Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
27. augusts, 2016
Drukāt

Vija Beinerte: Atraisīt mezglus (13)

Foto - Valts Kleins, © 2016Foto - Valts Kleins, © 2016

Ir divas pilnīgi neauglīgas lietas – izteikt pārmetumus un justies kā upurim. Jā, neapdomīgi dusmās vai aiz noguruma izmesti vārdi var satraukt, sāpināt, kaitināt, tracināt. Var būt situācijas, kas liek justies nelāgi vai pat draņķīgi. Tomēr šādās reizēs mēģinu saprast divas lietas: kas otru uz to ir pamudinājis, un kāpēc tas man tik ļoti sāp. Jo tikai retais sāpina citus apzināti, parasti tā ir kāda ļoti personiska, visbiežāk dziļi slēpta problēma, ko cilvēks mēģina šādi kompensēt. Tajā brīdī, kad saprotu, kāds ir bijis rīcības patiesais iemesls, kļūst vieglāk gan piedot, gan tikt galā arī ar savu reakciju uz to.

Tiesa, lai izprastu vai vismaz nojaustu otra cilvēka rīcības motīvus, reizēm cēloņseku mezglus un pavedienus nākas raisīt un šķetināt vai līdz pirmtēvam Ādamam. Taču ir vērts, jo, mēģinot izprast citu, es labāk sāku saprast arī sevi pašu.

Bet ko darīt ar tiem, kas sāpina apzināti? Censties neievērot. Viņu rīcība iegūst jēgu tikai tad, ja mēs tai pievēršam uzmanību. Labākais risinājums – izvairīties no šādu cilvēku sabiedrības. Pasmaidīt, ja izvairīties nav iespējams. Un aizmirst, kolīdz viņi ir prom.

Savukārt upura sindromu lieliski ir raksturojis dzejnieks Brodskis. Lai cik pretīgs, lai cik neciešams būtu tavs stāvoklis, centies tajā nevainot ārējus spēkus: vēsturi, valsti, priekšniekus, rasi, vecākus, mēness fāzes, bērnību, to, ka neīstā laikā tiki uzsēdināts uz poda utt. Vainojot kādu, tu sagrauj savu apņēmību ko mainīt.

Protams, to visu ir vieglāk pateikt nekā īstenot. Taču citu variantu nav. Jo dzīve ir nevis tas, kas ar mums notiek, bet gan tas, kā mēs notiekošo uztveram. Un kādus secinājumus spējam no tā izdarīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Viedi vārdi, paldies!

  2. Latvijas ļaudis sāpina banku nobrukšana, kura rodas sākot ar Repši, banku bezkontroles dēļ. Maksātnespējas bardaks, kur firmas kopā ar darbiniekiem sāpīgi aiziet paburbuli, bet vesels bars administratori kļūst par miljonāriem. Mūžīgā žīdu ŽDANOKAS, PLINERA Cilēviča un CO naida kurināšana starp krievvalodīgiem un latviešiem….. utt. Vesela gūzma!

  3. Precīzāk nevar pateikt…

  4. Kā vienmēr par galveno un par galvenā būtību.

  5. Tukša, klišejiska muldēšana

  6. Tukša, klišejiska muldēšana.

  7. ” Ir divas pilnīgi neauglīgas lietas – …..,” – kuras neapzināti vai apzināti (ar labiem nodomiem, ceļš uz (..)
    bruģēts), ir iecementētas atjaunotās LR valstiskuma pamatos. Ko nu darīt, kā iegrožot migrāciju, mazināt depopulāciju vai palielināt sabiedrības vairākuma labklājību, ja neauglīgās lietas neļauj nostāties uz stingra pamata?

  8. Бродский то вам не поможет. Ибо этот самый синдром жертвы пронизвает всю вашу страну, увы.

  9. kad tev iesit pa vienu vaigu, tad pagriez otru !
    Āmen !

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+