Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. februāris, 2012
Drukāt

Atšķirība starp neiroloģiju un psihiatriju

kaapeeji

“Lūdzu, paskaidrojiet atšķirību starp neiroloģiju un psihiatriju, neirologu un psihiatru, kā arī nerviem un smadzenēm! Man ir smaga, neārstējama, progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, un dzīvē bieži nākas dzirdēt aizvainojošas replikas, sak, tā jau slima ar nerviem, tātad – plānprātīga… Kā tas sāp! Visu mūžu esmu strādājusi, lai gan ir bijusi nepieciešama liela piepūle…”
Zinaīda Ronis Kandavā

 

Neiroloģija un psihiatrija ir divas dažādas medicīnas nozares.

 

Spēja kustēt, just un runāt

Neiroloģija pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību un ārstē asinsvadu, nervu, galvas un muguras smadzeņu slimības, kam var būt dažādi iemesli: iedzimtība, traumas, iekaisumi vai audzēji.

Medicīnas sabiedrības “ARS” neiroloģe Stella Upate stāsta, ka neirologa pacienti visbiežāk sūdzas par galvas un muguras sāpēm, reiboņiem, līdzsvara traucējumiem, satraukumu, miega traucējumiem, neirozēm un citiem simptomiem.

 

Neirozes rada smagi pārdzīvojumi, atgriezeniski augstākās nervu darbības traucējumi, ko veicina fiziska un garīga pārpūle, spēcīgi pārdzīvojumi, traumas, infekcijas, dažādas pārmērības, piemēram, alkohols vai ēšana.

 

Ja cilvēkam ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, piemēram, trauksme, nemiers, elpas trūkums, ko pavada caureja vai aizcietējumi, noteikti ir nepieciešama neirologa konsultācija. Ārsts nozīmē pilnas asins ainas analīzes, vairogdziedzera izmeklēšanu, magnētisko rezonansi un rentgenu mugurkaulam, kā arī kardioloģiskos izmeklējumus, lai izslēgtu iedzimtas sirds patoloģijas. Ja visi šie izmeklējumi ir normas robežās un neuzrāda slimības, runa ir par veģetatīvo distoniju.

Neirozes rada smagi pārdzīvojumi, atgriezeniski augstākās nervu darbības traucējumi, ko veicina fiziska un garīga pārpūle, spēcīgi pārdzīvojumi, traumas, infekcijas, dažādas pārmērības, piemēram, alkohols vai ēšana. Nereti neirozes pavada veģetatīvie traucējumi: nemiers, trauksme, elpas trūkums, reiboņi.

Ja netiek atrastas neiroloģiskas saslimšanas, ārsts nozīmē psihiatra konsultāciju.

 

Bumba ar laika degli

Psihiatrija pētī garīgo slimību cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī ārstē slimības, kas saistītas ar dažādiem emocionālajiem, uzvedības, kognitīvajiem un uztveres traucējumiem, piemēram, šizofrēniju, depresiju, garastāvokļa, personības un ēšanas novirzes (anoreksiju, bulīmiju).

Psihisko slimību izcelsmi nosaka gan gēni, gan psihosociālie faktori. Taču tie rada tikai noslieci un kalpo kā palaidējmehānisms, jo harmonisks cilvēks ir emocionāli pietiekami noturīgs, lai tiktu galā ar stresu, tā mazinot varbūtību iegūt garīgu saslimšanu. Par palaidējmehānismu var kļūt jebkurš emocionāli satraucošs notikums. Psiholoģiskā krīze cilvēku vai nu stiprina, vai novājina, un gandrīz vienmēr izjauc ierasto dzīves kārtību.

 

Vesels pieaudzis cilvēks gadā zaudē apmēram 1 % nervu (smadzeņu) šūnu. Sirgstot ar kādu psihisku kaiti, smadzenes sadeg 5 – 6 reizes ātrāk.

 

Psihiatriskais vērtējums pārsvarā sākas ar cilvēka garīgās veselības pārbaudi un slimības vēstures sastādīšanu. Ārsts veic psiholoģiskos testus un nozīmē dažādus izmeklējumus – datortomogrāfiju vai citus neirofiziskus izpētes paņēmienus. Galīgais slēdziens par psihiatrisku diagnozi ne vienmēr ir pieņemams īsā laikā, jo nepieciešama vērtējuma atbilstība dažādiem diagnostiskiem nosacījumiem.

Psihiatriskās ārstēšanas metodes var būt dažādas, sākot ar psihoterapiju un psihoaktīvo vielu lietošanas kursu un beidzot ar galvas smadzeņu stimulēšanu ar magnētiskā lauka palīdzību.

Vesels pieaudzis cilvēks gadā zaudē apmēram 1 % nervu (smadzeņu) šūnu. Sirgstot ar kādu psihisku kaiti, smadzenes sadeg 5 – 6 reizes ātrāk. Lai nervu (smadzeņu) šūnas savas funkcijas veiktu bez aizķeršanās, asinīs esošā glikoze veic to energoapgādi. Smadzenes patērē arī vidēji 20 – 25 % cilvēka ieelpotā skābekļa. Nespējot saņemt barības vielas, nervu šūnas iet bojā. Tas var būt saistīts arī ar dažādām slimībām vai traumām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+