Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. oktobris, 2012
Drukāt

Ātrāk, ātrāk – man ir caureja!

Pēkšņi vēderu sagrābj kā spīlēs, un tas uzstājīgi liek manīt, ka viss saturs tūliņ spruks laukā. 
Ironizēšana par caureju ir nevietā – tā nomoka ar vājuma izpausmēm un ierobežo iespējas atrasties sabiedrībā.

 

Kāda Eiropas medicīniskā zinātniskā žurnāla redaktors atzina, ka pastāv šāda attiecība: par kuņģa un barības vada atvilni tiek iesniegti astoņdesmit raksti, kamēr par caureju – tikai viens. Diemžēl atšķirība ir tāda, ka no pirmās kaites neviens nemirst, taču no caurejas izraisītām komplikācijām pasaulē iet bojā vairāk nekā pieci miljoni cilvēku gadā. Tomēr šī problēma ir pētīta salīdzinoši mazāk, atzīst gastroenterologs, medicīnas doktors Juris Pokrotnieks.

 

Cits bieži tiek pie ātrām kājām, bet dažam tās piemetas vien reizi mūžā. No kā tas atkarīgs?

Daži gadu desmitiem sadzīvo ar šķidrāku vēdera izeju, kas ir organisma īpatnība un lielu postu nenodara. Caurejas pazīme ir, ja tā notiek biežāk par trim reizēm dienā pusšķidrā vai ūdeņainā veidā.

Dažkārt tajā gadās iedzīvoties, ārstējot slimības, kas prasa kuņģa sālsskābes izdales nomākšanu, – tad netiek pietiekami dezinficēta gremošanas trakta augšējā daļa un organisms ir vairāk pakļauts nevēlamu mikroorganismu iedarbībai.

 

Ja bagātīgi izdalās kuņģa skābe, pastāv mazāka iespēja inficēties, jo tā daļu baciļu iznīcina. Risks sarūk, arī uzdzerot skābu sulu, taču palielinās, baudot pienu, kas nodrošina mikrobiem īstu leiputriju.

 

Kurš gan nav piedzīvojis vai vismaz dzirdējis par skrejamo, kas rodas stresa situācijās. Tas raksturīgi cilvēkiem ar jutīgu veģetatīvo nervu sistēmu. Reizēm mūžīgās caurejas var pāraugt pastāvīgā zarnu iekaisumā.

Ja desmit cilvēki baudīs ar baciļiem inficētu ēdienu, varbūt viens nokļūs reanimācijas nodaļā, di
viem saslimšana izpaudīsies smagi, bet pārējiem – mēreni, teic infektoloģe Ilze Bērziņa. Tas atkarīgs no baciļu mijiedarbības, to uzņemtā daudzuma un organisma individuālās reakcijas. Tas, kurš apēdis vairāk, sasirgs ātrāk un vētraināk nekā veiksminieks, kurš būs maltīti tikai pagaršojis.

 

Kā rīkoties, kad piemetusies caureja?

Sākumā visprātīgāk būtu noskaidrot, kas par vainu, jo caureja var liecināt par ļoti dažādām, pat ar gremošanu nesaistītām kaitēm, kuras nepieciešams ārstēt nekavējoties, piemēram, plaušu karsoni, reizēm arī insultu un infarktu, kad, protams, izpaudīsies arī citi simptomi.

Ja vēders liek pastāvīgi celties naktī, iemesls var būt iekaisīga zarnu slimība – čūlainais kolīts vai Krona slimība.

Zarnu infekcijas mēdz būt ļoti viltīgas – aiz tām var maskēties citas, ar to iekaisumu saistītas saslimšanas, arī akūts apendicīts, tāpēc ilgstoša pašārstēšanās var izrādīties bīstama, uzsver Ilze Bērziņa.

 

Ja cilvēks sasirdzis ar zarnu infekciju, nevajadzētu mēģināt doties uz darbu, kaut tur labierīcības viegli pieejamas – pat rūpīgi mazgājot rokas, pastāv iespēja mikrobus uzdāvināt citiem, piemēram, rotavīruss izplatās arī gaisa – pilienu ceļā. Turklāt jāņem vērā, ka baciļi no zarnām mēdz izdalīties vēl divas trīs dienas pēc slimošanas beigām.

 

Ja negribas ēst, nevajag, taču jādzer gan pietiekamā daudzumā – mazliet vairāk nekā izvadīts.

