Ātrgaitas dzelzceļa plāni… debesīs 5
“Tepat, Eiropā” 6. jūlijā publicētajā rakstā “ES revidenti sēj šaubas, vai “Rail Baltica” projekts atmaksāsies” konfrontēju plānotājus un revidentus divās dažādās pozīcijās.
Plānotāji konfrontēti ar revidentiem
Pirmā pozīcija – par ES ilgtermiņa plānu ātrgaitas dzelzceļam un Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu “Ātrgaitas dzelzceļš: neefektīva līniju sadrumstalotība bez reāla ilgtermiņa plāna”. Atreferēju revidentu atklāto, ka ātrgaitas līnijas sadrumstalotas, ka pašreizējais ES ilgtermiņa plāns ātrgaitas dzelzceļam netiks izpildīts, ka ātrgaitas līnijas, kas šķērso valstu robežas, nav starp valstu būvniecības prioritātēm un ka Eiropas Komisijai nav pilnvaru, lai piespiestu valstis rīkoties. Šos jautājumus pāradresēju Eiropas Komisijai, kuras runasvīrs transporta jomā Enriko Brivio atbildi solīja jau nākamajā dienā, bet tā arī neatsūtīja trīs dienu laikā.
Otrā pozīcija, par kuru interesējos, ir ātrgaitas līnijas atmaksāšanās priekšnoteikumi. Revidenti bija nonākuši pie secinājuma, ka Rietumeiropas līnijām nepieciešami deviņi miljoni pārvadātu pasažieru gadā. Vai tos var attiecināt uz topošo “Rail Baltica”? Zināms, ka 2030. gadā plānots pārvadāt no 3,7 līdz 5,4 miljoniem pasažieru. Marks Rodžersons, Eiropas Revīzijas palātas runasvīrs, atgādināja, ka viņi nav vērtējuši “Rail Baltica” projektu. “Tādējādi mēs nevaram secināt par projekta efektivitāti vai veiksmi, balstoties tikai uz plānoto pasažieru pārvadājumu prognozi,” viņš norādīja.
Arī publicētā raksta komentētāji, pēc skaita 31, sadalījušies divās nometnēs: plānotāji un kritizētāji.
“Mēs zinām, ka Eiropā dažkārt ir visai nenoturīgi laika apstākļi un lidmašīnas nevar lidot, bet vilciens var braukt, tāpēc ir kritiski svarīgi, lai mums būtu dzelzceļa līnija ar Berlini!” (b)
“Tieši neviens ceļš jau neatmaksājas /../, bet atmaksājas ceļa radītais ekonomiskais efekts, attīstās ražošana /../. Nojauc kādu ceļu (nebūvē) un vietējais stagnē, līdz izput. Un tas jau ir Kremļa fanu mērķis, lai nebūtu tāda “Rail Baltica” un tā neesamības radītais efekts.” (Prātnieks)
“Latvijā tik pamatīgi iedzīvojies “krievi nāk”, ka zem tā var pavilkt jebkuru afēru. Kaitīgi ir knapi elpojošajai ekonomikai uzgrūst šādu projektu. Kas ar to bāni brauks, kad pēdējais pasažieris Rīgas lidostā izslēgs gaismu?” (Fēlis)
“Pasažieru pārvadāšanai tas noteikti neatmaksāsies, un tas konkurēs ar mūsu lidostu “Air Baltic”. Bet kravas tas varētu pārvadāt, atslogojot autoceļus.” (Linda)
Ir skaidri plāni, nav kilometru
Beidzot esam saņēmuši “Rail Baltica” finansētāja (par 85%), uzrauga un koordinatora – Eiropas Komisijas – oficiālā runasvīra Enriko Brivio skaidrojumu.
