Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. jūnijs, 2013
Drukāt

Atšķirības iedzīvotāju naudas ienākumos starp reģioniem atkal pieaug 


Foto - LETAFoto - LETA

Pērn naudas ienākumi no algota darba, rēķinot uz vienu cilvēku, Latgalē, Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē auga lēnāk nekā vidēji valstī, Rīgā un Pierīgā, rāda “Swedbank” vakar publicētais pētījums. Tendence rāda, ka nevienlīdzība naudas ienākumos uz vienu cilvēku atkal palielinās. 


Vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informāciju par laiku no 2004. līdz 2011. gadam, redzam, ka Latgalē vidējie ienākumi tuvojušies valsts vidējam rādītājam vien par 2%, sasniedzot 75%, bet Vidzemē tie kāpa no 78 līdz 82% no valsts vidējā rādītāja.

Komentējot šo rādītāju, “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda – Latgale nav vienīgais rūpju bērns, Vidzemē daudzās jomās sokas vien nedaudz labāk kā Latgalē. Bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, balstoties uz CSP rādītājiem, teic, ka reģionu diezgan lēnā tuvināšanās valsts vidējam rādītājam izskaidrojot emigrāciju.

Atšķirības nodarbinātībā pa reģioniem arī apstiprina CSP skaitļi par 2011. gadu. Rīgā darbs bija 57% cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, Latgalē tikai 49%, Zemgalē un Vid-zemē 53%, bet Kurzemē 52% cilvēku minētajā vecuma grupā. Tīrie naudas ienākumi vienam darbiniekam mēnesī no algotā darba vislielākie bija Pierīgā – 426 lati, Rīgā darbinieki pelnījuši vidēji 420 latus, Kurzemē 387, Zemgalē 374, Vidzemē 305, bet Latgalē 289 latus. Vidējā alga valstī 2001. gadā bija 384 lati.

“Galvenais atšķirību iemesls ir cilvēku mobilitāte. Ik dienu aptuveni 
50 000 cilvēku no Pierīgas ierodas darbā galvaspilsētā, un tā ir aptuveni viena trešdaļa no visiem Pierīgā dzīvojošajiem darba ņēmējiem,” teic L. Strašuna. Zemgalē uz darbu pilsētā ik dienu dodas 13 000 – 
15 000 cilvēku, aptuveni sestā daļa nodarbināto, bet Vidzemē – 5000 cilvēku.

Svarīga ir arī darbinieku izglītība. CSP dati rāda, ka visos reģionos vislielākais nodarbināto īpatsvars ir cilvēku grupā ar augstāko izglītību. 
19juni_ienakumi_8

M. Kazāks uzsver – Latvijā naudas ienākumos uz vienu cilvēku starp reģioniem ir vislielākā plaisa ES, nākotnē tas nozīmē lēnāku tautsaimniecības izaugsmi, grūtāku pieeju izglītībai, kā arī zemu dzīves kvalitāti. Latvijā jau patlaban nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, rēķinot procentos no iekšzemes kopprodukta, ir trešie zemākie ES, tāpēc viena nodokļa samazināšana būtu jākompensē ar cita nodokļa palielināšanu. M. Kazāks uzskata – ir jāceļ īpašuma nodoklis, no kura cilvēki nevar izvairīties un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 2%, kā arī jāpalielina neapliekamais minimums, īpaši par apgādībā esošiem bērniem.

Eksperts aicina ikvienu cilvēku pilnveidot prasmes, nebaidīties no darba meklējumiem ārpus savas dzīvesvietas, kā arī veidot jaunas darba vietas. Un, protams, stiprināt reģionu centrus. Arī bankas esot ieinteresētas, lai viņu pakalpojumus izmantotu turīgi cilvēki.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+