Bīstama situācija rodas, ja vēders iziet biežāk par četrām, sešām reizēm dienā, jo tad tiek strauji zaudēts šķidrums un sāļi. Vēl jo ātrāk var atūdeņoties maza bērna un veca cilvēka organisms. Vemšanai un caurejai izpaužoties vētraini, tas mēdz notikt jau pirmajā dienā.

Lai izsargātos no atūdeņošanās, izmantojams aptiekā nopērkamais minerālvielu un glikozes maisījums rehidrons, ko izšķīdina glāzē silta ūdens un lēni izdzer pēc katras došanās reizes uz tualeti.

Ja tā mājās nav, līdzīgu šķidrumu var pagatavot, litram ūdens pievienojot 3 ēdamkarotes cukura, 1/2 tējkarotes sāls un 1/2 tējkarotes sodas, iesaka daktere Bērziņa.

Ieteicams dzert minerālūdeni bez gāzes. Šķidrums jāuzņem silts, lai neveicinātu zarnu kustības un tādējādi – caureju.

Ja ir arī vemšana un ar dzeršanu neveicas, dažkārt sāļu šķīdums jāievada asinsritē caur intravenozo sistēmu.

Slimībai izpaužoties smagi, jāārstējas stacionārā, lieki nebažījoties par naudas lietām, jo akūtu zarnu infekciju ārstēšanu apmaksā valsts.

Sirgšanas laikā ēdienam jābūt viegli sagremojamam – sautētam vai tvaicētam. Tas jābauda mazām porcijām. Piemērota barība ir sausiņi, vistas zupa ar rīsiem un burkāniem, rīsu vai mannas putra, kartupeļu biezenis, makaroni, nenogatavojušies banāni.

Lai vēders atpūstos, akūtas caurejas gadījumā jāierobežo skābpiena produktu lietošana, taču atlabstot tie palīdzēs atjaunoties zarnu mikroflorai.

Ja slimība izpaudusies smagi, saudzējoša diēta jāievēro apmēram nedēļu. Pēc inficēšanās ar rotavīrusu 10–14 dienas jāatturas no piena dzeršanas, jo var gadīties, ka kuņģa un zarnu trakts to nespēs pārstrādāt.

Šļūdoņa seku likvidēšanai vēlamās baktērijas organismam var piegādāt ar probiotikām. Tās noderēs vairumā gadījumu, kad pastāvīgi ir mīkstāka vēdera izeja trīs līdz četras reizes dienā, kā arī pēc antibiotiku lietošanas kursa. Taču, ja ir augsta temperatūra un stipras sāpes vēderā, tās bez ārsta ieteikuma nedrīkst lietot.

 

No skrienamās kaites gribam tikt vaļā pēc iespējas ātrāk. Vai tas nāks par labu veselībai?

Caurejas laikā no organisma tiek izvadītas toksiskas vielas, tādēļ, ja vien tā nav ļoti mokoša, procesam vajadzētu ļaut ritēt savu dabisko gaitu. Ja nevēlamās baktērijas paliks zarnās, turpinās vairoties, sakrāsies un var iekļūt asinsritē, izraisot saindēšanos.

Loperamīdu un citus zarnu kustības apturošus līdzekļus, it īpaši, ja izkārnījumiem ir gļotu un asins piejaukums, kamēr nav noskaidrota diagnoze, drīkst izmantot tikai īslaicīgi, lai godam nokļūtu līdz ārstam.

 

Visdrošākie ir tautas līdzekļi: stipra melnā tēja (ēdamkarote uz glāzi ūdens, nostādinot desmit minūtes), ozolu mizu vai kumelīšu novārījums (ēdamkarote uz glāzi ūdens, karsējot vismaz piecas minūtes), svaigas mellenes vai cietes šķīdums (ēdamkarote uz pusglāzi ūdens).

 

Labs un pārbaudīts līdzeklis ir aktivētā ogle, kas piesaista baktēriju izdalītos toksīnus. Tā nevar kaitēt – ja nu vienīgi padarīt melnu vēdera izeju un radīt aizdomas par gremošanas trakta asiņošanu.

Tautā iecienīts līdzeklis pret skrienamo kaiti ir šņabis ar pipariem. Jurim Pokrotniekam ir līdzīgs stāsts no paša pieredzes: “Studiju gados braucu vilcienā kopā ar militārās apmācības katedras pulkvedi. Man lauza kaulus, bija slikta dūša un likās, ka būs caureja. Viņš deva izdzert glāzi šņabja, kurā iemaisīja sāli, sacīdams, ka tās esot vislabākās zāles. Tomēr nepalīdzēja – skrejamais gan nepiemetās, taču parādījās balta vēdera izeja. Biju saslimis ar hepatītu. Tas liecina, ka alkohols nav brīnumzāles, kas glābj ikvienā gadījumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, lai gan izpausmes var būt vienādas, vēderkaites un to iemesli ir ļoti dažādi.”

