Vairākums (24 no 27) Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministru otrdienas apspriedē Briselē piekrita ES 2010. gada budžeta izdevumu apstiprināšanai, taču Britānija, Zviedrija un Nīderlande atteicās tos pieņemt, atzīmējot, ka auditori jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas (!) ir atraduši pārāk daudz kļūdu šajos dokumentos. 


Lasītākie

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Lasīt citas ziņas

“Šajā grūtajā laikā dalībvalstīm vajadzētu uzturēt tikpat augstas prasības ES budžetam, kā tas ir nacionālo budžetu veidošanā. Mums jāpatur prātā, ka aiz ES budžeta ir dalībvalstu nodokļu maksātāji, tāpēc mēs aicinām veikt svarīgus un steidzamus uzlabojumus ES finanšu vadības kvalitātē,” teikts Britānijas, Zviedrijas un Nīderlandes finanšu ministru kopīgā paziņojumā, raksta izdevums “EUObserver”. Viņu negatīvais balsojums ir simbolisks, jo ES izdevumus apstiprināja ES finanšu ministru vairākums, taču trijnieka īpašais viedoklis no jauna uzjundījis viļņošanos pirms Eiroparlamenta balsojuma šopavasar, kad deputāti varētu neapstiprināt daļu izdevumu. Eiropas kontroles palāta ES 2010. gada budžetā ir atradusi kļūdas četru miljardu eiro apmērā, galvenokārt infrastruktūras objektiem paredzētās naudas izlietošanā, kas pārsniedz pieļaujamo divu procentu robežu, lai izdevumus varētu apstiprināt. Pēc pakāpeniska krituma pēdējos gados kļūdu līmenis 2010. gada budžetā pieaudzis līdz 3,7 procentiem, tāpēc trīs valstis lēma balsot pret budžeta apstiprināšanu, nevis atturēties kā agrāk, atzīmē “EUObserver”. Britānija, Zviedrija un Nīderlande aicina ES komisiju ievērot auditoru ieteikumus vienkāršot noteikumus un uzlabot programmu pārraudzību 2014. – 2020. gada budžeta plānā. “Dalībvalstīm jāvelta īpaša uzmanība ES izdevumu lietderības uzlabošanā, jāuzņemas pilna atbildība par iedarbīgas kontroles ieviešanu ES fondu pārvaldībā nacionālā līmenī un jāsniedz pilnīgi, atklāti un precīzi dati par šīs naudas izlietošanu,” uzskata trijnieka finanšu ministri. Viņi nosūtījuši vēstuli ar sava viedokļa izklāstu Eiroparlamenta prezidentam Martinam Šulcam, paužot cerību, ka viņu paziņojums tiks ņemts vērā, apspriežot ES budžetu.