×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.5°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
15. decembris, 2017
Drukāt

Ātrie kredīti: apsver jaunus ierobežojumus (12)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Patērētāju tiesību aizstāvjus satrauc, ka Latvijā cilvēki joprojām uzņemas nepārdomātas saistības, tādēļ vēlas rosināt nākamgad ieviest jaunus ierobežojumus, proti, lai ātro kredītu izsniedzējiem būtu jāpieprasa ienākumus apliecinošus dokumentus jau sākot no 200 eiro, nevis kā šobrīd 427 eiro kredīta summas, piektdien vēstīja raidījums „LNT Ziņas”.

Nebanku aizdevēji šādu iniciatīvu pagaidām neatbalsta un uzskata, ka būtu saglabājama esošā situācija, kad dokumenti tiek prasīti pirms izsniegt kredītu virs 427 eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa atzīst, ka šī sliekšņa samazināšana varētu liegt iespēju saņem kredītus lielai daļai to, kuri nevar uzrādīt legālus ienākumus. “Viens no tādiem pamatojumiem, ko arī komersanti diezgan atklāti saka, ir, ka tā nav viņu vaina, ka Latvijā ir ēnu ekonomika un arī ēnu ekonomikas sastāvdaļā, iekšā esošiem cilvēkiem ir tiesības saņemt kredītus.”

Nebanku kredītu kompānijas uzsver, ka nav ieinteresētas izsniegt potenciāli problemātiskus kredītus, nozarē ieviesti smalki cilvēku maksātspējas izvērtēšanas paņēmieni, ņemot vērā pieejamos datus par esošajām un bijušām saistībām, kredītu kavējumiem. Tomēr legālo ienākumu pārbaudi gan tās parasti veic tikai kredītiem virs 427 eiro. Tātad liela daļa kredītu, iespējams, tiek izsniegta bez pārbaudēm. Tomēr Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboliņš saka, ka “nav izslēgts, ja aizdevums ir 300 eiro apmērā, ka jauns klients, nezināms, šajā gadījumā cilvēkam tiek prasīts ienākumu apliecinošs dokuments”.

Realitātē joprojām ir cilvēki, kas pagājušā gada laikā pamanījušies ar 500 eiro algu palikt parādā pat 20 dažādiem aizdevējiem, ņemot kredītus sākot no 75 eiro līdz 2000 eiro. PTAC vadītāja uzskata, ka tas liecina par pamatīgām problēmām ar informācijas pieejamību par esošajiem kredītiem. Arī bezmaksas kredītu skaita pieaugums un pēc tam lielas daļas šo kredītu pagarināšana rada bažas, jo liecina par to, ka kredīts varētu būt paņemts nepārdomāti. “Patērētāji vai nu neizvērtē pienācīgi, kas viņam ir nepieciešams, varbūt tas arī notiek tieši reklāmas ietekmē,” norāda Vītoliņa. Tam gan nepiekrīt nebanku aizdevēji, – asociācijas vadītājs norāda, ka lielākoties pēc kārtējās kredīta pagarināšanas aizdevums tomēr tiek atdots.

Tikmēr kredītu piedziņas kompānijas vadītājs situāciju skaidro ar ātro kredītu izsniedzēju agresīvo mārketingu, piemēram, aicinājumu Ziemassvētku laikā ņemt kredītus dāvanām. “Nekas nav par velti, atliek tikai vienreiz aizņemties ātro kredītu, lai pēc tam pusgadu saņemtu agresīvus mārketinga zvanus no šī un citiem saistītajiem uzņēmumiem. Mēģinot klientu atkal atgriezt biznesā, paņemt vēl, paņemt atkal, refinansēt. Mums tagad šāda atlaide, tagad tāda atlaide, mums tagad Ziemassvētki, Valentīndiena, jebkas tikai paņem atkal un tad jau gan jau kāja paslīdēs. Tu neatgriezīsi laikā, kas mums kredīta izsniedzējam dos iespēju tomēr iegriezt tev milzīgus refinansēšanas procentus,” stāsta kredītu piedziņas kompānijas vadītājs Gints Vīns.

Kā liecina jaunākie PTAC dati par šā gada pirmo pusi, arvien vairāk cilvēku Latvijā kļūst atkarīgi no parādiem. Lai arī kopumā izsniegto nebanku kredītu skaits ir samazinājies, aizdotās summas pieaug un aizdevumi tiek atmaksāti arvien vēlāk. Nebanku aizdevumu jomā strādājošās 56 kompānijas jaunos kredītos sešos mēnešos izsniegušas 280 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pirms gada. Lielāko daļu – 114 miljonus eiro – veido internetā izsniegtie aizdevumi, kuru apjoms gada laikā pieaudzis. Lai arī šo kredītu skaits mazinājies par 12% un bija vidēji 2000 kredītu dienā, tomēr kredīta vidējā summa augusi par 17% jeb līdz gandrīz 300 eiro. Tajā skaitā par 45% pieaudzis bezmaksas izsniegto kredītu skaits, bet mazāk kļuvis par maksu izsniegto kredītu. Vienlaikus līdz 38% samazinājies to kredītu īpatsvars, kas tiek atmaksāti bez pagarinājuma, pārējos pagarina divas, trīs reizes.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Deimžēl pie neveiksmēm ar ātrajiem kredītiem ir vainīgi paši kredītu ņēmēji, kreditorus vainot šeit ir leiki. Lai sevi pasargātu. ir jāizprot šī pakalpojuma būtība, tikai tad ir jāķeras pie pieteikuma. Vairumā gadījumu, cilvēks pat neizlasa kārtīgi līgumu, jo koncentrējas tikai uz naudu. CredFlare monitorē šo tirgu kopš 2012. gada un varam droši apgalvot, ka tendences nemainās. Daudzi kāpj uz tiem pašiem grābekļiem, turpinot vainot pie visa valsti un aizdevējus. Cilvēku spēju nopelnīt un plānot savas finanses nespēs izmainīt ātro kredītu ierobežošana.

