Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. novembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: No skolotājiem prasa izklaides, bērniem esot pārāk garlaicīgi mācīties (35)

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

Ilustratīvs foto

Lai gan var piekrist sociālo tīklu satura salīdzināšanai ar angļu rakstnieka Džeroma K. Džeroma grāmatā “Trīs vīri laivā” attēloto īru pudiņa gatavošanu – katlā meta visus acīs trāpījušos produktus un mikšļa papildinājumam foksterjers Monmorensijs no savas puses piedāvāja beigtu žurku –, int­erneta okeāna viļņos netrūkst arī nopietnu problēmu atspulga. Teiksim, pēdējā laikā par izglītības kvalitāti. Protams, garākām tīmekļa diskusijām tērējas vaļīgākie, tāpēc, iespējams, nevajadzētu pārāk nopietni uztvert dažu vecāku ļoti emocionālos apgalvojumus, ka bērnu sliktās sekmes izskaidrojamas ar Latvijas skolās valdošo garlaicību. Mūsu izglītības programmas esot pieblīvētas ar iegaumējamo, vielas apguvē pietrūkst rotaļas elementu, mācību priekšmetu pārāk daudz, vajadzētu ļaut bērnam izvēlēties tīkamākos, nu apmēram tā. Izvēles sakarā gan domas dalās: ja eksakto priekšmetu noraidījums diezgan strikts, tad latviešu valodu un literatūru svītrot gatavie ar dziļu nopūtu piekāpjas – pareizrak­stības likumi ir apgrūtinoši, tomēr zināšanu minimums te vajadzīgs kaut vai patriotisma vārdā.

Debatēs iesaistījušās pazīstamas literātes un arī visnotaļ biznesā veiksmīgas sievietes atskats uz filozofijas studijām, kur ļoti noderējusi fizikas un ķīmijas stundās koptā loģiskā domāšana, nespēja ietekmēt vairākuma uzskatu. Tas palika nemainīgs: ja nemācītu tik daudz lieka un pedagogi būtu atraktīvāki, bērni uz skolu ietu ar lielu prieku, nevis čīkstēdami kā patlaban. Vārdu sakot, skolām jākļūst par savdabīgiem izklaides parkiem, kurp audzēkņi dodas labi pavadīt laiku un iet projām, tiklīdz iestājas apnikums. Dažs vēl ceturtajā klasē nepratīs bez kļūdām uzrakstīt savu vārdu un ilgi minstināsies pie jautājuma: “Cik ir divi reiz divi?” Tādos gadījumos vainīgs pēc iesīkstējušiem paraugiem strādājošs skolotājs. Nu, apmēram tā. Radikālāko paudumu zemtekstā nolasāma pat skepse pret skolu vispār. Pietiek apgūt ābeci un internetā saburtosi dzīvē nepieciešamo.

Nav šaubu, ka pedagogu vairākums vēlas iet laikam līdzi un izmantot mūsdienīgas mācību metodes. Vēlmes uzturēšanai nepieciešams vien tāds sīkums – paļāvība, ka jauno metožu kopšanā ieguldītais fiziskais, finansiālais un emocionālais resurss pārskatāmā nākotnē atmaksāsies savā profesijā. Bet cik daudzi skolotāji var būt šodien droši, ka jau rīt viņu entuziasmu nenopļaus izglītības tīkla optimizācijas izkapts un pašiem vispār būs darbs? Šķiet, pēc skolu slēgšanas ārpus aprites palikušo gaitas maz interesē valdības aprindas. Pedagogi pašu ļaudis, gan izkulsies, nav taču bēgļi… Labi, tā jau cita tēma. Par izglītības kvalitāti turpinot – stipri jāšaubās, vai zināšanu līmenis celsies skolās, virs kurām karājas slēgšanas Damokla zobens. To atvairot, sāksies sekmju “pievilkšana” un citas slidenas motivācijas audzēkņu skaita saglabāšanā.

