Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
14. septembris, 2017
Drukāt

Atsākas strīds par “Nord Stream 2” (4)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs, kurš pārrauga enerģētikas jomu, paziņojis, ka pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā ir dramatiski mainījusies ģeopolitiskā situācija.

Šajā rudenī, divus gadus pirms projekta “Nord Stream 2” paredzētā darbības sākuma, piegādājot Krievijas gāzi Vācijai pa cauruļvadu Baltijas jūrā, atsākušies strīdi starp ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju par to, vai “Gazprom” virzītais projekts nav pretrunā ar ES enerģijas piegādes diversifikācijas plānu.

 

Austrumeiropieši brīdina par enerģētikas drošības riskiem

Eiropas Komisijas ieskatā pašreizējais projekta statuss ir vērtējams kā “juridisks tukšums”, jo gāzesvada būve nenotiktu saskaņā ar ES enerģijas liberalizācijas noteikumiem, kas zināmi kā Trešā enerģētikas pakete, atzīmē izdevums “Politico”. “Gazprom” vēlme divkāršot pastāvošā gāzes vada “Nord Stream 1” jaudu, koncentrējot 80 procentus no ES gāzes importa no Krievijas šajā maršrutā, ir sadusmojusi Austrumeiropas valstis. Astoņas ES dalībvalstis ir iesniegušas vēstuli Eiropas Komisijai, iebilstot pret plānoto Vācijas un Krievijas gāzesvadu “Nord Stream 2”, kura uzbūvēšanas gadījumā Krievijas gāzes piegādes Vācijai tiktu divkāršotas. EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram adresētajā vēstulē norādīts, ka projekta realizēšanas gadījumā varētu tikt piedzīvotas “potenciāli destabilizējošas ģeopolitiskas sekas”, vēsta aģentūra “Reu-ters”. “Šobrīd sagatavošanas stadijā esošais gāzesvada “Nord Stream 2″ projekts var radīt riskus enerģētikas drošībai Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo tas spēcīgi ietekmētu gāzes tirgus attīstību un gāzes tranzīta modeļus reģionā, īpaši tranzīta maršrutā caur Ukrainu,” teikts vēstulē. Aģentūras “Reuters” rīcībā nonākušās vēstules tekstu ir parakstījuši Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Ungārijas un Horvātijas līderi.

 

EK pārvirza atbildību uz dalībvalstīm

Brisele atzinusi, ka projekts “Nord Stream 2” pastiprinātu “Gazprom” kā dominējošā enerģijas piegādātāja pozīcijas un grautu EK enerģijas savienības projektu, kas paredz mazināt ES atkarību no Krievijas gāzes piegādes. Desmit miljardus eiro vērto 1200 kilometru garo gāzes vada projektu atbalsta Vācija, Austrija un vēl vairākas Rietumeiropas valstis. Projekta finansētāju vidū ir Vācijas firmas “Uniper” un “Wintershall”, Austrijas “OMV”, Francijas “Engie” un Britānijas un Nīderlandes koncerns “Anglo-Dutch Shell”. “EK ir vienmēr bijusi pret šo (projektu), bet galu galā secināja, ka tajā ir pārāk daudz politikas,” izteicies domnīcas “European Policy Centre” analītiķis Marko Džuli, “tāpēc Brisele pārvirza atbildību uz dalībvalstīm.” Eiropas Komisija ir lūgusi ES dalībvalstu valdībām piešķirt tai mandātu sarunām ar Krieviju par īpašiem ietvara noteikumiem gāzesvada būvei. Šis lūgums tika izteikts ES enerģētikas ministru apspriedē jūnijā Briselē, EK izjūtot pieaugošu spiedienu no Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstu puses aktīvākai rīcībai. Analītiķi uzskata, ka nopietnas sarunas par EK mandātu dialogam ar Krieviju enerģētikas jomā varētu sākties pēc Vācijas parlamenta vēlēšanām septembra beigās.

 

Mainījusies ģeopolitiskā situācija

Vācijas kanclere Angela Merkele jūnijā izteicās, ka neesot vajadzības pēc sarunām par EK mandātu, jo “Nord Stream 2” ir komerciāls projekts. ASV likumdevējiem pieņemot papildu sankcijas pret Krieviju enerģētikas jomā, šo projektu ar Eiropas firmu iesaisti aizstāvējis Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels. Ja Vācija, Francija un vēl kāda valsts censtos bloķēt mandāta piešķiršanu EK sarunām ar Krieviju par īpašiem ietvara noteikumiem gāzesvada “Nord Stream 2” būvei, tas radītu diplomātisku spriedzi attiecībās ar Poliju un vairākām Austrumeiropas valstīm, kas asi iebilst pret “Gazprom” jauno projektu, uzskatot to par mehānismu politiska spiediena veikšanai. “ES vajadzētu pievērsties projektiem, kas mūs vieno, nevis šķeļ, un “Nord Stream 2″ noteikti negatīvi ietekmē mūsu vienotību,” paziņojis Ježijs Buzeks, Polijas bijušais premjerministrs un Eiroparlamenta Enerģētikas un rūpniecības komitejas vadītājs. Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs, kurš pārrauga enerģētikas jomu, paziņojis, ka daudz kas ir mainījies, kopš 2011. gadā tika uzbūvēts gāzesvads “Nord Stream 1”. Pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā ir dramatiski mainījusies ģeopolitiskā situācija, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm paužot bažas par “Nord Stream 2” projektu kā mehānismu politiska spiediena īstenošanai. Zviedrija, Dānija un Somija, kuru teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvo ekonomisko zonu šķērso gāzesvada projekts, vēl apsver tā ietekmi uz vidi un nav izsniegušas atļaujas cauruļvada būvei. ES prezidējošā valsts Igaunija paziņojusi, ka “centīsies stiprināt EK priekšlikumu, lai panāktu ES enerģētikas noteikumu pilnīgāku īstenošanu”, raksta izdevums “Politico”. Dānijas valdība apsver likumu, kas bloķētu “Nord Stream 2” līdzīgu projektu īstenošanu drošības apsvērumu dēļ, taču eksperti apšauba, vai Kopenhāgena apturēs gāzesvada būvi.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tur ne pārāk daudz politikas, bet politika vien. Pēdējā laikā A.Merkeļ ieguva popularitāti noliekot Trampu viņa pelnītājā vietā. Bet, ka neiznāk tu, kā tajā parunā, proti, no vilka mūk un lācim nagos. To jautājumu vajag bišķi pavilcināt. Lai notiek tiesa par to boiningu un cits kas. Domāju, ka Ukrainu galīgi atšķelt no Krievijas daudz svarīgāk par gāzes cenu. Lai to panāktu – jātiek galā ar Ukrainas korumpētiem zagļiem. Tas vēl mums visiem priekšā.

  2. Raksta autoram un parejiem debilikiem :
    1.Vispirms paskaidrojiet kur atrodas sis “ES austrumeiropas valstis” .Nacionalais geografijas centrs Francija 1989.gada velreiz ka Eiropas geografisko centru apstiprinaja Lietuvu,ka Eiropas geografisko centru. Vai raksta Autors un Briseles analfabeti vel joprojam dzivo auksta kara epoha.Vieniga valsts kuras viena dala geografiski, nevis kulturali un politiski, atrodas austrumeiropa ir Launuma Imperija.

Draugiem Facebook Twitter Google+