Mobilā versija
-2.7°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
4. marts, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Atriebības mēģinājums (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Sāncenši uz tiesībsarga krēslu – Juris Jansons un Ilze Bērziņa-Ruķere.

Pamatojuma ķēdīte, lai mainītu kādu amatpersonu, varētu būt apmēram šāda: 1) amatpersona netiek galā ar saviem pienākumiem; 2) ir pamats uzskatīt, ka ar tiem pašiem resursiem var izdarīt vairāk; 3) pats galvenais – ir spēcīgs kandidāts, kurš gatavs darīt. Lai piedod tiesībsarga Jura Jansona kritizētāji, izskatās, ka viņu centienus amatā iedabūt bijušo Valsts policijas priekšnieka ārštata padomnieci Ilzi Bērziņu-Ruķeri tomēr bija vadījušas šaurākas intereses. Turklāt katram ir kāda cita sāpe.

Vienkāršāk ir saprast “Saskaņas” nostāju. Pirms pieciem gadiem frakcija (tolaik vēl “Saskaņas centrs”) atbalstīja J. Jansonu, un acīmredzot tika gaidīts, ka pateicībā par to jaunais tiesībsargs spers kādu solīti pretī ierastajai Urbanoviča un biedru retorikai par dažādām netaisnībām, kuras neatkarīgajā Latvijā piedzīvojuši krievi. (Tas no šīs partijas puses klāstīts bieži, lūk, tikai viens Urbanoviča citāts 2014. gada maijā pēc Krimas notikumiem: “Latvieši nobijušies, jo iedomājās par to, kā viņi rīkotos, esot situācijā, kādā ir krievi. Pēc 25 pazemošanas pilniem gadiem viņi arī sekotu ikvienam “barvedim” vai “zaļajam cilvēciņam”, kurš ierastos viņiem palīgā.”) Taču J. Jansons uz šo jautājumu paraudzījās no citas puses – norādot, ka tieši no PSRS mantotā segregētā izglītības sistēma veicina sabiedrības sašķeltību. Tāpat J. Jansons skaidri iestājās pret Nila Ušakova veicināto referendumu par valsts valodas statusu krievu valodai. Tāpēc “Saskaņas” gadījumā tā ir diezgan vienkārša atriebība.

Daudzslāņaināka ir “Vienotības” motivācija. Te varētu būt jautājums par cilvēktiesību izpratni un šīs izpratnes lobijiem, kas partijā atraduši dzirdīgas ausis. Nav noslēpums, ka ir neliela ļaužu grupa, tāda kā “sekta”, kas šo jēdzienu cenšas pasniegt diezgan šauri, un viņiem šī problemātika aprobežojas ar netradicionālās seksuālās orientācijas pārstāvju tiesībām, viendzimuma laulību legalizāciju, cīņu pret rasismu, iespējams, vēl kādiem sieviešu līdztiesības aspektiem, un viss. Starp citu, šādas tendences bija vērojamas J. Jansona priekšgājēja Romāna Apsīša darbības laikā, lai gan tās nenāca no viņa, bet no atsevišķiem darbiniekiem. Anekdotisks ir gadījums, kā Tiesībsarga birojs tolaik meklēja diskrimināciju kāda reklāmā, kurā piedāvāts iegādāties baltas un melnas krāsas datorus ar reklāmas saukli “Melnie strādā, baltie atpūšas”. Lai gan reklāmas doma bija, ka baltie datori vairāk paredzēti spēlēm un izklaidēm, bet melnie ir pietiekami jaudīgi, lai izmantotu nopietnākiem darbiem, 
t. s. cilvēktiesību eksperti bija saskatījuši tajā rasistiskas tendences. J. Jansona laikā birojs ar tādām blēņām nav nodarbojies, kā arī nav aizrāvies ar atsevišķiem cilvēktiesību aspektiem, bet vairāk koncentrējies uz tiem jautājumiem, kas varētu skart plašāku iedzīvotāju loku. Piemēram, veselības pakalpojumu pieejamība un bezmaksas izglītība realitātē, nevis tikai uz papīra. Protams, var jautāt, vai izdarīts viss iespējamais, taču “Vienotība” šādu analīzi nav piedāvājusi. Ja skatās socioloģiskās aptaujas datus, tad tiesībsargam sabiedrības uzticība ir diezgan augsta un ir priekšā gan tiesām, gan Saeimai, gan Ministru kabinetam.

Tomēr būtiskāka šajā gadījumā šķiet “Vienotības” vēlme demonstrēt savu politisko nepakļāvību jaunās koalīcijas kodolam (ZZS+Nacionālā apvienība). Šis varētu būt mēģinājums atgādināt par sevi liberāli noskaņotajai vēlētāju daļai, kas ir manāmi vīlusies. Droši vien būs vēl citi jautājumi, kur “Vienotība” mēģinās likt kāju durvīs, taču to var darīt tikai tad, ja ir pamatojums, nevis griba demonstrēt pozu.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Paldies par rakstu!

  2. Āpsīti atceroties Atbildēt

    TV debatēs Jansons izskatījās pārliecinošāks, turklāt šo to jau ir izdarījis. Lai turpina!

  3. Vienotība + SC = katrai savs kungs, vieniem – rietumos, otriem – austrumos.

    • “katrai savs kungs” – tu domā? Man gan šķiet, ka šiem viens KUNGS – $$$ …

    • L.Grantiņš H-86 Atbildēt

      No kura laika Vienotībai ir saimnieki Rietumos ? Abi izteikti Maskavas kalpi- “demokrātijas” teātris… .

  4. Cilvēks, kas maz sajēdz no cilvēktiesībām, bet vairāk zīmējas kā vidusmēra politiķis – populists, rullēs tālāk…kā jau lumpenīšu zemītē pierasts

    • Kaut ko būsi sajaucis. Nevis Latvijā ir lumpeņi, bet tagad pilna Eiropa ir ar lumpeņiem. To sauc par migrantu krīzi. Mēs redzam pie kā noved liberālās cilvēktiesības.

    • Oi oi oi ! Zinātājs ieradies!!!!! Vai ar Sidara āzi jau beidzi bučoties?

  5. Andrejs Bubinduss Atbildēt

    ļoti labs blogs. Un pamatota norāde uz to, ka savu iegribu realizēšanai un normālu cilvēku ierobežošanai dažādas perversas dzimumorjentācijas grupas tieši izmanto iespējas uzurpēt varu, mainīt likumus un likuma kalpus

  6. Tikai atcerieties rudo lapsu un Zatleru par vietu uz Saeimas lielkrēsla – lai kā lapsa apspēlēja… Te nav valstiskā pieeja kā K. Ulmanism bet šauri egoistiska – kaimiņam lai dubultā : ja man nebus vienas acs – tam abas.
    Tā rudās lapsas spēlītēs ar SC var zaudēt valsti…( viens balsojums par par guberņu – lai tiem ZZS un NA Sibīrija…)

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt nodokļa atcelšanu pensijām?
Draugiem Facebook Twitter Google+