Pie daļas vecāku satraukušās mācību stundu garlaicības atgriežoties – manuprāt, šīs sabiedrības grupas viedoklis dod iespēju labāk saprast, kāpēc Latvijā tik daudz gados jaunu cilvēku pēc pamatskolas nemācās un nestrādā. Pieļauju, daļa uz pieaugušo vecuma robežas stāvošo ir apjukusi no pēkšņas atskārsmes, ka dienišķās maizes pelnīšanā izklaide nav paredzēta un pat vienkāršos darbos šis tas jāiegaumē, bet skolas gados par garlaicību dēvētais lielākoties ir vienkārši pienākums, kura jēdzienu stipri vienaldzīgi vai sevi ļoti mūsdienīgos ieskaitījuši vecāki atvasēm nav paskaidrojuši.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Man liekas, ka ļoti liela loma ir vecākiem pašiem, un ko viņi bērnam iemāca mājas. Es nedzīvoju Rīgā, un redzu vecākus, kuru atvases iet skolā, mākslas skolā un dejās. Šādam bērnam darba diena beidzas vidēji par 2 stundām vēlāk nekā normālam pieaugušajam, tikai pēc tam vēl ir jāpaēd, jāizguļas un jā – arī jāizpilda mājas darbi. Tur es varu saprast, ka bērns ir noguris, bet šaubos, ka pats bērns sākumskolā skrēja uz tik daudziem pulciņiem, domāju tās vairāk bija vecāku ambīcijas. Galvenais ir visā tajā atrast normālu līdzsvaru un viss būs kārtībā, tāpat kā mēs pieaugušie bieži vien meklējam līdzsvaru starp darbu un pārējo dzīvi. Lielākā ciņš mūsdienās tiešām ir par disciplīnu skolās, nevis par to, ka nevar iemācīt. Un tas jau ir novērojams bērnu dārzā bieži vien. Kamēr notiek nodarbība, viss ir kārtībā, kā bērns ierauga kādu no vecākiem tā viss – ne pedagogs jāklausa, ne māte vai tēvs. Tad kur ir problēma beigās?

  2. Ak, sirdmīļā Monika! Kad pēdējoreiz skolā biji? Tavā domrakstā ar pieturzīmēm viss kārtībā, bet demagoģijas gan krietni par daudz …

  3. Ne jau mācību satura dēļ skolēni uz skolu neiet vairs ar prieku, bet gan nenormālās slodzes, mājasdarbu kvantuma, prasībām būt paklausīgām lellītēm, kas pat starpbrīdī drīkst tikai lasīt grāmatu savā solā, nevis izkustēties.

  4. ................... Atbildēt

    ēnu ekonomika uzdzīvo, arī skolās

  5. Pilnīgi piekrītu autorei par to pudiņu – viņa pati arī to šeit brīnišķīgi ir darījusi – sametusi vienā kopā gan saturu, gan mācību metodes, mēģinājusi saldināt skolotāja nopelnus ar to, ka vecāki mājās arī šo un to nepaskaidro, un beigās kā krēma roze nāk viņas pašas pārliecība, ka maizes pelnīšana nav nekas aizraujošs. Zināšanas, prasmes un attieksmes – viss vienā pudiņā…

  6. Labdien. Strādāju sākumskolā un domāju, ka mani audzināmie par garlaicību sūdzēties nevar. Mainu mācību metodes, piedāvāju dažādus uzdevumus, skatāmies video par dažādām tēmām, mācāmies datorzināšanas un daudz diskutējam. Pagūstam visu un, cik zinu no vecākiem, bērni uz skolu nāk ar prieku. Kāda pieredzējusi kolēğe gan teica, citēju “..ņemies, ņemies, kamēr jauna(man 31), drīz apniks..”. Man komentārs uz šo – ja apniks ņemties, skolā vairs nestrādāšu. Un ir jāsaprot – ar mūsdienu bērniem ir jāstrādā mūsdienīgi. Ir jāmaina metodes, stils utt. – ir jāiet līdzi laikam. Skolotājas, kuras to darīt nevēlas vai arī ir iestrēgušas pie viena mācīšanas veida – atvainojiet, bet jūsu vieta nav mūsdienu skolā. Tikai piekrītu tam, ka jauno pedagogo skolā drīz vairs nebūs. Mana alga uz rokas ir nedaudz pāri 300Eur, strādāju 1 slodzi, kā tas būtu jādrea visiem. Tikai visien ar to varētu nepietikt. Tā kā man ir vēl papildus darbs, kuram veltu apm. 20% sava laika, tad ir citi ienākuma avots. Jautājums – vai tomēr nav abidna, ka ieguldot sevi vismaz par 80% darbam ar bērniem skolā, es saņemu uz pusi mazāk kā papildus darbā???

