Foto LETA

Katru dienu, b***, skalo smadzenes.” Sarunas “Rīdzenē” atklāj, kā oligarhi centušies pakļaut medijus 24

Kā iebraukt valsts vai pašvaldības uzņēmumu kabatās, lai segtu “Dienas” mīnusus, domājis arī Šlesers. 2010.gada novembrī sarunā ar “Lattelecom” šefu Juri Gulbi viņš teicis: “Principā jātaisa ilgtermiņa attiecības. Un viena lieta ir reklāma, a otra lieta – PR un viss pārējais, “Dienas Bizness”, “Diena” un viss”. Gulbis piekritis, neesot problēmu noslēgt līgumu, jo “Diena” “vairs nekādas mauc**** neraksta”. “Pamazām esam nonākuši līdz situācijai, ka tie sūdīgie rakstītāji visi ir ārā. Visi tie, kas drā**,” izteicies Šlesers. Bet 2011.gada janvārī viņš stāstījis ostas biznesa partnerim Ralfam Kļaviņam, ka Koziols var “Dienā” maksimāli “samazināt izdevumus, bet tad ir jāpieliek klāt – ko var dome pielikt, ko var “Dzelzceļš”, ko var “Boltiks”, ko var vēl kāds”. “Mērķis ir tāds, lai mīnuss varētu tikt nosegts ar kaut kādiem citiem līdzekļiem. Galvenais, lai nav jāliek iekšā. Nu, štukojam,” teicis Šlesers.

Noklausītās “Rīdzenes sarunas” atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls “Ir”, kas ceturtdien publicējis vēl daļu sarunu atšifrējumu, kas esot iegūti “no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām… Ko es uzreiz teicu – ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika,” to Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) pēc 10.Saeimas vēlēšanām teicis Ainaram Šleseram. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība “Par labu Latviju” ieguva astoņas vietas. “Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām – ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili,” teicis Šlesers.

“Katru dienu, b***, skalo smadzenes,” pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. “Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība,” viņš teicis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā raksta “Ir”, šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš – “Vienotība”, Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi – uzliks ķepu apvienotajam medijam.

Pēc 10.Saeimas vēlēšanām Lemberga regulētā ZZS ir nodrošinājusi ietekmi koalīcijā ar “Vienotību”, bet vienlaikus vairākums Saeimā sanāk arī oligarhu izsapņotajai ZZS un “Par labu Latviju” savienībai ar “Saskaņu”, kas ļautu “novākt” toreizējo prezidentu Valdi Zatleru un ievēlēt “savu” prezidentu, kurš tad pavērtu ceļu valdības maiņai. Tikai jāpanāk, lai vēlētāji viļas Valda Dombrovska kabinetā, kam jāturpina reformas, raksta “Ir”.

“Mērķis ir drāzt valdību,” Šlesers formulējis kārtējā biznesa sarunā ar “airBaltic vadītāju” Bertoltu Fliku, bet pēctecim Rīgas domē Andrim Amerikam (GKR) skaidrojis: “Mēs medijus pieslēgsim mērķtiecīgi uz valdības skaldīšanu”. Vienlaikus pašiem visu laiku esot jābūt uzmanības centrā. “Mums jābūt tā, b*** – Šķēle, Šlesers! Lai cilvēki redz! Jānomobilizē spēki, ka mēs esam nevis lūzeri, b***, bet visur rādāmies… Opozīcijā, bet viņš, b***, ir dzīvs, vesels,” Šlesers klāstījis kompanjonam Viesturam Koziolam. “Gribam konsolidēt valsti, vajag konsolidēt medijus,” rezumējis Šlesers.

“LNT mums ir tiešais kanāls. Latvijas Televīzijā varam nodrošināt ziņojumus,” Šlesers sacījis Andrim Amerikam (GKR). “”Diena tomēr tagad ir nopirkta,” viņš klāsta ekspremjeram Vilim Krištopanam, kuru pēdējā brīdi pirms vēlēšanām sauc palīgā vākt balsis. “Mums ir “Diena”, ir “Dienas Bizness”, Aivaram ir “Neatkarīgā”,” viņš savilcis bilanci un papildinājis, ka draudzīgs ir arī krievu skatītākais kanāls “PBK”, kura saimnieki ēteru esot sadalījuši starp “Saskaņu” un apvienību “Par labu Latviju”.

Reklāma
Reklāma

Kā vēsta “Ir”, oligarhi arī rēķinājuši, kā naudu medijiem pasmelt no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kurus paši politiski kontrolē. Jo, lai gan peļņu mediji nenes, tie esot jāuztur ietekmes nodrošināšanai, kā Šlesers paskaidrojis Amerikam, kad tas 2010.gada nogalē jautājis, vai saimnieki pēc vēlēšanām turpinās finansēt “Dienu”. “Viņa ir jātur, lai neļautu radīt “Dienu-2″. Viņa ir jātur, tur jau tas svarīgākais,” teicis Šlesers. Taču esot jāsaved kārtībā saturs, un pēc vēlēšanām varēšot brīvi ielikt amatos politiskos preses sekretārus Edgaru Vaikuli un Romānu Meļņiku. Tikai vēl jāsagaida, lai beidzas abonēšanas kampaņa. “Tad jau viss, cilvēki ir parakstījušies, naudu ir samaksājuši, un tad var ap jauno gadu taisīt rokādes,” viņš sacījis.

Kā iebraukt valsts vai pašvaldības uzņēmumu kabatās, lai segtu “Dienas” mīnusus, domājis arī Šlesers. 2010.gada novembrī sarunā ar “Lattelecom” šefu Juri Gulbi viņš teicis: “Principā jātaisa ilgtermiņa attiecības. Un viena lieta ir reklāma, a otra lieta – PR un viss pārējais, “Dienas Bizness”, “Diena” un viss”. Gulbis piekritis, neesot problēmu noslēgt līgumu, jo “Diena” “vairs nekādas mauc**** neraksta”. “Pamazām esam nonākuši līdz situācijai, ka tie sūdīgie rakstītāji visi ir ārā. Visi tie, kas drā**,” izteicies Šlesers. Bet 2011.gada janvārī viņš stāstījis ostas biznesa partnerim Ralfam Kļaviņam, ka Koziols var “Dienā” maksimāli “samazināt izdevumus, bet tad ir jāpieliek klāt – ko var dome pielikt, ko var “Dzelzceļš”, ko var “Boltiks”, ko var vēl kāds”. “Mērķis ir tāds, lai mīnuss varētu tikt nosegts ar kaut kādiem citiem līdzekļiem. Galvenais, lai nav jāliek iekšā. Nu, štukojam,” teicis Šlesers.