Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. oktobris, 2012
Drukāt

Atsedz aplamu domāšanu


Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Daniela Kānemana 2011. gadā izdotā grāmata “Domā ātri, domā lēnām” (“Thinking, fast and slow”) latviski izdota izdevniecībā “Jumava”.


 

Daniela Kānemana grāmata “Domā ātri, domā lēnām” ir par lēmumu pieņemšanas tehniku. Nebūt ne par valstsvīra vai uzņēmēja lēmumu (kaut gan arī par to). Izšķiramies par kaut ko ikdienā ik brīdi, pieņemot vai noraidot kādu izvēli. Tālab grāmata vairāk ir par psiholoģiju, nevis ekonomiku.

Grāmatā aprakstītas divas domāšanas sistēmas. Pirmā jeb automātiskā – ātrā, intuitīvā un emocionālā. Otrā jeb kontrolētā – lēnā, apdomīgā un loģiskā.

“Cilvēka prātam ir nosliece uz sistemātiskām kļūdām,” jau ievadā satriec autors, atbildot uz kritiku par pārāk negatīvu prāta novērtēšanu. Taču jāpiekrīt, ka ikdienā savam “patīk” vai “nepatīk” piemeklējam (ja vispār meklējam) argumentus, nevis, balstoties uz faktiem, nonākam pie secinājuma un lēmuma.

Vairāk nekā piecsimt lappušu biezā grāmata apkopo vairāku gadu pētījumus. Autors analizē veidus, kā ikdienā domājam, pieņemam lēmumus un kāda ir intuīcijas loma un aizspriedumu ietekme.

Piemēram, eksperimenta dalībnieki tiek lūgti novērtēt divus darbiniekus – Alanu un Benu.

Alans: inteliģents – strādīgs – impulsīvs – kritisks – stūrgalvīgs – skaudīgs.

Bens: skaudīgs – stūrgalvīgs – kritisks – impulsīvs – strādīgs – inteliģents.

Vairākumam viedoklis par Alanu ir pozitīvāks. Kāpēc? “Pirmās īpašības maina tālāk nosaukto īpašību nozīmi,” autors skaidro “oreola efektu”. Tā ar vienkāršiem eksperimentiem un pētījumiem soli pa solim grāmatā tiek preparēts mūsu prāts.

Tik ļoti gribētos savu ātro lēmumu saukt par intuīciju, bet… “precīzas intuīcijas psiholoģiskajā mehānismā nav nekādas maģijas”. “Intuīcija attīstās, kad eksperti iemācījušies atpazīt pazīstamus elementus jaunā situācijā un rīkojas atbilstoši tai,” paskaidro Kānemans. Šī grāmata sadragā pašpārliecinātību un piespiež domāt. Viņš noliek pie vietas cilvēkus, kas gudri saka “es zināju, ka tā notiks”.

Grāmatu nav viegli lasīt, tā atbilst virsraksta otrajai daļai – “lasi lēnām”. Sākot lasīt (vēl neesmu beidzis), man bija līdzīga sajūta kā Airisas Mērdokas “Jūra, jūra”. Ilgs, garlaicīgs iejušanās process galvenā nesteidzīgā varoņa ādā, un, kad tas mokoši izdarīts, tad atveras pārsteigumiem pilna iekšējā pasaule.

Grāmatā izvērstas tēmas: uzmanība, izziņa, spriedumu rašanās mehānismi, intuīcija, lēmumu pieņemšanas teorijas u. c., kas ir būtiski priekšnosacījumi pareizas izvēles izdarīšanā un risinājuma atrašanā. Savu maldīgo simpātiju un “nekļūdīgās intuīcijas” preparēšana nav patīkama, bet noderīga.

“Loterijas ar augstu balvu fondu psiholoģija ir līdzīga terorisma psiholoģijai,” apgalvo Kānemans. “Biļetes pirkšanu nekavējoties atalgo patīkamas fantāzijas, tāpat kā izvairīšanos no [aizdomīga “terorista”] autobusā atalgo atvieglojums par atbrīvošanos no bailēm,” viņš pamato.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+