Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. jūnijs, 2012
Drukāt

Atsakās no zvaigznēm

Foto - Līksma BebreFoto - Līksma Bebre

Kāpēc Brāļu kapos, atjaunojot kapu plāksnes, padomju gados apbedītajiem noņem sarkanās zvaigznes? 
Daina Rīgā

 

Rīgas brāļu kapos re­staurācijas darbu gaitā tiek nomainītas bojātās, nesalasāmās un no cita materiāla izgatavotās kapu plāksnes, un tās tiek atjaunotas pēc memoriāla veidotāju ieceres – vai nu ar krustiem, vai ar Lāčplēša kara ordeņa zīmi tā kavalieriem, teica Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.

Rīgas Brāļu kapus sāka veidot jau 1915. gadā, ”taču arī tie, kurus apbedīja pēc Otrā pasaules kara, bija kristīti cilvēki. Tie ir kapi, svētvieta, kur apbedītos nevajag šķirot. Visas vēstures pretrunas un līkločus lai parāda Brāļu kapu arhīvs, kas top arvien pilnīgāks”, sacīja G. Gailītis.

Tomēr grāmatā “Rīgas Brāļu kapi. 1915. 1936. 2011.” Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags raksta: “75 gadus vēlāk līdzās karavīru kapu plāksnēm ar krusta zīmi atrodas plāksnes ar piecstaru zvaigzni. Latviešu burtiem rakstīti krievu vārdi, un latviešu vārdi rakstīti kirilicā. Līdzās tiem, kas krita par Latvijas brīvību, ir guldīti citi, kas krita par uzvaru, kas Latvijai atnesa nebrīvi. Klusa un sāpīga Latvijas hronika.”

Vēsturiski nav īsti pareizi visas plāksnes atjaunot tikai ar krustiem. Šie ar zvaigzni apbedītie neiederas Rīgas Brāļu kapu koncepcijā, jo šajos kapos tiek parādīts gods tiem, kas cīnījās par mūsu valsts neatkarību, atzina Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs. No otras puses, mēs neko nezinām par viņu pārliecību, karš ir sen beidzies, un nav ko kritušos dalīt. J. Ciganovs izteica versiju, ka pasūtīt viena parauga kapu plāksnes ar krustiem varēja būt vienkāršāk un lētāk.
2kapi_Liiksma_Bebre_16

Atgādinām, ka jau no 1944. gada 14. oktobra Veco latviešu strēlnieku nodalījumā tika apbedīti pirmie trīs sarkanās armijas 43. divīzijas latviešu strēlnieki divīzijas 45. atsevišķās gvardes izlūku rotas karavīri, bet 1945. gada jūnijā Oto Grosbarts, kurš bijis gan Latvijas armijas ģenerālis, gan sarkanās armijas ģenerālmajors. 1957. gada sākumā Rīgas Brāļu kapus apmeklēja PSRS aizsardzības ministrs maršals G. Žukovs, un jau gada beigās LKP CK birojs nolēma Brāļu kapus pārvērst par pieminekli kritušajiem padomju varas aizstāvjiem un sāka pāapbedīt un apbedīt sarkanarmiešus un sarkanos partizānus. 1981. gadā sākās LKP un PSKP veterānu, kā arī personālo un militāro pensionāru apbedīšana pa kreisi no Brāļu kapu galvenā ceļa. Līdz 1989. gada vidum Brāļu kapos apbedīti 473 dažāda kaluma cīnītāji un cīnītājas par padomju varu. 1989. gada 23. maijā Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs Raimonds Pauls lūdza Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku izbeigt jebkādus apbedījumus Rīgas Brāļu kapu teritorijā. Šis lūgums tika izpildīts, raksta Arnis Āboltiņš jau pieminētajā grāmatā.

Rīgas Brāļu kapi jau no to sākuma veidoti, pateicoties ainavu arhitekta Andreja Zeidaka rūpēm. 1923. gadā nolēma, ka arhitektonisko Brāļu kapu izveides projektu izstrādās tēlnieks Kārlis Zāle. Par tehniskās komisijas priekšsēdētāju tika iecelts Pēteris Feders. Līdz 1936. gadam tika pabeigti Rīgas Brāļu kapu galvenie izbūves darbi un kapi tika iesvētīti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+