Atsāk diskusijas par bēgļu pabalstiem 8
Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji vakar koalīcijas padomes sēdē uzdevuši Iekšlietu ministrijai (IeM) virkni jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Atbildes gan nāksies pagaidīt.
“Augsta līmeņa ekspertu grupa pusgadu gatavoja bēgļu uzņemšanas plānu, un ir pagājuši desmit mēneši, kopš tas iedarbināts. Šis ir labs atskaites punkts, izvērtēt plusus, mīnusus un nepieciešamos uzlabojumus,” NA nostāju skaidroja apvienības pārstāvis Rihards Kols. Lielu nacionāļu neizpratni izraisījuši arī IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes izteikumi, ka bēgļu pabalsta samazināšana bija kļūda un tas esot viens no iemesliem, kādēļ cilvēki neintegrējas Latvijā, bet pie pirmās iespējas to pamet. “Mēs nepiekrītam, ka tā būtu bijusi kļūda. Arī Zviedrija, Šveice un citas valstis saskaras ar to, ka patvēruma meklētāja statusu saņēmušie dodas prom,” uzsvēra Kols.
Tādēļ NA vakar koalīcijas sēdē lūgusi IeM atbildes uz vairākiem jautājumiem. Piemēram, vai IeM iecere palielināt bēgļu pabalstus to paaugstināšanas virzienā balstās uz kādas darba grupas izvērtējumu? Vai tiek plānots uzmeklēt un atgriezt atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kas pēc statusa saņemšanas Latviju pametuši? Cik lietderīgs (arī no izmaksu viedokļa) bijis sociālo darbinieku un mentoru darbs? NA arī pieprasījusi izvērtēt citu ES valstu pieredzi ar bēgļu uzņemšanu un tur pieejamo pabalstu samērību ar garantētajiem minimālajiem ienākumiem?
Atbildes vakar vēl netika sniegtas, jo vairāki uzdotie jautājumi esot citu ministriju atbildībā. Taču Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas sēdes mierināja, ka bēgļu pabalstus nav plānots palielināt, bet meklēt citus risinājumus patvēruma meklētāju nedienām. Viena no lielākajām problēmām viņiem esot dzīvesvietas atrašana, jo izīrētāji reizē ar pirmo īres maksājumu prasa drošības naudu mēneša īres apmērā. Tāpat esot jālemj par citiem jautājumiem, kas kavē šo cilvēku iesaisti darba tirgū.
UZZIŅA
* Bēgļu pabalsts Latvijā pielīdzināts minimālajam ienākuma līmenim – 139 eiro bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmušai personai, savukārt katram tās ģimenes loceklim 70% no šīs summas jeb 97,3 eiro.
