Foto no “Rail Baltica” trases vizualizācija

Ātrvilciens Latvijas ainavā. Saruna ar “RB Latvija” plānotāju Neilu Balgali 9

Februārī  sākās ātrgaitas vilciena trases “Rail Baltica” sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Nupat kā novados beidzās sabiedriskās apspriešanas otrā tūre, kurā tika piedāvātas visas iespējamās alternatīvas, kā arī rekomendējamais trases variants. Cik tas atšķiras no sākotnējā? Kādi secinājumi pēc šī gada garā apspriešanas maratona? “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts ­Neils Balgalis “LA” redakcijā atbild uz Ivara Bušmaņa jautājumiem.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

– Kad gada sākumā iepazīstinājāt ar paredzamo “Rail Baltica” trasi, Mār­upē, Ķekavā un Rīgā, Āgenskalnā, saņēmāt pilnīgu noraidījumu, arī citur iedzīvotāji protestēja. Tagad visās piecpadsmit pašvaldībās ir bijusi detalizētāka apspriešana un skaļus protestus nemana. Kas mainījies?

– Kad februārī pirmoreiz satikāmies ar iedzīvotājiem, tad pretī saņēmām: “ak, vai, kas nu būs!” un “mums brauks pāri!”. Pusgada laikā esam sasnieguši trīs nozīmīgas pārmaiņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmā, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, esam ieguvuši daudz skaidrāku priekšstatu par trases novietojumu. No 300 metru platās aptuvenās joslas esam precizējuši, kur ies 60 metru platā trase. Otrā, neesam projektējuši kabinetā vien, bet 130 izbraukumos uz paredzamo trases vietu un, tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, precizējuši trases novietojumu. Šī bija reāla iedzīvotāju līdzdalība. Un laikam tieši tāpēc sabiedrisko apspriešanu zāles šoruden bija tik mierpilnas, bez liekiem satraukumiem. Trešais un pats būtiskākais, iedzīvotāji guvuši pārliecību, ka var ietekmēt rezultātu. Sākumā pat zīmēja karikatūras, ka labāk “Rail Baltica” pārnest aiz Latvijas robežām vai rakt tuneli zem Latvijas. Tagad tas vairs nav aktuāli, jo esam atraduši to kompromisa novietojumu, no kura visiem maksimālais labums. Domāju, var teikt, ka sabiedriskā apspriešana ieguvusi optimālo formātu.

Mēs uztvērām – nevar visu izrunāt zālē, klātesot četrsimt dalībniekiem, kā sākumā darījām. Šoruden divas stundas pirms sapulces bija zemes īpašnieku individuālās konsultācijas pie 15 dažādiem speciālistiem – sākot ar trokšņu slāpēšanas ekspertu un beidzot ar nekustamā īpašuma konsultantu. Sabiedriskās apspriešanas jēga ir ne tai sapulcē, kur viens runā un pārējie klausās, turklāt ne visi var to uzreiz izprast. Sapulcē var izstāstīt kopējās lietas, bet vislabāk ir izskaidrot katram individuāli, ko tagad otrajā apspriešanas tūrē darījām visvairāk. Un tiešām – nāca tie, kuru intereses šī trase skar, kopā ar kaimiņiem, grupās.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.