Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. jūlijs, 2016
Drukāt

Atrada radiniekus Latvijā

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Maskaviete Milda Sokolova “LA” lasa internetā,  regulāri ieskatoties portālā “www.la.lv”.  Viņa vēlas labi iemācīties latviešu valodu. Milda teic: “Ar lielu prieku portālā lasu sievietēm adresēto sadaļu, publikācijas par dizaina jaunumiem un ēdienu receptes. Un “Latvijas Avīzē” iegūstu izsvērtu viedokli par politiskajām norisēm Eiropā.”

Maskavā ir latviešu biedrība, kuras paspārnē ir Leonīda Kotoviča vadītie latviešu valodas kursi. Cilvēki mācās divās grupās, katrā pa desmit dalībniekiem. Milda cer latviešu valodu iemācīties C2 līmenī, kas nozīmē spēt brīvi sarunāties par dažādiem tematiem: “Pagaidām latviski saprotu gandrīz visu, bet sarežģītas domas vēl nevaru izteikt. Valodas kursu nodarbībās dažkārt “LA” publicēto lasu priekšā citiem.”

Pamanījusi “LA” konkursu “Latviešu pēdas pasaulē”, viņa atrakstīja vēstuli par savas dzimtas likteņiem Krievijas plašumos 120 gadu garumā. Rezultātā tika pie balvas – Pasaules brīvo latviešu apvienības apmaksātas ceļazīmes uz 3×3 saietu Saldū. Turklāt Mildu uzaicināja ciemos ģimene no Limbažu puses, jo “Latvijas Avīzē” publicētajā viņas aprakstā pieminētajā vecvectēvā Pēterī Robiņā atpazina savas dzimtas radinieku. Sekoja meklēšana arhīvos, baznīcas grāmatās un citos dokumentos.

Milda stāsta, ka, ierodoties ciemos pie šīs ģimenes, pat tās suns, kurš, kā viņai teikts, pret svešiem nekad nav draudzīgs, viešņu uztvēris kā savējo. Ģimene aizvedusi parādīt Robiņu dzimtas kapus un izstāstījusi, ka tur apglabātais vecvecvectēvs bijis ļoti prasmīgs muižas dārznieks. “Esmu apjautusi, ka cilvēkam, sasniedzot zināmu vecumu, rodas vēlēšanās uzzināt visu par dzimtas saknēm un apmeklēt radinieku kapavietas,” teic Milda. Vecvectēva kapavieta viņai nav zināma, jo viņš Habarovskas novadā staļiniskā terora laikā 1938. gadā apvainots izdomātos noziegumos.

M. Sokolova strādā interneta portālā “argumentiru.com”, veidojot sadaļu “Sutj sobiķij” (tulkojumā no krievu val. – “Notikumu būtība”) un arī žurnāla “Inostrannaja ļiteratura” redakcijā. Savulaik tas bija ļoti populārs, atceros, kā studiju laikos lasīju krieviski, piemēram, Ričarda Baha romānu. Tagad žurnāla tirāža papīra formātā esot tikai 3,5 tūkstoši. Lietuvas literatūrai veltītais žurnāla numurs esot bijis ļoti pieprasīts, tagad Milda domā, ka derētu izdot arī latviešu literatūrai veltītu laidienu.

Jautāju Mildai, kādi ir viņas vērojumi, kā cilvēki Krievijā vērtē masu mediju propagandu par attiecībām ar citām valstīm. Viņa atbild, ka diemžēl cilvēkiem tiekot iestāstīts, ka Krievijai kāds vēlas uzbrukt… Sarunas biedre saka, ka impērija brūk, tāpēc cilvēkiem zūd orientieri: “Viņiem bija vienkārša pasaule, bet tagad viss ir kļuvis sarežģīti. Daudziem gribētos atrast kādu vienkāršotu pieeju, lai būtu skaidrs – raug, šeit mani mīl, bet tur – nemīl. Taču pasaule ir daudzšķautņaina, tā nodalīt nevar. Domāju, ka bizness, pieprasot attīstību, demokrātiju un konkurenci, ir tas, kas mūs glābj, lai valstī neatkārtotos staļinlaiki. Pie varas esošajiem varbūt gribētos daudz ko aizliegt, taču ir ieinteresēti, lai uzņēmumi strādā un lai nāktu nauda.”

Pievienot komentāru

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+