Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. jūlijs, 2013
Drukāt

Atslābst spriedze ES un Baltkrievijas attiecībās (1)

Foto-Eiropas PadomeFoto-Eiropas Padome

Ar protestiem Eiropas Savienības (ES) institūciju priekšā un cilvēktiesību organizāciju nosodījumu pavadīta Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja (attēlā no kreisās) vizīte Briselē.

Eiropas galvaspilsētā viņš ieradās mēnesi pēc tam, kad ES atcēla ministra ceļošanas aizliegumu. V. Makeja vizīte Briselē diplomātiskajās aprindās un presē tika uztverta kā solis abu pušu attiecību negludumu nolīdzināšanas virzienā pirms rudenī gaidāmā Austrumu partnerības samita Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kurā sagaida vēsturiskus lēmumus ES un Krievijas ietekmei tuvo valstu attiecībās.

 

Cilvēktiesību organizācijas protestē

Ārlietu ministrs, bijušais militārās izlūkošanas virsnieks V. Makejs bija viens no tiem autoritārā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Luka-šenko administrācijas politiķiem, kas aktīvi piedalījās Eiropā par krāpnieciskām uzskatītajās 2010. gada prezidenta vēlēšanās un vēlāk arī opozīcijas apspiešanā un represijās, fiziski izrēķinoties ar simtiem demonstrantu un varai naidīgos iesēdinot cietumā.

Kopā ar citiem vairāk nekā 200 Baltkrievijas varas pīlāriem, dažādas pakāpes valsts amatpersonām un uzņēmējiem 
V. Makejs nokļuva ES melnā saraksta ailēs, kas automātiski nozīmēja aizliegumu iebraukt ES teritorijā un aktīvu iesaldēšanu Eiropas bankās. Pēc tam kad pagājušajā mēnesī ES dalībvalstis vienojās atcelt V. Makeja vīzas liegumu, viņš kļuvis par pirmo Lukašenko apstrīdētās valdības politiķi, kas spēris kāju Briselē pēc 2010. gada.

Vīzu ierobežojumus Brisele mīkstināja pēc tam, kad Baltkrievijas vara brīvībā izlaida vairākus politieslodzītos.

V. Makeju uz ES ārlietu ministru sanāksmi Briselē uzaicināja ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone un ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle. Brisele politiķi pieņēmusi lietišķā noskaņā, izrunājot iespējas uzlabot ekonomikas un uzņēmējdarbības saiknes, kā arī jaunās attiecības gaidāmā Austrumu partnerības samita Viļņā kontekstā. Neraugoties uz lietišķumu, ES ārlietu ministri tomēr atkārtoti norādījuši uz bažām par joprojām ieslodzījumā palikušajiem varas opozicionāriem.

V. Makeja vizīti Briselē ar publiskiem protestiem uzņēma cilvēktiesību aizstāvju organizācijas, norādot, ka ieslodzījumā atrodas vairāki Baltkrievijas varas pretinieki un cīnītāji par cilvēktiesībām, to vidū arī Nobela prēmijai un Eiropas Parlamenta Saharova jeb demokrātijas cīnītāju balvai nominētais Aless Beļatskis.

 

Viļņas samitu 
redz kā iespēju

Austrumu partnerības samits Lietuvas galvaspilsētā Viļņā gaidāms novembrī, un ES prezidējošā Latvijas kaimiņiene sagaida, ka izdosies spert būtiskus soļus pretī ciešākai ES sadarbībai ar sešām bijušajām PSRS valstīm – Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Moldovu, Ukrainu un arī Baltkrieviju. Ar Ukrainu samita laikā ES cer parakstīt asociācijas līgumu un sākt sarunas par to ar Moldovu, Gruziju un Armēniju. Kāds varētu būt progress attiecībās ar Baltkrieviju, joprojām paliek atklāts jautājums, lai gan pagājušajā mēnesī atceļot vīzu aizliegumus, ES ārlietu ministri vienojušies par kopīgu pozīciju, ka Austrumu partnerības samits varētu būt unikāla iespēja uzlabot attiecības ar Baltkrieviju, kas varētu vedināt uz sarunu atsākšanu par visaptverošu sadarbības līgumu.

 

Mudina atvērt ceļošanas vārtus

Baltkrievijas ārlietu ministra V. Makeja vizīti Briselē atbalstījis arī Eiropas Parlaments, kas allaž strikti vērsies pret varas represijām pret opozicionāriem. Ārlietu komitejas pieņemtajos ieteikumos minēts, ka ES ir jāizmanto brīdis, kad Baltkrievija atkal raugās Rietumu virzienā, un jāatver visi vārti, durvis un logi vienkāršajiem cilvēkiem, piemēram, samazinot maksu par vīzu iebraukšanai ES teritorijā. Salīdzinājumā ar citām bijušajām PSRS valstīm baltkrievi par Šengenas vīzu joprojām maksā gandrīz divas reizes dārgāk – 60 eiro (aptuveni 40 latu). Turklāt, pēc statistikas datiem, baltkrievi ir starp tām nācijām pasaulē, kas visaktīvāk pieprasa vīzas ieceļošanai ES teritorijā.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Mareks Migaļskis izteicis priekšlikumu izveidot 250 tūkstošus eiro lielu fondu Baltkrievijas neatkarīgo masu mediju atbalstam, kam līdzekļus paredzētu 2014. gada ES budžetā. Politiķis norādījis, ka ES pati Baltkrievijas vēlēšanas ir atzinusi par negodīgām, vairākkārt nosodoši izteikusies par opozīcijas apspiešanu, un šāds fonds būtu praktiska rīcība.

 

Viedokļi

Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs: “Mēs izstrādājām dažus deklarācijas priekšlikumus. Vispirms, mēs uzskatām, ka pret partnervalstīm ir jāattiecas vienādi un bez diskriminācijas. Mēs paudām interesi par sadarbību visās Austrumu partnerības jomās.”

 

Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Štefans Fīle: “Mēs īsi aprunājāmies pirms tikšanās un vienojāmies, ka ministra klātbūtne sanāksmē Briselē, cerams, nozīmē vai parāda ilgtspējīgu komunikāciju ar Baltkrievijas amatpersonām. Vienlaikus ievērojot visus ES dalībvalstu nosacījumus, gan izmantojot visas iespējas, ko sniedz Austrumu partnerība.”

 

Cilvēktiesību uzraugorganizācijas “Human Right Watch” Eiropas un Centrālāzijas nodaļas vadītāja vietniece Reičela Denbera: “Baltkrievijas prezidents divus gadus izlikās, ka attiecības ar Eiropas Savienību viņu neinteresē, bet tad pēkšņi viņš mainīja savu nostāju. Ja Lukašenko tiešām grib pārmaiņas, tad varai nekavējoties ir jāatbrīvo visi politiski ieslodzītie un jābeidz vajāt opozīciju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus. Eiropas Savienībai Lukašenko visu laiku ir jātur pie vārda.”

 

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs: “Austrumu partnerības samitu Viļņā mēs redzam kā lielu iespēju sasniegt pirmos konkrētos panākumus un ielikt pamatakmeni ilgstošai darbībai. Viss būs atkarīgs ne tikai no noslēgtajiem līgumiem, bet arī no abpusējas uzticēšanās.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu nez. Viss būs labi Baltkrievijā līdz nākošajām vēlēšanām, vai kādiem protestiem kur opozīcija atkal dabūs bietē, galvenos sametīs cietumā un ES noteiks sankcijas.

Draugiem Facebook Twitter Google+