Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. maijs, 2014
Drukāt

Atraitnītes – košas puķes, kuras salnas nebaida (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Atraitnītes labi jūtas arī tik untumainā pavasarī kā šogad. Košās, šķietami trauslās puķītes nakts salnās var sasalt baltas, bet dienā atlaisties un atkal dzīt jaunus ziedpumpurus. Citas šajā laikā ziedošas puķes to neizturētu. Laiks atraitnīšu stādīšanai vēl nav nokavēts, un dēstu piedāvājums stādu audzētavās pašlaik ir bagātīgs.

Audzē no sēklām


Tukuma novada Slampes pagasta zemnieku saimniecībā “Stuči” zem plēves seguma podiņos krāšņi saziedējušas atraitnītes, šopavasar to ir apmēram pieci tūkstoši. Tās ir pirmās puķes, ko sāk tirgot ziedu un stādu audzētāji Antra un Oskars Gavari. Līdz maija beigām atraitnītēm ir pašām sava siltumnīca, pēc tam tās nomaina pārējās podiņos izpiķētās vasaras puķes. Saimniecībā abas siltumnīcas aizņem 1000 m2 platību.

Gan lielziedu, gan sīkziedu atraitnītes z/s “Stuči” lielākoties audzē kā divgadīgu kultūru. Tās sēj augustā, septembrī kasetēs. – Praksē pierādījies, ka piemērotākais sējas laiks ir vasaras beigas. Ja atraitnītes iesēj jau jūlijā, daļa augu rudenī uzzied. Pirms ziemas tas nav vajadzīgs, jo ziedēšana augiem atņem spēku. Savukārt apstādījumiem rudenī atraitnītes nekad neizmanto, – bilst Antra Gavare.

Optimāla dīgšanas temperatūra ir +20…+22 °C, tāpēc sējumus vajag novietot vēsā vietā un noēnot, pastāvīgi nodrošināt mitrumu. Aptuveni pēc nedēļas sēklas sāk dīgt. Rudenī pirms salnām lielziedu atraitnītes stāda 9 cm diametra podiņos, bet sīkziedu uzreiz dēsta lielākos (10–11 cm) iekarināmos traukos.

Pirmajā gadā atraitnītes pārziemina neapkurināmā plēves siltumnīcā – podiņus saliek cieši citu pie cita un apber ar kūdru. Ja gaidāms liels sals, uzsedz agrotīklu divās kārtās. Tad ir lielāka garantija, ka augiem neizsals saknes. Pavasarī, kolīdz atkūst zeme un kļūst siltāks, atraitnītes sāk laistīt.

– Pārziemināt augsnē pieraktus atraitnīšu dēstus podos ir riskanti. Par to paši pārliecinājāmies pirms dažiem gadiem, kad divās ziemās pēc kārtas aizgāja bojā vairāki tūkstoši jauno augu. Tie izsala stiprā kailsalā un atkārtotos atkušņos martā. Secinājām, ka ziemā drošāk augus turēt segtajās platībās, – atzīst saimniece.

Tomēr arī audzēšanai siltumnīcā ir savi trūkumi. Nelabvēlīgos apstākļos atraitnītes mēdz slimot ar īsto miltrasu. Šī bīstamā slimība bojā augu dekorativitāti un saīsina ziedēšanas laiku. Parasti tā izplatās, ja ir krasas temperatūras svārstības: dienā karsts un saulains, bet naktī temperatūra noslīd zem nulles. Tāpēc, tiklīdz uz augu lapām parādās balta vai pelēcīga apsarme, audzētāji stādus apsmidzina ar preparātu Skors.

Atraitnītes audzē tikai no sēklām, tās nepavairo veģetatīvi ar spraudeņiem kā petūnijas vai citas vasaras puķes. Dažkārt, lai ietaupītu laiku, janvārī no vairumtirgotājiem iepērk arī ievestos sējeņus. Tad atraitnītes audzē siltumnīcā kā viengadīgu kultūru. Dēstu mitrināšanai izmanto ūdeni no dziļurbuma (spice iedzīta apmēram 25 m dziļi). Ūdens ir ļoti kaļķains, laistīšanai tāds neder, jo aizsērē apūdeņošanas sistēmas pilinātāji, tāpēc iepriekš ūdeni paskābina ar slāpekļskābi.

Nenoliedzami, atraitnīšu pavairošana ar sēklām prasa daudz darba un laika. Oskars Gavars stāsta, ka no no sēšanas brīža līdz ziedēšanai paiet apmēram septiņi mēneši. No gataviem sējeņiem pārdošanai atraitnītes iegūstamas daudz ātrāk. Lai izaudzētu skaisti ziedošu augu, paiet tikai trīs mēneši. Tomēr sējeņi nav lēti, maksā gandrīz 10 eirocentu gabalā, tāpēc izaudzētie augi jāpārdod vismaz par 40–50 eirocentiem.

Zemnieku saimniecībai “Stuči” rit divdesmitais gads, izaudzētos dēstus tirgo uz vietas saimniecībā, kā arī regulāri ved uz Centrāltirgu, kur Gavariem ir pašiem savs tirdzniecības stends. Viņu izaudzētajiem dēstiem izveidojies savs pircēju loks.

– Meklējam iespējas, kā paplašināties un pilnveidoties. Plānojam palielināt siltumnīcu platības, bet neņemot kredītus. Tad nebūs tā, ka zaudēsim pamatu zem kājām. Tā tomēr ir riskanta nozare – augi pāraug, daļa neizbēgami iet bojā… – ilgajos darba gados pārliecinājies Oskars Gavars.