    • Ja bērnu sekmes izglītības sistēmā balstās uz pedagogu entuziasmu, tad ar izglītības sistēmu kaut kas nav kārtībā.
      Tam, ka skolotājam ir jāiet līdzi laikam, var piekrist. Ja ar to saprot jaunradītās tehniskās iespējas, kas izmantojamas pedagoga darbā. Bet, kas attiecas uz metodēm un stilu, tad tas ir visai slidens temats. Daudzas modernās metodes un stils ne tik daudz iet līdzi laikam, cik, upurējot izglītības kvalitāti, piemērojas skolēnu arvien lielākai nedisciplinētībai, paviršībai, slinkumam.

  7. Manuprāt skolās ar izklaidēm viss ir kārtībā.Mākslas filmu par divu homoseksuālu narkomānu un dzērāju-dzejnieku “mīlestību” un seksu taču rāda.No latviešu dzejnieku darbiem arī tiek atlasīti tie,kuros irkrievu lamuvārdi.Garlaicīgi noteikti nav.

  8. ….apjukusi pēc pēkšņas atskārsmes, ka dienišķās maizes pelnīšanā izklaide nav paredzēta un pat vienkāršos darbos šis tas jāiegaumē, bet skolas gados par garlaicību dēvētais lielākoties ir vienkārši pienākums, kura jēdzienu stipri vienaldzīgi vai sevi ļoti mūsdienīgos ieskaitījuši vecāki atvasēm nav paskaidrojuši.

    VECĀKI – Jūs atbildat par saviem bērniem.
    Tāpat ,kā par savu veselību atbildam paši- nekādas kompensējamās zāles veselību neatgriezīsies, bet tas ,ko Jūs ar sevi dzīvi darāt.

  9. skolām jākļūst par savdabīgiem izklaides parkiem, kurp audzēkņi dodas labi pavadīt laiku un iet projām, tiklīdz iestājas apnikums….nu, tad jau turpināsi darba vietās- kasierei veikalā apnīk strādāt, nogurusi- prom un miers, taču garlaicīgi.

  10. izglītības tīkla optimizācijas izkapts- precīzi!!!!!

  11. Nu, tad jau augstskolā arī vajag ” atraktivitāti”- medicīnas studentiem sekciju zālē vajag kaut ko izklaidējošu ,jo tas ir smagi noraudzīties uz situāciju sekciju zālē- visi taču zina ,kas tur notiek.

  12. nu, idiotiem un viņu bērniem seksus, šovus, šļāģerus…vispār viņiem alkaholiķi liekas ļoti ,mīļli…lai skolotājas dzer

  13. Tas viss notiek tāpēc, ka mūsu sabiedrībā ir absolūti degradēta vērtību sistēma. Nav svarīgi, ko tu esi mācījies, ko tu zini un proti, svarīgi, lai tev būtu ietekmīga aizmugure. Ja tu neesi “šofera dēls”, tad tev nav nekādu cerību tikt labā darbā un kāpt pa karjeras kāpnēm. Mums visās nozrēs ir absolūts haoss, jo par priekšniekiem sēž “šoferu dēli un meitas”, kuriem nav nekādas sajēgas par to, kas vispār nozarē notiek. Kā piemēru varu minēt tūrismu, nozari, kurā strādāju es. Sākot jau ar Domes tūrisma departamentu un beidzot ar visām pārējām nozares institūcijām, tur nav neviena profesionāļa, tiek pieņemti absurdi lēmumi un likumi. Pieņemu, ka tas pats notiek ar izglītības nozari. Mēs tajā šausmīgajā padomju laikā mācījāmies un kaut ko arī iemācījāmies, šodien bērni un jaunieši it kā iet skolā, bet neiemācās neko. Tas nav slavinājums padomju sistēmai, bet vienkārša fakta konstatācija. Mēs savā laikā respektējām skolotājus un vecākus, šobrīd bērniem ir atļauts viss, un skolotājs neko nedrīkst viņam pat pateikt, tūlīt tiek iesaistītas institūcijas, bāriņtiesas un skolotājs padarīts par muļķi un apsmieklu. Piemēru ir cik uziet, kaut vai gadījums 49. vsk., kur skolnieks nosauca skolotāju par kuci. Man ir bail pat iedomāties, kas notiks, kad šī tagadējo skolnieku paaudze izaugs.

  14. To pētiķīti, kurš nemācās pētiķu izdzīvošanas skolā – apēda lauva. Tur tā morāle – nemācies un neizdzīvosi – tikai Vienotības Piebalgs jau 90. gados ieviesa citu principu – nemācīsies un arī būs labi…Jau šodien Saeimā sēž Piebalga nemācītie pērtiķīši un mēs brīnamies par visu prāta biezpienu…

  15. Un pēc tam ejam draudzīgi strādāt par bomžiem.Cilvēks ir slinks no dabas un tāds paliks,ja viņu neattīstīs.Pat spaidīt datora pogas ir jāmāk.Bet varbūt atgriežamies pirmatnējā kopienā.

