Mobilā versija
+3.2°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
3. marts, 2016
Drukāt

Jūrmalniece atskurbtuvē nonāk 47 reizes, bet nesamaksā. Pašvaldību policijas stāsti

Foto: FotoliaFoto: Fotolia
Uzziņa

Valdības atbalsts atskurbtuvju pakalpojumiem

* Valdība 18 pašvaldībām par pagājušo gadu līdzfinansēs atskurbtuvju pakalpojumu sniegšanu, atvēlot uz vienu iereibušo 15 eiro, bet kopsummā 195 504 eiro.

* Atbalstu saņems septiņas lielās pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Jelgava, Daugavpils, Rēzekne, Ventspils, kā arī vienpadsmit novadi – Balvu, Dobeles, Daugavpils, Krās­lavas, Ogres, Preiļu, Talsu, Ludzas, Ikšķiles, Tukuma, Olaines.

* Finansējumu plānots atvēlēt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Valdis Kivkucāns, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks: “Lai gan atskurbtuves klientiem maksas pakalpojums mūsu pilsētā ir viens no dārgākajiem, ja ne pats dārgākais visas valsts mērogā, tik un tā pašvaldība cieš zaudējumus. Jā, dzērājam par nokļūšanu atskurbtuvē jāšķiras no vairāk nekā 25 eiro, taču bēda tā, ka par pakalpojumu samaksā tikai piektā daļa klientu. Daļa no viņiem nepaspēj norēķināties tāpēc, ka dažādu iemeslu dēļ nonāk viņsaulē. Pagājušajā gadā no dzīves šķīrās 43 mūsu bijušie klienti, parādu tā arī nesamaksājuši. Kāda sieviete pēdējos trijos gados atskurbtuvē nonākusi 47 reizes, bet par pakalpojumu nesamaksā. Savdabīga rekordiste! At­skurb­tuves telpas īrējam, lauvas tiesa izdevumos ir darba samaksa medicīnas personālam. Nereti mums jautā, kāpēc tā jāauklējas ar dzērājiem. Atbildēt var dažādi. Viena no atbildēm – ja mēs nesavāktu zemē gulošos, viņi nosaltu. Katrs iereibušais vispirms ir cilvēks, pagājušajā gadā no nosalšanas izglābām vismaz 50 cilvēku. Visus iereibušos nevedam uz atskurbtuvi, tur nepietiktu vietas. Arī godīgam cilvēkam reizēm gadās iedzert par daudz, mums likums nosaka – ja cilvēks neskandalē, nav agresīvs un spēj nosaukt savas dzīvesvietas adresi, iereibušais jāaizved uz mājām. Atskurbtuve – tas nav bizness, atskurbtuve strādā ar mīnusiem. Paldies valdībai, ka pilsētas pašvaldībai vismaz daļēji kompensē mūsu izdevumus (15 eiro par vienu klientu), kopā par pagājušo gadu – 10 170 eiro. Nedomāju, ka katrā pilsētā un novadā vajadzētu savu atskurbtuvi. Reizēm vairākas pašvaldības organizē vienu atskurbtuvi, piemēram, Balvi kopā ar Alūksni un Gulbeni, vai arī slēdz līgumu ar kaimiņu pašvaldību, kurai jau ir atskurbtuve. Jārēķina, kāds ir racionālākais variants.”

Andris Bergs, Olaines novada domes priekšsēdētājs: “Mums pašiem nav savas atskurbtuves, kādu laiku izmantojām Jelgavas piedāvātās iespējas, tagad iereibušos vedam uz Rīgu, esam noslēguši līgumu ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts”. Parasti pašvaldības policija iereibušos aizved uz mājām, Rīgu izvēlas tikai tad, ja cilvēks galīgi piedzēries. Paldies valdībai par atbalstu! Bet varbūt valdībai vajadzētu vairāk domāt par to, kā mazināt alkoholisma sērgu valstī. Labāk taču līdzekļus ieguldīt cēloņu novēršanā, nevis cīņā ar sekām. Tad nevajadzētu jautāt, vai atskurbtuve nepieciešama katrā pilsētā un katrā novadā.”

Normunds Dīķis, Liepājas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks: “Liepājā nav atsevišķas atskurbtuves, bet pašvaldības policijā atrodas īslaicīgās aizturēšanas telpas, kurās visu diennakti dežurē policists un feldšeris. Te nogādā personas reibuma stāvoklī, ja tās ir izdarījušas kādu administratīvo pārkāpumu. Vedam arī gadījumos, kad īpašuma iemītniekiem ir bailes atrasties ar iereibušu personu savā dzīvesvietā. Vidēji diennaktī atskurbšanas pakalpojumus sniedzam astoņiem cilvēkiem. Pateicoties valdības piešķirtajam finansējumam, savu darbu varam veikt sekmīgāk. Ar iereibušām personām mēdz būt dažādas problēmas, uzskatu, ka atskurbtuve vai līdzīga iestāde būtu nepieciešama katrā pašvaldībā.”

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Mums no agrākiem laikiem kā bijušajam rajona centram atskurbtuves vajadzībām ir atbilstošas telpas, turklāt atskurbšanas pakalpojumus varam sniegt ne vien sava novada, bet arī kaimiņu novadu ļaudīm. Jā, atskurbtuve izmaksā dārgi, taču tā ir ļoti nepieciešama, jo svarīgi visa novada teritorijā nodrošināt kārtību un drošību. Labi, ka valsts to saprot un sniedz daļēju atbalstu. Palīdz arī tas, ka mūsu pašvaldības policijai izveidojusies laba sadarbība ar Sarkano Krustu un Valsts policiju.”

 

 

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+