Pieticīgās izdzīvotājas


– Atraitnītes ir pieticīgas, tām piemīt apbrīnojama spēja izdzīvot. Šogad aprīlī gaiss iesila līdz pat +20 °C, bet naktīs temperatūra noslīdēja līdz –8…–10 °C, sals nedaudz aprāva lapas, taču dienā atraitnītes atguvās un turpināja augt. Dārzā apsnieg baltas, bet izdzīvo un, tiklīdz sniegs nokūst, atkal raisa ziedu pēc zieda. Citas puķes nav tik aukstumizturīgas. Mūspusē salnas pat ap 20. jūniju mēdz nokost ziedošas samtenes, kamolbegonijas un citas vārgākas vasaras puķes, – stāsta stādaudzētāji.

Tiklīdz iespējams sagatavot zemi, dobēs var stādīt atraitnītes. Puķu kastēs un citos traukos stāda pat agrāk – kamēr vasaras puķes vēl aug dēstu kastītēs, ļoti agri ziedošās atraitnītes noder balkonu vai lodžiju rotāšanai. Kopā sader dzeltenziedu ‘Delta Yellow with Blotch’ un ‘Colossus Lavender’ ar ziliem, milzīgiem ziediem īsos, spēcīgos ziedkātos. Šis ir ļoti košs krāsu salikums – ne acu atraut! Vēl interesantāk izskatās, ja puķu kastē aug pa vienam dažādu krāsu stādam.

Atraitnītes labi jūtas gandrīz jebkurā zemē, izņemot pārāk mitru un smilšainu. Stādīšanai uz balkoniem un traukos izmanto balkona augiem paredzēto substrātu. Nestāda pārāk cieši kopā, bet gan 20–25 cm attālumā, citādi augi neglīti izstīdz un pat sāk pūt. Parasti pēc Jāņiem atraitnītēm ziedu skaits samazinās un tie zaudē spilgtumu.

Actiņas, sejiņas, kaķu ūsiņas…


Zemnieku saimniecībā “Stuči” uzziedina 15–20 šķirņu atraitnītes, tās zied visos dabā sastopamajos krāsu toņos, izņemot zaļos. No plašā sēklu klāsta puķkopji lielākoties izvēlas jau pārbaudītus hibrīdus (sērijas ‘Colossus F1’, ‘Delta F1’, ‘Deltini F1’), protams, seko līdzi jaunumiem un no zināmajām sērijām nolūko un izmēģina kādu citu krāsu. Jaunāko hibrīdu augi ātri sakuplo, bagātīgi zied, tiem nesaritinās ziedlapiņas, karstā laikā arī nenozied tik ātri kā veco šķirņu augi. Labu izskatu atraitnītes naski atgūst pat pēc ilgstošām lietavām.

– Tirgū šo plaši pazīstamo puķu dēstiem parasti nepievienojam uzrakstus ar šķirņu nosaukumiem. Pircēji atraitnītes izvēlas pēc ziedu krāsas, – stāsta “Stuču” saimniece. Pēc audzētāju novērojumiem, vispieprasītākās ir dzeltenās, konkrēti ‘Delta Yellow with Blotch’ ar izteiksmīgām, augšup vērstām ziedu sejiņām. Ir šķirnes ar actiņu, kaķu ūsiņām, dažādi iekrāsotām augšējām vai apakšējām ziedlapām. Pircēju atzinību guvušas arī sīkziedu atraitnītes ‘Endurio F1’. Lai gan šajā sērijā ir gana liela krāsu izvēle, puķu mīļotāji dod priekšroku ‘Red with Yellow Face’, kuru smaidošās ziedu sejiņas izskatās īpaši pievilcīgas. Šīs karstumizturīgās miniatūrziedu atraitnītes veido samērā garus dzinumus, kas ar laiku kļūst nokareni, tāpēc labi izskatās iekarināmos traukos. Var stādīt arī akmeņdārzos vai dobju malās. Lai iegūtu kuplākus krūmus, z/s “Stuči” īpašniece nokarenās atraitnītes stāda 22 cm lielos podos, pa trim augiem katrā. Labi koptas, tās var ziedēt visu vasaru. Svarīgi, lai sakņu kamols būtu vienmērīgi mitrs, noteikti nedrīkst iekaltēt. Ja tā tomēr gadās, nav jēgas nokarenās atraitnītes pamatīgi apgriezt cerībā, ka atkal ataugs. Atraitnītes neatjaunosies un neziedēs pat pēc rūpīgas laistīšanas.

– Pērn izmēģinājām audzēt nokarenās lielziedu atraitnītes, kas speciāli paredzētas iekarināmajiem podiem, taču tirgū tās neguva piekrišanu. Lai gan ziedi ir prāvi un efektīgi, to nav tik daudz, lai sacenstos ar ļoti bagātīgi ziedošajām nokarenajām sīkziedu atraitnītēm, – vērtē Antra Gavare.

Saimniecībā izaudzētās apstādījumu puķes jau otro gadu iepērk arī novada pašvaldība, patlaban puķu dobes Tukumā grezno Gavaru ģimenes izlolotās atraitnītes.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. sakiet lūdzu kā pareizi iesēt atraitnītes

Draugiem Facebook Twitter Google+