa stāvajām kāpnēm, bet pēc osteotomijas varēja atgriezties savā profesijā.”

Taču, ja kaite ir ielaista, šādi palīdzēt vairs nevar. Ja ārsts iesaka veikt endoprotezēšanas operāciju, to nevajadzētu atlikt, pretējā gadījumā ar laiku var pasliktināties arī sirds veselības stāvoklis.

Ja veikta endoprotezēšanas operācija, ar ķirurgu jāpārrunā turpmākais dzīves režīms – kā trenēt muskulatūru, lai locītava labi darbotos. Rētaudi veidojas pusotru līdz divus mēnešus, un šajā laikā celi nepieciešams regulāri vingrināt.

Ja slimnieka mūžs būs ilgāks nekā endoprotēzes kalpošanas laiks, nāksies gatavoties nākamajai operācijai, jo tā ar laiku nodilst. Aptuveni 95% gadījumu mākslīgā locītava kalpo vidēji 10 gadus.

 

Pieredze

Palīdz injekcijas

Viktorija Mamaja (68): “Kad man sākās stipras sāpes labajā ceļgalā, rentgena uzņēmums liecināja par skrimšļa nodilumu. No rīta un pēc ilgākas sēdēšanas ir stīvums. Reizēm nevaru brīvi spert soli. Kad uznāk sāpes, iemasēju diklofenaka ziedi vai iedzeru pretsāpju pulverīti – pēc pusstundas pāriet un divas dienas jūtos labi. Ārsts piedāvāja veikt endoprotezēšanas operāciju par diviem tūkstošiem latu. Tā kā man tādas naudas nav, jau piecas reizes ik pa pusgadam celī esmu saņēmusi injekciju, kas maksā 36 latus. Uz šprici atnāku ar sāpēm, bet prom jau dodos ar labu pašsajūtu. Kad pēc pusgada svelošās sāpes atgriežas, atkal eju uz injekciju. Ārsts piekodināja nenest neko smagāku par trim kilogramiem un neveikt asus pagriezienus, taču esmu diezgan šiverīga. Mazbērni jāauklē, reizēm nākas skriet uz vilcienu, dārzs jālaista. Tomēr, kad vienā rokā nesu kāpostgalvu, otrā – maizi un pienu, jau jūtu spiedienu ceļgalā. Tad brīdi pastāvu, lai celis nomierinās, un eju tālāk. Dakteris ieteica staigāt ar spieķi, bet man vēl negribas to lietot.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+