Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. augusts, 2012
Drukāt

Atraitnes dēli merkantilās sliedēs

Foto - LETAFoto - LETA

Nav noslēpums, ka mūsu vidējās izglītības sistēmai ir tik zemas debesis, ka absolventa bilancē praktiski lietojamas zināšanas ir tik, cik var ievilkt peles alā, un pilngadīgā persona ar zāģuskaidām galvā pēc izlaiduma joprojām appuišojama, jo viņš pats i kurpju auklas neprastu sasiet!

 

Gluži dabiski, ka sapelējusī pamatskola un vidusskola Latvijā ir maģistrāli jāpārkārto un jānovirza pa jaunām, mūsdienīgām un laikmetīgām sliedēm. Kur mēs būtu tikuši, ja arī turpmāk pat skolā bijušie teicamnieki un zubrilas, lielajā dzīvē nonākuši, justos nekam nederīgi un kā no laivas izmesti. Spītējot izglītības ministram Ķīlim un viņa aparāta iesīkstējušām metodēm, mācību saturu pamazām piepilda un cementē ar lietišķuma un inovāciju javu, lai no gaišā skolas nama izsoļotu nevis kaut kādi indivīdi nūģi, bet augstražīga, teicami apmācīta, modernajā mehāniskajā pasaulē integrēta darbaspēka kolonna. Nožēlojami primitīvo, arhaisko ķīmijas un latviešu literatūras vietā klašu durvis ir plaši jāatver progresīviem priekšmetiem kā “veselības mācība un seksuālo attiecību pamati”, “personiskā higiēna un ģimenes plānošana”, “sorosisma būtība un cilvēktiesības”.

 

Paldies, ka jau aizvērtas disciplīnas ir glītrakstīšana un kordziedāšana, atcelšot arī derdzīgo lasīšanu, kas bija pagalam ķēmīga un vecmodīga nodarbošanās, – priekš kam tas vajadzīgs, ja zināšanas var sūknēt no interneta planšetdatoros un no interaktīvajām tāfelēm.

 

Vecākiem ir skaidrs, ka galvenais mērinstruments jaunās personības sagatavotībai un smadzenei patstāvīgā dzīvē turpmāk būs viņa “finanšu pratība”, līdz ar to baņķieri paziņojuši, ka skolās jāmācās “finanšu mācība”. Pietiek latviešu bērniem dzīvot gausinātā, uz teiksmām un tenkām bāzētā tumsonībā, it kā nauda “purviņā kaltējas”, pietiek ar kapitulantismu ne vien ebreju, bet arī krievu, amerikāņu, ķīniešu un citu Zelta teļa valstu vunderkindu priekšā, kad šie jaunieši taisa biznesu un izprot naudas lietas kopš bērna kājas. Paveriet vaļā kaut interneta lodziņu, un velsies virsū informatīvais paisums – cenu korekcija, ekonomiskā burbuļa uzpūšana, ieguldījumu diversifikācija, recesija, krīze, krahs, lielā depresija, defolts. Lūk, mūsdienu latīņu valoda, pamatu pamats un mārketings, kas jāapgūst tik perfekti, lai vidusmēra skolas beidzējs šo abrakadabru prastu malt veiklāk par Ilmāru Rimševicu un Raitu Karnīti. Kad citi medīs ASV dolārus, Frankfurtes eiro un Sitijas sterliņu mārciņas, pedagoģiskās atpalicības dēļ mūsu mazuļi nedrīkst justies tik caurkrituši kā no mūžmežiem izbriduši atraitnes dēli ar gliemežvāku virteni saujā. Viņiem jābūt gataviem runāt, prognozēt, spriest vismaz Ventspils lektora Smirnova vai banku runasvīru kaučinga un traininga līmenī.

Finanšu mācība nav paredzēta tikai laimesbērniem, to mācīsies ikviens 5. klases skolnieks, un tā līdz pamatskolas beigām. Skolu bibliotēkas likvidēs, izvēdinās telpas un izbrīvētajā vietā iekārtos komerciestādes serviscentra maketu. Pārslodze? Vai tas nekaitēs bērnam? – bēdāsies noraizējušies mazturīgie vecāki. Nē, tikai rīta vingrošana nogalina jauniešus, viss pārējais, kas viņus nenogalina, dara mūsu atvases stiprākas, konkurētspējīgākas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+