×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.1°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
13. jūnijs, 2018
Drukāt

Tramps palika pie pārliecības, ka Amerika “ir kā krājkase, ko visi apzog”

Foto: AP (LETA)Foto: AP (LETA)

Tas bija pāris dienu pirms G7 samita. Emanuels Makrons, preses konferencē lūgts komentēt izskanējušo CNN informāciju, ka viņa telefonsaruna ar Donaldu Trampu (sakarā ar ASV paaugstinātajiem muitas tarifiem tēraudam un alumīnijam) izvērtusies “briesmīga”, no tiešas atbildes izvairījās, atsaukdamies uz Bismarka sacīto par desām un politiku. Slavenais teiciens gan tika mazliet pārfrāzēts: “Ja ļaudīm atklātu desu gatavošanas recepti, nav pārliecības, ka viņi tās turpinātu ēst.” Francijas prezidents vēl piemetināja, ka svarīgākais ir tas, ko ceļ galdā, nevis virtuves sarunas.

Desas vairumā gadījumu tomēr ir itin baudāmas. Ko nevarētu sacīt par politisko lēmumu rezultātā tapušo produkciju, kuras patērētāji gribot negribot esam mēs visi. Turklāt mūsdienās atšķirībā no Bismarka laikmeta jeb 19. gadsimta gandrīz katram ir zināms priekšstats par politikas taisīšanu un taisītājiem. Piemēram, ASV un Eiropas attiecību virtuvē varējām ielūkoties caur Trampa un reizēm Makrona “tvītiem”. Pagājušajā nedēļā tie ļāva skaidri noprast, ka Kvebekas provincē Kanādā rīkotais lielā septiņnieka samits neatšķetinās saukļa “Amerika vispirms!” radītās problēmas, kas skar Vašingtonas tuvāko sabiedroto – eiropiešu, kanādiešu un japāņu – ekonomiskās intereses. Baltā nama preses sekretāre jau laikus pavēstīja, ka prezidents pametīs samitu pirms tā noslēguma, lai izlidotu uz Singapūru un tiktos ar Ziemeļkorejas vadoni, jo uzskata to par prioritāru notikumu. Atšķirībā – tā bija noprotams – no G7 saieta Šarlevuā kūrortā, kur Tramps ieradās pēdējais, bet aizbrauca pirmais un nepiedalījās klimata pārmaiņām veltītā diskusijā. Arī par šo tēmu viņam ir savs atšķirīgs viedoklis, tāpat kā par muitas tarifu “taisnīgumu” un Irānas kodolvienošanos, no kuras ASV izstājās. Tramps palika pie pārliecības, ka Amerika “ir kā krājkase, ko visi apzog”, tomēr prombraucot izteicās, ka lielā septiņnieka debates bijušas “ļoti produktīvas”, un viņš sacīja, ja vajadzētu novērtēt ar atzīmi “manas attiecības ar Angelu, Emanuelu un Džastinu, es liktu desmit no desmit”. Taču domstarpību risināšanā vērtējums būtu tuvs nullei. Kaut gan samitu izdevās noslēgt ar kopīgu deklarāciju, kurā, starp citu, ierakstīta apņēmība cīnīties pret protekcionismu un modernizēt Pasaules tirdzniecības organizāciju, kā arī uzsvērta “noteikumos balstītas tirdzniecības sistēmas izšķirošā loma”.

Politiķi un eksperti bieži apgalvoja, ka G7 pārvērties formātā seši plus viens. Arī sešnieks nav gluži viendabīgs, bet ASV apzīmējošā vieninieka vērtība ir pārāk liela, lai pārējās rietumvalstis bez tā iztiktu. Tāpēc, bilda Makrons, “mums vajadzēs tuvākajās nedēļās, tuvākajos mēnešos turpināt strādāt”. Citiem vārdiem, meklēt vienojošas politikas īsto recepti.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vai viņš nelika iedarbināt piekto pantu?

Piektdien, 15.jūnijā, svētku rīkotāji informēja par drošības pasākumiem gaidāmajos XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos. Papildu finansējums kārtības un drošības uzturēšanai tiekot atvēlēts katros svētkos, un šogad tiem novirzīti 790 750 eiro. No kopējās dotācijas vislielākā daļa – 308 276 eiro – novirzīta Iekšlietu ministrijai.

Svētku laikā darbosies arī Operatīvās vadības grupa, kuras pienākums būs rīkotāja vārdā nodrošināt pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Svētku pasākumos iesaistīšot arī Nacionālos bruņotos spēkus, jo, pastāvot aizliegumam par dronu izmantošanu svētku koncertos, armijas speciālistiem atbilstoši likumam būs tiesības lidaparātus neitralizēt vai notriekt.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+