Omskas Latviešu biedrības ļaudis ciemiņus sagaidīja ar dziesmu “Šeit ir Latvija”. Priekšplānā folkloras ansambļa “Daina” vadītāja Raja Bakanova.
Omskas Latviešu biedrības ļaudis ciemiņus sagaidīja ar dziesmu “Šeit ir Latvija”. Priekšplānā folkloras ansambļa “Daina” vadītāja Raja Bakanova.
Foto – Ilze Pētersone

“Atrodi latviešus!” tā vēl uz nāves gultas Ludmilai piekodināja māte 2

“Atrodi latviešus!” tā vēl uz nāves gultas savai meitai Ludmilai piekodināja Astrīda Siliņa, kas pēc izsūtījuma termiņa beigām bija palikusi Omskas apgabalā. Vieds izrādījies mātes padoms – šodien Ļusja, kā viņu uzrunā radi un draugi, nespēj iedomāties savu dzīvi bez vietējās latviešu biedrības un ikvasaras atvaļinājuma Latvijā. Fonda “Sibīrijas bērni” šā gada ekspedīcijas ceļotāji nonākuši vēl vienā izsūtīto mītnes vietā – Omskā, kur mūs sagaida gan tautiešu sirsnība, gan Krievijas varas pārstāvju nenogurstoša izsekošana.

Reklāma
Reklāma

Omskā vēl runā latviski

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Trāpām uz pilsētas svētku uguņošanu – pusstundu šauj un rībina, publikā gaviles – lai slava Putinam! Pērn Sibīrijas otra lielākā pilsēta svinējusi 300. gadadienu, redzams, ka jubilāre saposta godam – atjaunota arī cara laika apbūve, ietves kā spoguļi, puķes dobēs. Pat boļševiku sīvākajam pretiniekam Aleksan-dram Kolčakam atradusies vieta – viņa vārdā nosaukts patīkams restorāns.

Pēc pēdējās tautskaites datiem, Omskā dzīvo pusotrs tūkstotis latviešu, stāsta Latviešu biedrības vadītājs Andris Tupesis, kad esam sapulcējušies pilsētas Draudzības namā, kuru daudzu tautību kultūras dzīvei atvēlējusi vietējā vara. Katrai biedrībai – sava vieta, te notiek koncerti, tikšanās, viesu uzņemšana, turklāt par telpām neesot jāmaksā. “Citas latviešu biedrības mūs par to apskauž,” piebilst A. Tupesis. Latviešu organizācijas kodolu veidojot 20 – 30 cilvēku, lielākā daļa no tiem muzicē folkloras ansamblī “Daina”. Uz lielākajiem svētkiem – ziemas saulgriežiem, Lieldienām, Jāņiem, Latvijas valsts dibināšanas dienu – sanākot ap 60 ļaužu. Šogad 18. novembrī biedrība svinēs 25 gadu jubileju, tad gan griboties sapulcēt vairāk tautiešu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirmais mūsu uzdevums ir saglabāt kultūru, valodu, tradīcijas,” uzskaita biedrības vadītājs. Īpaši varot palepoties ar Rajas Bakanovas vadīto “Dainu”, kurai piešķirts gan Tautas kolektīva nosaukums, gan gubernatora balva 30 tūkstošu rubļu apmērā kā labākajam folkloras ansam-blim apgabalā. Nākamgad omskieši pošas uz Latviju, lai piedalītos gan folkloras festivālā “Baltica 2018”, gan valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos. Ar valodas kopšanu neveicoties tik labi – skolotāja Omskā nav, tāpēc nodarbības notiek skaipā, skaidro A. Tupesis. Pašam vadītājam ir laba latviešu valoda – to viņam izdodas uzspodrināt vasaras braucienos uz vecāku dzimteni, taču no sarunām ar citiem biedrības ļaudīm noprotams, ka daudziem vieglāk izteikties krievu mēlē. Viens no vietējiem latviešiem, gados vecāks kungs, vārdā Jānis, gan atbraucējiem no Latvijas uzdod piparus, ka par daudz krieviski pļāpājot. “Mēs neesam vēl aizmirsuši savu valodu,” viņš lepni nosaka.

“Lūdzu, pie galda!” ar skaļu aicinājumu runas nobeidz biedrības vadītājs un piebilst, ka mielasts sākšoties ar okrošku.