 

Kā izsargāties no caurejas?

Pilnībā izvairīties no baciļiem nav iespējams. Ar zarnu infekcijām var saslimt, ne tikai ēdot inficētu pārtiku un dzerot piesārņotu ūdeni, bet arī kontaktējoties ar slimiem cilvēkiem, rūpīgi nemazgājot rokas, dārzeņus un augļus. Ceļojumos uz Indiju un līdzīgām eksotiskām valstīm šim nolūkam ūdenim ieteicams pievienot citronskābi, bet vēl drošāk būtu augļus un dārzeņus nomizot. Taču jāpatur prātā, ka nevēlami mikrobi organismā var iekļūt arī gaisa – pilienu veidā.

Lai nesaslimtu ar salmonelozi, olas cieti jānovāra un labi jāizcep, jāraugās, lai vistas šašliks būtu kārtīgi termiski apstrādāts un žāvējumam pie kauliem nebūtu sarkanuma.

Lai veicinātu kuņģa skābes izdalīšanos un iznīcinātu daļu mikrobu, ēdienu ieteicams bagātināt ar pikantām garšvielām.

 

Iespējams, daudz biežāk nekā iedomājamies, ātro kāju iemesls ir nesaderīgu pārtikas produktu, piemēram, piena un treknas gaļas, lietošana vienā maltītē. Dažkārt vērts veikt speciālusts testus, lai noskaidrotu, pret kādu kombināciju mūsu organisms varētu protestēt.

 

Jāatceras, ka silts laiks sagādā baciļiem īstu leiputriju, tādēļ, lietojot produktus pēc to derīguma termiņa beigām, inficēšanās iespējamība ievērojami pieaug. Īpaši jāuzmanās ar tortēm, krēmiem, pastētēm un saldinātiem jogurtiem. Jāņem vērā, ka atsevišķas baktēriju grupas vairojas arī ledusskapī. Ja gremošanas traktā jau ir kāda vaina, liktenīgā kūka var kalpot kā slimības provokators.

Saslimšana sāksies pēc vienas līdz trim dienām. Inficēšanās ar zeltaino stafilokoku var izpausties jau pēc pusstundas ar gļotainu, asiņainu caureju, sliktu dūšu un vemšanu.

Ne vienmēr veselībai droši izdodas mājās gatavoti konservi, piemēram, izmantojot minimālu etiķa daudzumu un neuzkarsējot divreiz, uzsver Ilze Bērziņa.

Zem metāla vāciņa var savairoties botulīna nūjiņas, kas bezgaisa telpā pastiprināti izdala toksīnus. Saslimstot pirmās pazīmes būs redzes dubultošanās un miglošanās, rīšanas traucējumi, vēlāk pievienosies caureja un vemšana.

 

Ko var spriest pēc šķidro izkārnījumu izskata un apjoma?

Sirds slimnieki profilaksei lieto aspirīnu, kas, veicot labu darbu, pa drusciņai arī iekož, izraisot vai veicinot asiņošanu gremošanas traktā. Baktērijas, saskaroties ar asinīm, pataisa kakas piķa melnas, smērīgas un smirdīgas. Tā ir bīstama pazīme, vēl jo vairāk, ja tajās manāmas svaigas asinis. Tad jāatguļas un nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Nedrīkst kustēties, lai neveicinātu asins zudumu. Tiesa, reizēm izrādās, ka vaininieks bijis pusdienās ēstais melleņu ķīselis, taču par to vajag pārliecināties.

Ja saskatāmi tauki, tā var būt ne tikai liecība par cūkas stilba notiesāšanu, bet arī norāde uz zarnu un aizkuņģa dziedzera darbības traucējumiem. Ja fekālijas pastāvīgi pielīp poda malām un ūdens tās neaizskalo, iespējams, tiek uzņemts pārāk trekns ēdiens un, mainot ēdienkarti, vēdera izeja normalizētos.

Vērts padomāt, ja tajās redzami nesagremoti zaļumu piejaukumi – vai nu tie tiek lietoti nesamērīgi daudz, vai arī netiek kārtīgi sakošļāti.

Šķidri un zaļgani izkārnījumi mēdz liecināt par dažādām infekcijām, piemēram, salmonelozi, un baktēriju disbalansu zarnās. Izdalījumi būs ūdeņaini, ja gadījies inficēties ar rotavīrusu vai norovīrusu.

