Latvijā
Sabiedrība

“Atrodi latviešus!” tā vēl uz nāves gultas Ludmilai piekodināja māte 2


Omskas Latviešu biedrības ļaudis ciemiņus sagaidīja ar dziesmu “Šeit ir Latvija”. Priekšplānā folkloras ansambļa “Daina” vadītāja Raja Bakanova.
Omskas Latviešu biedrības ļaudis ciemiņus sagaidīja ar dziesmu “Šeit ir Latvija”. Priekšplānā folkloras ansambļa “Daina” vadītāja Raja Bakanova.
Foto – Ilze Pētersone

“Atrodi latviešus!” tā vēl uz nāves gultas savai meitai Ludmilai piekodināja Astrīda Siliņa, kas pēc izsūtījuma termiņa beigām bija palikusi Omskas apgabalā. Vieds izrādījies mātes padoms – šodien Ļusja, kā viņu uzrunā radi un draugi, nespēj iedomāties savu dzīvi bez vietējās latviešu biedrības un ikvasaras atvaļinājuma Latvijā. Fonda “Sibīrijas bērni” šā gada ekspedīcijas ceļotāji nonākuši vēl vienā izsūtīto mītnes vietā – Omskā, kur mūs sagaida gan tautiešu sirsnība, gan Krievijas varas pārstāvju nenogurstoša izsekošana.

Omskā vēl runā latviski

Trāpām uz pilsētas svētku uguņošanu – pusstundu šauj un rībina, publikā gaviles – lai slava Putinam! Pērn Sibīrijas otra lielākā pilsēta svinējusi 300. gadadienu, redzams, ka jubilāre saposta godam – atjaunota arī cara laika apbūve, ietves kā spoguļi, puķes dobēs. Pat boļševiku sīvākajam pretiniekam Aleksan-dram Kolčakam atradusies vieta – viņa vārdā nosaukts patīkams restorāns.

Pēc pēdējās tautskaites datiem, Omskā dzīvo pusotrs tūkstotis latviešu, stāsta Latviešu biedrības vadītājs Andris Tupesis, kad esam sapulcējušies pilsētas Draudzības namā, kuru daudzu tautību kultūras dzīvei atvēlējusi vietējā vara. Katrai biedrībai – sava vieta, te notiek koncerti, tikšanās, viesu uzņemšana, turklāt par telpām neesot jāmaksā. “Citas latviešu biedrības mūs par to apskauž,” piebilst A. Tupesis. Latviešu organizācijas kodolu veidojot 20 – 30 cilvēku, lielākā daļa no tiem muzicē folkloras ansamblī “Daina”. Uz lielākajiem svētkiem – ziemas saulgriežiem, Lieldienām, Jāņiem, Latvijas valsts dibināšanas dienu – sanākot ap 60 ļaužu. Šogad 18. novembrī biedrība svinēs 25 gadu jubileju, tad gan griboties sapulcēt vairāk tautiešu.

“Pirmais mūsu uzdevums ir saglabāt kultūru, valodu, tradīcijas,” uzskaita biedrības vadītājs. Īpaši varot palepoties ar Rajas Bakanovas vadīto “Dainu”, kurai piešķirts gan Tautas kolektīva nosaukums, gan gubernatora balva 30 tūkstošu rubļu apmērā kā labākajam folkloras ansam-blim apgabalā. Nākamgad omskieši pošas uz Latviju, lai piedalītos gan folkloras festivālā “Baltica 2018”, gan valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos. Ar valodas kopšanu neveicoties tik labi – skolotāja Omskā nav, tāpēc nodarbības notiek skaipā, skaidro A. Tupesis. Pašam vadītājam ir laba latviešu valoda – to viņam izdodas uzspodrināt vasaras braucienos uz vecāku dzimteni, taču no sarunām ar citiem biedrības ļaudīm noprotams, ka daudziem vieglāk izteikties krievu mēlē. Viens no vietējiem latviešiem, gados vecāks kungs, vārdā Jānis, gan atbraucējiem no Latvijas uzdod piparus, ka par daudz krieviski pļāpājot. “Mēs neesam vēl aizmirsuši savu valodu,” viņš lepni nosaka.

“Lūdzu, pie galda!” ar skaļu aicinājumu runas nobeidz biedrības vadītājs un piebilst, ka mielasts sākšoties ar okrošku.

 

Ar Latvijas pasi kabatā

Ļusja nebeidz vien smaidīt – prieks par ciemiņiem, arī par pašas tuvējo braucienu uz Latviju, biļete jau iegādāta, septembra otrajā pusē būšot Rīgā un pirmo reizi šķērsošot robežu ar Latvijas pasi kabatā. Kad uzzinājusi, ka pilsonību viņai piešķirs bez eksāmena, no prieka apraudājusies. Latviešu valoda Ludmilai gan nepadodas – cik kursos gājusi, Latvijā mēģinājusi apgūt – saprast saprot, dziedāt latviešu mēlē spēj, bet ar runāšanu nekas nesanāk.

Viņas mamma Omskas apgabala Belostoka ciemā nonākusi 15 gadu vecumā, vēlāk apprecējusies ar krievu, šeit piedzimuši pieci bērni, bet dzimtajā Aucē atgriezties baidījusies – vīra dēļ. Taču Ludmilu Ivanovu tā vilcis uz Latviju! Braukusi viesos pie vecmāmiņas, kura ar jaunāko meitu dzīvojusi Rīgā, gribējusi šeit turpināt mācības, pat palikt uz dzīvi, taču pierunāta atgriezties pie vecākiem. Ļoti grūti bijuši gadi pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad divpadsmit gadus izpalika ceļojumi pie tuviniekiem. “Beidzot 2004. gadā tiku uz Latviju un saku radiem, lai visi ar mani runā tikai latviešu valodā, bet viņi smejas! Saka – vai tu esi dzirdējusi, ka mēs latviski runātu?” Izrādās, ka latviešu radiem tuvāka bija krievu mēle.

