Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. aprīlis, 2014
Drukāt

Atsāks koncertus Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šogad Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcai ir dubulti svētki – pats dievnams svin 210, bet tā ērģeles – simt gadu jubileju, un draudze, vēloties padarīt aktīvāku koncertdzīvi baznīcā, rīko piecu koncertu ciklu, portālam LA.lv pastāstīja draudzes muzikālās dzīves vadītāja Aija Petrovska.

Šogad Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskās Sv. Toma baznīcas ērģeles, kuras ir vienīgais šāda veida instruments Latvijas lauku baznīcās – vācu meistara Šteinmeijera darbs – sagaidījušas simts gadu jubileju. Ērģeles uzstādītas 1914. gadā, tās ir piedzīvojušas abus pasaules karus, Latvijas brīvvalsts laiku, padomju gadus un cauri laikiem saglabājušas savu vēsturisko un praktisko vērtību. Lai ērģeles atgūtu savu agrāko skanējumu pilnībā, tika sākta to atjaunošana.

Pirmais koncerts izskanēs jau Lielajā Piektdienā, 18. aprīlī, un tā programmā iekļauta Dž. B. Pergolēzi “Stabat Mater”. “Stabat mater” ir 13. gadsimta baznīcas himna, piedēvēta pāvestam Inocentam III vai Džakopone da Todi. Šis sacerējums ir viena no visemocionālākajām un iespaidīgākajām poēmām, kura meditē par Marijas – Jēzus mātes ciešanām, skatot krustā sisto Dēlu.

Džovanni Batista Pergolēzi (1710. – 1736.) bija itāļu komponists, vijolnieks un ērģelnieks. Lielāko daļu sava neilgā mūža viņš kalpoja aristokrātu galmos. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem opera buffa (komiskā opera) komponistiem. Pēdējā dzīves gadā šī mūzikas vēstures patiesi spožā zvaigzne mitusi Podzuoli trūcīgo kapuciešu klosterī, kur arī tapis Ciešanu laikam veltītas šedevrs – izvērstā motete “Stabat Mater”, kuru Bellīni nosaucis par “sāpju dievišķo poēmu”. Tradicionālās formas ietvaros skaņdarbs demonstrē Pergolēzi meistarību itāļu baroka stilā. Tas ir kļuvis par vienu no visvairāk iespiestajiem skaņdarbiem 18. gadsimtā un to apdarinājuši daudzi komponisti, to skaitā arī izcilais Leipcigas mūziķis, arī Kurzemes hercoga galma komponists Johans Ādams Hillers, kura partitūra atrodama Liepājas kantorāta bibliotēkā un glabājas sv. Trīsvienības katedrālē.

Koncertā piedalīsies Ērika Jonīte (soprāns), Ieva Zemīte (soprāns); Lelde Krastiņa (ērģeles).

Ieeja ir par ziedojumu, kas tiks izmantots ērģeļu restaurācijas pilnīgai pabeigšanai un turpmākai ērģeļu uzturēšanai.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+