 

Asinis fekālijās var liecināt par audzēju, daudzām infekcijas slimībām (piemēram, norovīrusa klātbūtni vai šigelozi), zarnu iekaisumu un apasiņošanas traucējumiem, kā arī citām kaitēm.

 

“Pieņemsim, ka cilvēks uzņem pusotru, divus litrus šķidruma dienā. Izdalās pāris simti mililitru siekalu, bet žults – ap litru. Kuņģis arī kādu litru vai pusotru sulas izspiež, bet aizkuņģa dziedzeris saražo pusotru. Sanāk vesels spainītis. Ja organisms to nespēs uzsūkt atpakaļ, tas gāzīsies laukā, tādēļ pēkšņi varam zaudēt milzīgu šķidruma daudzumu,” skaidro dakteris Pokrotnieks.

Katrs būs pārliecinājies, ka vēdera izeja apjomīgāka nekā parasti ir pēc viesībām, kad ēsts un dzerts uz nebēdu, tāpat pēc bagātīgas ābolu, plūmju un citu šķiedrvielas saturošu produktu uzņemšanas.

Gados veci cilvēki bieži vien nemaz neapjauš, ka ļoti maz ēd un tādēļ viņiem neveidojas pietiekama fekāliju masa. Ar laiku tā arvien lēnāk virzās pa zarnu traktu, sāk blīvēties un tad, lai organisms attīrītos, baktērijām ķeroties pie to pārstrādes, rodas caureja. Par to, kā šādu situāciju novērst, derētu konsultēties ar dietologu.

Mainīga vēdera izeja, kad šķidrs mijas ar cietu, raksturīga arī tā sauktā kairinātu zarnu sindroma gadījumā.

 

Kuri produkti mēdz izraisīt caureju?

Kas vienam var radīt aizcietējumu, citam – mīkstu vēdera izeju, piemēram, kafija. Īpaši jāuzmanās ar šķīstošo dzērienu, kas mēdz tracināt divpadsmitpirkstu zarnu.

Ja pieaudzis cilvēks izdzers litru svaiga piena, nav nekāds brīnums, ka tas drīz vien spruks laukā. Mēs taču piederam zīdītājiem, un tie ar pienu barojas tikai mazotnē. Tā daba iekārtojusi, un tādēļ arī cilvēks nereti pienu panes vien tik ilgi, kamēr mammai pie pupa. Jo vēlāk var neizdalīties pietiekami daudz fermentu piena cukuru un olbaltumvielu sašķelšanai. Turklāt pienam piemīt tendence rūgt un radīt gāzes, kā arī piesaistīt baciļus. Tomēr mums kā ziemeļniekiem reti sastopams pilnīgs piena laktāzes deficīts. Tas ir ferments, kas veicina piena cukuru jeb laktozes pārstrādi gremošanas procesā. Ja piens ļoti garšo, bet mēdz padarīt šķidru vēderu, lai novērstu laktāzes trūkumu, dzērienā var kaisīt tās pulveri.

Viltīga slimība ir celiakija jeb graudaugu nepanesība, kas var izveidoties ne tikai bērnībā, bet arī pieaugušo vecumā. Dakteris Pokrotnieks neiesaka nevienam pārāk bagātīgi ēst maizi, sevišķi, ja tā ir mīksta un drusku jau spiež pakrūtē, jo tā gremošanas traktam sagādā lielu slodzi.

Tāpat neprāts ir uzņemt daudz tauku. Ja aizkuņģa dziedzeris nepietiekami izdala žulti un lipāzi, tie netiek sašķelti, un tad to ceļš cauri zarnām būs visai ātrs.

Turklāt var gadīties, ka caureja liecina par gremošanas sistēmas pārslodzi – daudzi apēd krietni vairāk nekā vajadzētu.

 

 

Laiks meklēt ārstu, ja

* iepriekš bijis aizcietējums un vēders izgājis trīsreiz nedēļā, bet pēkšņi lielās darīšanas normalizējas vai arī kļūst šķidras un uz tualeti jādodas līdz pat četrām reizēm dienā;

* caureja nav pārgājusi divas trīs dienas, turklāt ir augsta temperatūra vai arī hroniskas kaites gadījumā ilgst jau divas nedēļas;

* ir stipras slāpes, krampji rokās un kājās, paaugstināta temperatūra, reibonis, nespēks un pat samaņas zudums, izkārnījumos redzami gļotaini, strutaini piejaukumi un asins stīdziņas, mazinās svars un izdalītā urīna daudzums – tā aizture ir bīstama, jo cieš nieres.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+