Vēl pirms Ludmilas Latvijas pilsonība piešķirta Andrim Tupesim, viņš stāsta, ka biedrībā Latvijas pases dabūjuši pieci cilvēki. Arī biedrības vadītāja vecāki, tēvs Jēkabs no Nīcas, māte Monika no Nīcgales, nav atgriezušies dzimtenē. Kad vaicāti – kāpēc, mamma tik atteikusi: “Ta nu viņus – mani nodeva!”

Andra dēls Māris gan atradis ceļu uz Latviju. Kopš pagājušā gada viņš kopā ar sievu Dariju dzīvo Liepājā un strādā “UPB” betona rūpnīcā par kvalitātes inženieri. “Izskatās, ka dēls ar dzīvi ir apmierināts,” nosaka tēvs.

Saviesīgās sarunas uz brīdi jāpārtrauc, jo atnākuši vēl kādi ciemiņi, šoreiz nelūgti – Omskas policijas darbinieki, lai pārbaudītu, kas par pasākumu ar ārzemnieku piedalīšanos notiek Draudzības namā. It kā formalitāte, taču no biedrības vadītāja noprotams, ka šāds uzlidojums iepriekš saskaņotā sarīkojumā vēl nav bijis pieredzēts.

 

Viņi mums neļāva dzīvot

Skaidrīte Jumiķe pirms Sibīrijas brauciena izskatījusi vecāku fotogrāfijas, noraudājusi par aizsaulē aizgājušo tēti un atlasījusi nelielu bilžu kaudzīti arī līdzņemšanai. Ceļojumā viņa devās kopā ar vīru Uldi un dēlu Kasparu, kuram par izsūtījuma vietām daudz stāstījis vecaistēvs.

Tā sagadījies, ka abiem senioriem no Sibīrijas laika daudz likteņa līdzību – nometinājuma vieta Omskas apgabalā, svešumā apprecējušies viņu vecāki un arī dzimšanas vieta viena un tā pati – Ačairas slimnīcā Uldis nācis pasaulē 1955. gadā, Skaidrīte – gadu vēlāk. 1981. gadā abi “sibirjaki” Kuldīgā svinēja kāzas ar 150 viesiem.

Uldim no svešumā pavadītājam gadiem vēl šis tas palicis prātā – kā gājis uz veikalu grāmatas pirkt, šūpojies koka zirdziņā –, bet Skaidrītei – tumša bilde. “Man par Sibīriju jautā – ko tu atceries? Es tiešām neko neatceros, tāpēc domāju – atbraukšu, apskatīšos, varbūt kaut kas atnāks atmiņā.”

Pa ceļam uz Ačairiem Jumiķiem jāpiestāj Rozovkā pie Ausmas Bogeres, meitas uzvārdā Štrombergas, kas Latvijā dzīvojusi kaimiņos Skaidrītes vecvecākiem. Sevišķi skarbs bijis viņas liktenis – ar jaunāko māsu un māti 1941. gadā izsūtīta uz Krasnojarskas apvidu, svešumā palikusi bāreņos – mamma mirusi, tēvs apcietinājumā nošauts –, taču, karam beidzoties, tomēr tikusi atpakaļ pašu mājās “Niklāvos”, Kuldīgas novada Planīcas pagastā (tagad – Kurmāles pagasts). Nebijis gana meiteņu ciešanu padomju okupācijas varai – izsūtīja viņas otru reizi 1949. gadā. Latvijā māsas vairs neatgriezās, apprecējās ar sveštautiešiem, piedzima bērni.

Ar kaimiņu palīdzību atrodam Bogeres māju, pēc ilgas klauvēšanas parādās vīrs gados, izrādās, Ausmas dēls. Izskatās gan nedaudz pikts, taču, uzzinot, no kurienes braucēji, dodas sasaukt mammu.

Saistītie raksti

Salīkusi, ar baltu lakatiņu galvā nāk sirma māmiņa, izbrīnīta par lielo ļaužu baru savā pagalmā. Pēc Skaidrītes līdzi paņemtajām fotogrāfijām viņa atpazīst, no kurienes ciemiņi, starp attēliem arī pašas iesvētības bilde. Pašūpo galvu Ausmas kundze un skumji nosaka: “Skaisti dzīvojām Latvijā, viss mums bija – mājas, ceļi, kamēr krievi ienāca. Viņi mums neļāva dzīvot.”

Galerijas nosaukums

Par finansiālu atbalstu ceļojumam pateicos Vairai Paeglei un Dikļu pils saimniekiem.

LA.lv
LA
LA.lv
Latvijā
FOTO. Kā izskatās jaunatklātais Pārdaugavas tiesas nams Āgenskalnā?
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atlaistā Jelgavas ziedu veikala pārdevēja no firmas vēlas piedzīt 5201 eiro
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Latvijas iedzīvotāji ir mobili: dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.lv
Latvijā
Vējonis nāk klajā ar paziņojumu, kā rīkosies turpmāk
2 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Bordāns runājis ar Vējoni. Kad gaidāms nākamais solis?
1 stunda
LA
LA.lv
Dabā
Novembra beigās būs ziema, sals un sniegs – jaunākā prognoze
4 minūtes
Anna Žīgure
Latvijā
Anna Žīgure: Tas nav pilsoņu kopums, kas šobrīd jauc un smirdina gaisu Saeimas ēkā
25 minūtes
LE
LETA
Veselam
Ārstu biedrība aicina VM apliecināt konkrētu algas pielikumu NMPD darbiniekiem
1 stunda