Mobilā versija
0.0°C
Eleonora, Ariadne
Otrdiena, 21. februāris, 2017
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Atrasts trimdā tapis unikāls Jāņa Klīdzēja balss ieraksts

Foto: LaKuGaFoto: LaKuGa

Raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji, viesojoties Vladislava Lōča Latgaļu rakstniecības muzejā, kopā ar tā vadītāju Pēteri Loci uzgājuši kādu unikālu skaņu plati “Latgola runoj”, kurā dzirdamas trimdas latgaliešu balsis un stāsti, LA.lv uzināja producentu grupā “Lietišķā Latgale”.

Pēc Otrā pasaules kara trimdā nonākušie latgalieši aktīvi darbojās, lai nosargātu savu kultūru un latgaliešu valodu, tostarp Vācijā aktīvi darbojās Andriva Jūrdža un Vladislava Lōča Latgaļu izdevniecība, kura ne tikai izdeva grāmatas.

Pateicoties Vladislavam Lōcim un bīskapa Antona Ubša pūlēm un gādībai, 1958. gada nogalē tika noorganizēti arī periodiski regulāri radio raidījumi no Spānijas galvaspilsētas Madrides. Savukārt Vācijā, Minhenē pie radio “Brīvā Eiropa” tika nodibināta latviešu raidījumu redakcija, lai veidotu un raidītu raidījumus uz okupēto Latviju. Raidlaiks tika iedalīts arī Latgaliešu raidījumiem. Sākumā vien piecas minūtes nedēļa, bet pēcāk, pateicoties Vladislava Lōča pūlēm un neatlaidībai, to pagarināja uz 30 minūtēm nedēļā.

1970. gadā Andriva Jūrdža fonds izdeva pirmo latgaliešu ierakstu skaņu plati ar nosaukumu “Latgola runoj”. Šīs skaņu plates ierakstos dzirdamas rakstnieku Jāņa Klīdzēja un Konstantīna Stroda-Plencinīka, vēsturnieka un publicista Bonifācija Briškas, kā arī citu tā laika trimdas latgaliešu balsis.

“Te Jānis Klīdzējs. Esmu sakstagalietis no Franča Trasuna, Jezupa Trasuna un Kārļa Sangoviča pagasta.” tā ar sevi ierakstā iepazīstina Jānis Klīdzējs, kurš plašāk pazīstams ar savu romānu “Cilvēka bērns”. Savukārt ierakstā dzirdami stāsti un dzejoļi paša autora balsī.

“Dzejuolis “Bryunaceite” bija rakstīts ap 1938. gadu raidlugai “Zalta Krysteņš”, kuru Latvijas raidifons atkārtoja kādas deviņas reizes,” ierakstā stāsta Klīdzējs.
“Pēdejū te dzīsmi dzīžu, ilgi dzīžu tū,
Pajemu leidz tovu zīdu ceļā dōvōtū.
Ilgi mani, bryunaceite, naredzēsi vairs…”

1970. gadā ierakstītā skaņu plate “Latgola runoj”, tik tiešām ir nenovērtējams mantojums Latgales kultūrā. Tā parāda, cik ļoti latgalieši svešumā centušies saglabāt savu identitāti, kultūru, valodu un tradīcijas.

Pievienot komentāru

Čurkstupīte, Zilais kalns, Karietes līcis: Dzimtās valodas dienā aicina apzināt vietvārdusTurpinot vietējā mantojuma apzināšanas tradīcijas, arī šogad UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar LU Latviešu valodas institūtu un partneriem aicina iesaistīties interaktīvā talkā, kas veltīta Starptautiskajai dzimtās valodas dienai – "Vietvārdu talkā".
Draugiem Facebook Twitter Google+