  16. Uz skolu PRET SAVU GRIBU NAV JĀDODAS UN jānodarbojas ar skolotāju kritizēšanu savas kritižēšanas vietā…Skola nav cirks un skolotāji klauni!??? SLIKTI PALIEK NO DULLAJIEM “GUDRĪŠIEM”… Pieprasa nezin ko… Bet vai skolotājs DRĪKST KAUT KO NEIEMĀCĪT ŠIEM KLAUNADES CIENĪTĀJIEM??? NEDRĪKST!?!!!! Tā kā domājiet KO ,KUR runājiet un VIENMĒR SĀCIET AR SEVI…

  17. + Žulis
    Es gan arī esmu par skolēnu izvēles iespējamību.
    Ministrijai vajag sastādīt nopietnas mācību programmas, kas obligātas visām skolām un visiem, un, kuras apgūstot, skolēni iegūst izcilu izglītību tālākām studijām un dzīvei.
    Bet skolēni lai izvēlas – mācīties vai nē. Kas negrib mācītie, tos atskaitīt, lai iet grāvjus rakt.
    Izbeigt vienreiz to auklēšanos. Dzīve nav rožu dārzs, skola nav izklaides klubs. Ir interešu pulciņi, dažādas nodarbības – lūdzu, izklaide.
    Kas tie par vecākiem, kuri grib, lai skolas būtu līdzīgas rotaļulaukumiem? Ja viņi paši līdz šai dienai tikai rotaļājas pa dzīvi un bērni viņiem ir kā plīša lācīši, tad viņi tomēr nevar zināt, kāds liktenis būs viņu bērniem. Ne visiem sanāk rotaļājoties trallināt pa dzīvi. Jābūt gatavam arī strādāt.
    Bet izvēlēties ir jāļauj – iet skolā, vai nē.
    Un izmest miskastē tās “darba burtnīcas”. Tās varbūt var izmantot palīgskolās garīgi atpalikušiem bērniem, bet normālās skolās bērniem jāmācās viss, arī domāt, rakstīt, lasīt un rēķināt, nevis tikai ķeksīšus pievilkt. Un ne tikai.

  18. Nesen Skrundā lielveikalam ,,Elvi,, mainījies īpašnieks.Ja agrāk zem viena jumta bija veikls un ēdnīca ,kuru apmeklēja gan vietējie ļaudis ,gan piestāja pusdienot garām braucošie auto vadītāji,tad tagad ēdnīca likvidēta un tās plašajā telpā notiek alkohola tirdzniecība.No liela attāluma redzamā reklāma mudina lēti pirkt populārus alkoholiskus dzērienus. Nebrīnīšos ja parādīsies uzraksts pērc divas šnabja pudeles un trešo saņem pa brīvu.
    Vienīgais grāmatu veikals Skrundā sen likvidēts.

  19. Ko jūs vēl neteiksiet! Sallija Benfelde laikrakstā Druva izkliedz sāpi, ka pieņemtās tikumīgās audzināšanas dēļ pedagogi jau gatavi pašnāvībām. Un te jūs vēl vēlaties atņemt pedagogiem pēdējo iespēju spēlēt klaunu klases priekšā. Ārprāc!

  20. Vai tikai atliek padomju izglītības sistēmas grāvējus uzslavēt – no piebalgu andra līdz sorosīdei mārītei – , tad par garlaicīgu rakstu nodēvēt nevarētu?

