Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Atrasts trimdā tapis unikāls Jāņa Klīdzēja balss ieraksts

Foto: LaKuGaFoto: LaKuGa

Raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji, viesojoties Vladislava Lōča Latgaļu rakstniecības muzejā, kopā ar tā vadītāju Pēteri Loci uzgājuši kādu unikālu skaņu plati “Latgola runoj”, kurā dzirdamas trimdas latgaliešu balsis un stāsti, LA.lv uzināja producentu grupā “Lietišķā Latgale”.

Pēc Otrā pasaules kara trimdā nonākušie latgalieši aktīvi darbojās, lai nosargātu savu kultūru un latgaliešu valodu, tostarp Vācijā aktīvi darbojās Andriva Jūrdža un Vladislava Lōča Latgaļu izdevniecība, kura ne tikai izdeva grāmatas.

Pateicoties Vladislavam Lōcim un bīskapa Antona Ubša pūlēm un gādībai, 1958. gada nogalē tika noorganizēti arī periodiski regulāri radio raidījumi no Spānijas galvaspilsētas Madrides. Savukārt Vācijā, Minhenē pie radio “Brīvā Eiropa” tika nodibināta latviešu raidījumu redakcija, lai veidotu un raidītu raidījumus uz okupēto Latviju. Raidlaiks tika iedalīts arī Latgaliešu raidījumiem. Sākumā vien piecas minūtes nedēļa, bet pēcāk, pateicoties Vladislava Lōča pūlēm un neatlaidībai, to pagarināja uz 30 minūtēm nedēļā.

1970. gadā Andriva Jūrdža fonds izdeva pirmo latgaliešu ierakstu skaņu plati ar nosaukumu “Latgola runoj”. Šīs skaņu plates ierakstos dzirdamas rakstnieku Jāņa Klīdzēja un Konstantīna Stroda-Plencinīka, vēsturnieka un publicista Bonifācija Briškas, kā arī citu tā laika trimdas latgaliešu balsis.

“Te Jānis Klīdzējs. Esmu sakstagalietis no Franča Trasuna, Jezupa Trasuna un Kārļa Sangoviča pagasta.” tā ar sevi ierakstā iepazīstina Jānis Klīdzējs, kurš plašāk pazīstams ar savu romānu “Cilvēka bērns”. Savukārt ierakstā dzirdami stāsti un dzejoļi paša autora balsī.

“Dzejuolis “Bryunaceite” bija rakstīts ap 1938. gadu raidlugai “Zalta Krysteņš”, kuru Latvijas raidifons atkārtoja kādas deviņas reizes,” ierakstā stāsta Klīdzējs.
“Pēdejū te dzīsmi dzīžu, ilgi dzīžu tū,
Pajemu leidz tovu zīdu ceļā dōvōtū.
Ilgi mani, bryunaceite, naredzēsi vairs…”

1970. gadā ierakstītā skaņu plate “Latgola runoj”, tik tiešām ir nenovērtējams mantojums Latgales kultūrā. Tā parāda, cik ļoti latgalieši svešumā centušies saglabāt savu identitāti, kultūru, valodu un tradīcijas.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+