  2. “Nekas nav par velti, atliek tikai vienreiz aizņemties ātro kredītu, lai pēc tam pusgadu saņemtu agresīvus mārketinga zvanus no šī un citiem saistītajiem uzņēmumiem. Mēģinot klientu atkal atgriezt biznesā, paņemt vēl, paņemt atkal, refinansēt. Mums tagad šāda atlaide, tagad tāda atlaide, mums tagad Ziemassvētki, Valentīndiena, jebkas tikai paņem atkal un tad jau gan jau kāja paslīdēs. Tu neatgriezīsi laikā, kas mums kredīta izsniedzējam dos iespēju tomēr iegriezt tev milzīgus refinansēšanas procentus” – šo raksta fragmentu vajadzēja nodrukāt trekniem burtiem zem katras augļotāju reklāmas …

  3. Katrs cilvēks pats izvēlas ņemt vai neņemt kredītu, Latvijā jau visu grib aizliegt, lai cilvēki izmirt varētu, jo Dievs nedod ka cilvēkiem būs lieka nauda, vai drusku vairāk! Tas jau nekas ka jāadod?

    • Kopš kura laika paņemtu ātro kredītu pielīdzina liekai naudai? Varētu padomāt, ka tā ir kaut kāda mistiska loterijā laimēta summa, nevis nauda, kas, krietni pārmaksājot, jāatdod līdz pēdējam centam.

  4. Esmu pilnīgā izmisumā par to morālo teroru, ko kultivē Radio un Televīzija, katrā reklāmas pauzē liekot mums noklausīties pa 3-4 ātro kredītu reklāmām. Lojalitātes programmas, kredītbrīvdienas, loterijas un kas tik vēl. Kas notiek Latvijā? Jā, piekrītu, ņemt vai neņemt kredītu, ir katra paša lēmums. Nu, bet ātros kredītus neņems uzņēmēji vai bagātnieki. Tās vilinošās reklāmas lielākoties adresētas “cilvēkam parastajam”, kurš arī vēlas dažreiz dzīvē atļauties kādu ekstru. Tad jau liekas, ka atdos smiedamies, bet īstenība lielākajā daļā gadījumu ir skaudrāka. To laikam tad sauc par “parādu verdzību”. Mana pārliecība ir tāda, ka ātro kredītu reklāmas jāpielīdzina stiprā alkohola, cigarešu un azartspēļu reklāmām un jāaizliedz cik vien iespējams drīzāk.

  5. Ātrie kredīti ir augļošana, kas Latvijā ir aizliegta. Kāpēc plaukst un zeļ? Vajadzētu parakt īpašniekus un viņu sakarus, tad arī būtu skaidrs, kāpēc. analogi kā ar tabaku un alkoholu te ir jābūt, pirmkārt, reklamēšanās aizliegumam, otrkārt, jābūt striktiem ierobežojumiem pēc vecuma, nomaksātajiem nodokļiem, ienākumiem. Ātros kredītus patiesībā spēles pēc drīkst atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki.

  6. apnīk drausmīgie piedāvājumi no dažādām kompānījām,telefonā,e-pastā-neizturami

  7. Vispar sitos vajadzetu aizliegt vai vēl labāk izņemt no aprites! Tās stu….reklāmas arī līdzkaklam jau!

  8. “Realitātē joprojām ir cilvēki, kas pagājušā gada laikā pamanījušies ar 500 eiro algu palikt parādā pat 20 dažādiem aizdevējiem, ņemot kredītus sākot no 75 eiro līdz 2000 eiro.”
    Nu, un kur īpaši ir TĀ problēma?!

    • augłotāju procentos un smagās “administrēšanas” likmēs. Šie ātrie krediti ir slazds izmisīgiem, alkatīgiem un neuzmanīgiem cilvēkiem. Ātro kreditu posts ir daudz daudz lielāks nekā to labums….. mums ir likumi lai aizsargātu sabiedrību no visādiem postiem. Te jāpieskait klāt ātros kreditus.

      • Tā ir, bet cita neviena jau nav, kas šodien jums / mums palīdzēs piem. izraut sāpošu zobu, ko par velti neviens nedara. Bet bez tā, pāris dienu laikā var nomirt, pārbaudīju personīgi! Šodien esmu vēl dzīvs un ātrais kredīts ar sen atdots + ja to izdara laicīgi, to % var tomēr paciest. Vai ir kāda alternatīva?

Draugiem Facebook Twitter Google+