  21. Raksts pqtiešām garlaicīgs.
    Domai pietiktu tikai ar pēdējo apgalvojumu.

  22. Mūsu planēta ir pārapdzīvota. Cilvēku eksistencei nepieciešamie resursi drīz var tikt izsmelti. Cilvēku skaits ir jāsamazina. Cilvēce nenovēršami sadalīsies divās daļās – vienā, kurai piederēs resursi un otrā, kas kalpos pirmajai. Saprotama lieta, ka lai paturētu savās rokās resursus, ar mantojuma tiesībām vien ir par maz. Vēl vajag prāta spējas, zināšanas, izglītību. Un vēl vajag, lai tiem tur, no otrās grupas, šo prāta spēju un izglītības būtu iespējami mazāk.
    Kā to panākt? Nevar taču pavēlēt cilvēkiem pārstāt vairoties, vai atteikties no vērā ņemamas izglītības.
    Tādēļ viss tiek darīts demokrātiski, atbilstoši labākajiem cilvēktiesību standartiem.
    Ir mākslīgi izveidots kaut kas līdzīgs dabīgajai atlasei, kas balstās uz paša cilvēka brīvu izvēli ( kas tiek nemanāmi regulēta) Tiek propagandēts homoseksuālisms, notiek bezzobaina cīņas imitācija ar alkoholismu un narkomāniju (kas faktiski lielā mērā kalpo kā šo netikumu reklāma), tiek sludināts patērēšanas un dzīves baudīšanas kults, pedagoģijā par moderniem un progresīviem tiek sludināti tādi bērnu audzināšanas un skološanas principi, kas maksimāli bloķē bērna vēlmi attīstīt un pilnveidot savu garīgo potenciālu, izkopt, disciplinēt, attīstīt savas spējas ut.t. u.t.t. Šo uzskaiti varētu turpināt un turpināt. Bet viss kopā tas sastāda mērķtiecīgu sistēmu, kas, balstoties uz it kā brīvu paša cilvēka izvēli bīda to “vajadzīgajā” virzienā. Cilvēki paši brīvprātīgi pārstāj vairoties, bojā savu veselību un priekšlaicīgi mirst, paši savus bērnus brīvprātīgi padara par aprobežotiem, neizglītotiem muļķiem un paši bērni brīvprātīgi par tādiem paliek. Dabīgā izlase, kas notiek demokrātijas un cilvēktiesību labāko tradīciju garā. Nākotnē izdzīvos un labi dzīvos tie, kuri peldēs pret straumi šajā “brīvajā izvēlē”. Bet tādu būs mazākums. Un tieši tas jau arī ir vajadzīgs tiem pasaules varenajiem, kuri tiecas iznīcināt visas pasaules tautas, nojaukt valstu robežas un savās rokās sagrābt visus zemeslo0des resursus.

  23. Rezultātā – bezgribas darbinieks, strādnieks uzņēmumā, firmā, ta jebkur!

  24. ja nemācītu tik daudz lieka un pedagogi būtu atraktīvāki, bērni uz skolu ietu ar lielu prieku, nevis čīkstēdami kā patlaban
    *** un ja arī darba būtu mazāk jāstrādā, vairāk varētu izklaidēties, daudzi uz darbu ietu ar lielāko prieku

  25. lai bērniņam vieglāk Atbildēt

    Mās audzinām bezveidīgus radījumus bez mugurkaula un gribas.Kādu laiku atpakaļ skolā ieradās tantes no IZM uz sporta nodarbībām.Sporta skolotājam , Sporta akadēmiju beigušam , tika aizrādīts, ka bērni drīkst darīt tikai tik daudz , cik vēlas.
    Atcēla sporta ieskaiti 9. klasē, dažādas normas.
    Nu tad varbūt atceļam eksāmenus, ieskaites, kontroldarbus.
    Tikai, iznākot no skolas, kad bērnam paliek 18 viņam pēkšņi par visu jāsāk domāt pašam.Un tad rodas infantilie vecākiem uz kakla sēdētāji.Ģimeņu neveidotāji u.t.t.Augstskolā nav spējīgi neko jēdzīgu paši uzrakstīt.

  26. Vecākiem pašiem vāji ieaudzināta pienākuma apziņa,tāpēc arī bērni nav mācīti piepūlēties,apgūstot mācāmo vielu.Tādēļ skolēni nevēlas mācīties eksaktos priekšmetus,jo to izpratne prasa piepūli domājot,apgūstot konkrētas formulas,likumus utt. Bet domāt ai kā negribas,pat spējīgākajiem!
    Zīmīgi arī tas,ka šim rakstam nebija komentāru -tātad jautājums mazsvarīgs.Vai tiešām? Gribam dzīvot viegli,jautri…

    • Mūžīga disene taču ir tik forši !!!

    • Nevajag,lūdzu,noniecināt tos, kuriem eksaktās zinātnes ir..nu…zinātnes. Katrs esam būvēts citādi. Man vienmēr padevušās valodas. Olimpiādes, konkursi utt. un uzvaras bija ikdiena. Bet FIZIKA ir nepārvaramā vara! Es pat spēju nokārtot eksāmenu augstākajā matemātikā! Bet fiziku…vieglāk mani ir nogalināt.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (32)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+