Reaģējot uz Eiropas Revīzijas palātas speciālo ziņojumu (nr. 19/2018), viņš norādīja, ka darbīga transporta infrastruktūra ir būtiska Eiropas Savienības konkurētspējas un labklājības uzturēšanai: “Tāpēc Eiropas Savienība strādā, lai izveidotu Transeiropas transporta tīklu (TEN-T) ar efektīvu ātrgaitas dzelzceļa tīklu tā pamatā. Tas ir būtiski, lai savienotu eiropiešus un veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti. 29 dalībvalstīs ir vairāk nekā 215 000 km dzelzceļa līniju, tādējādi ātrgaitas līniju noteikšana par prioritāti nenotiks vienā dienā. Šajā kontekstā mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu un rekomendācijas. Mēs pilnībā atbalstām palātas mērķi nodrošināt sabiedrisko līdzekļu pienācīgu izlietošanu.”
Enriko Brivio piezīmē, ka svarīgi izlasīt visu ziņojumu, ne tikai virsrakstu. “Mēs jau esam izveidojuši skaidru ilgtermiņa plānošanu un pārvaldību uzsākuši, ko apstiprina stingri noteikumi, pareiza uzraudzība un pienācīgs finansējums, kā ieteikusi Eiropas Revīzijas palāta,” vēsta runasvīrs. “Turklāt priekšlikumi, kurus šī komisija nesen izveidojusi kā daļu no nākamā ilgtermiņa budžeta (“Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments” jeb CEF) un “Eiropa kustībā” (“Viedā TEN-T”), paātrinās ātrgaitas tīkla pabeigšanu, vienlaikus nodrošinot, ka valsts nauda ir labi pārvaldīta un labi iztērēta.”
Īsāk sakot, paziņoja, ka revidentu ziņojuma brīdī Eiropas Komisija visu to, par ko pārmests, jau dara. Diemžēl atbilde uz jautājumu: “Cik kilometru plānots uzbūvēt līdz 2030.gadam?” pārvelk svītru uzticamībai par ilgtermiņa plānu izpildi. “Pašlaik mūsu rīcībā nav šādu skaitļu,” atbild Brivio. Taču plāns pašreizējos 9000 km pagarināt līdz 30 000 km (tostarp Latvijas teritorijā – 265 km) atcelts nav.
Cik pasažieru jāpārvadā “Rail Baltica”
Atbildot uz jautājumu, vai arī “Rail Baltica”, tāpat kā Rietumeiropas līnijām, jāspēj pārvadāt deviņus miljonus pasažieru, lai būtu rentabli, Eiropas Komisija oficiālajā atbildē norāda, ka vilcieni būtiski var atslogot gaisa satiksmi vidējās distancē – 600 km rādiusā, tādējādi samazinot arī kaitīgos izmešus. Faktiski tas nozīmē, ka “Rail Baltica” kļūs par “Air Baltic” konkurentu.
“Svarīgi atcerēties, ka “Rail Baltica” domāts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Galvenais projekta sociāli ekonomiskais efekts attiecas uz klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšanu, pārvietojot satiksmi no autoceļiem uz dzelzceļu. Izmaksu un ieguvumu analīze “Rail Baltica” pasažieru segmentā pirmajos gados (2026. gadā) ir 3,6 – 5,5 miljoni braucienu. Mēs sagaidām, ka šis skaitlis pieaugs, pilnībā īstenojot projektu,” atbild EK transporta runasvīrs.
Tikmēr sliežu darbi Baltijā turpinās. Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra ar AS “RB Rail” un trim Baltijas valstu satiksmes ministrijām parakstījusi trešo Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējuma līgumu dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. 130 miljoni eiro tiks investēti projektēšanas darbos posmā Kauņa–Lietuvas/Latvijas robeža, ieskaitot tilta būvniecību pār Neris upi, un būvniecības darbu uzsākšanai posmā Pērnava–Latvijas robeža. Latvijā nauda atvēlēta būvprojektēšanai posmam no Upeslejām līdz Vangažu ritošā sastāva uzturēšanas bāzei Latvijā.
