Atslēdz telefonu, pieslēdzas lūgšanām. Reportāža no Aglonas 0
Vakar ar galveno misi un vakara misi Aglonā beidzās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Tie pagājušās nedēļas nogalē un vakar pulcēja simtiem tūkstošu ticīgo no dažādām Latvijas vietām, kaimiņvalstīm un arī tālākām zemēm. Svētkos priesteri aicināja cilvēkus lūgt par Latviju, būt žēlsirdīgiem un palīdzēt cilvēkiem grūtībās. Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar Aglonā izpelnījās aplausus par savu uzrunu, kurā aicināja ticēt labajam un pateicās par lūgsnām viņa slimības laikā.
Aicina ticēt labajam
“Mūsu skatieni grib būt kopā ar tiem, kas piedzīvo grūtus laikus, jo, kā ir sacījis Pāvests Jānis Pāvils II, ja viens miesas loceklis cieš, tad cieš visi,” vakar Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku centrālajā Svētajā misē sacīja Romas Katoļu baznīcas Apustuliskais nuncijs arhibīskaps Pedro Lopess-Kintana. Savā svētrunā viņš aicināja sanākušos lūgt Jaunavai Marijai, lai viņa aizlūdz Dieva priekšā par cilvēku spēju atvērt savas dvēseles un pieņemt Dieva lielumu, kas mīt mūsu līdzcilvēkos. “Jaunava Marija nav tikai apbrīnas objekts, bet arī iedrošinājuma un aicinājuma paraugs, un arī mēs esam aicināti,” uzrunu turpināja nuncijs. Viņš uzsvēra, ka cilvēka esībai ir jēga, ja tā neizslēdz pārdabisko, kā arī atgādināja, ka cilvēka zemes dzīve vēsta par mūžīgu dzīvību. “Materiālisms un eksistenciālisms noraida pēcnāves dzīvi. Bet vai no šā nolieguma cilvēkiem ir kļuvusi labāka dzīve, ja tā moto ir – ēdīsim un dzersim? Mūžīgās dzīves noliegšana novedusi pie cerības noliegšanas tagadējā dzīvē,” uzsvēra P. Lopess-Kintana. Viņš norādīja, ka baznīca aicina cilvēkus piedalīties politiskajā jomā, lai veicinātu sabiedrības labumu, kas ir īpašs aicinājums un kalpošana. “Lūgsim par ieslodzītajiem, pamestajiem, izstumtajiem, bēgļiem un visiem, kuriem nepieciešama mīlestība,” sacīja P. Lopess-Kintana.
Svētku centrālo misi vakar apmeklēja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, premjers Māris Kučinskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kā arī Saeimas deputāti un pašvaldību vadītāji. Tāpat ieradušies bija arī citu tradicionālo konfesiju pārstāvji – Latvijas pareizticīgās baznīcas arhibīskaps Rīgas metropolīts Aleksandrs un Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, un Daugavpils bīskaps Einārs Alpe. Valsts prezidents R. Vējonis savā uzrunā norādīja, ka caur ticību iespējams izjust cerību rītdienai un smelties spēku. “Māte Terēze reiz teica, ka vienaldzība ir lielākā pasaules slimība, kura atņem drosmi un spēku dzīvot,” piebilda R. Vējonis. “Kamēr mēs ticēsim labajam, kamēr būs stipras ģimenes un mīlestība mūsu vidū, Latvija būs stipra un saliedēta. Mēs varēsim dzīvot drošībā un pārticībā. Mēs būsim svētīti savā zemē. Tuvāko mīlestība un līdzcietība ir miera un saticības avots, kas šobrīd ir tik nepieciešams arī Eiropā un daudzviet citur pasaulē,” teica prezidents. Viņš arī pateicās visiem cilvēkiem, kas viņam vēlējuši atveseļošanos un paturējuši viņu savās domās un lūgšanās.
Tradicionālo Krustaceļu svētdien vadīja Rēzeknes–Aglonas diacēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš tā stacijās apcerēja gan cilvēku spēju sniegt palīdzīgu roku, žēlsirdību, kā arī aicināja lūgt par cilvēkiem, kas piedzīvo vajāšanas visā pasaulē. J. Bulis apcerēja gan cilvēka kritienus garīgajā dzīvē un piecelšanos, runāja par politiķu sirdsapziņu, kā arī aizlūdza par cilvēkiem, kuriem viņu miesa ir izklaides objekts, lai gan patiesībā, pēc Svētajiem Rakstiem, tā ir katra cilvēka svētvieta, kurā iemājo Dievs. Krustaceļš svētdien pulcēja tūkstošiem cilvēku.
Rožukronis izdziedāts
“Ceļu mēroju ar konkrētām domām un lūgšanām. Sākumā domāju, ka došos mierā un klusumā, bet mēs svētceļojumā smējāmies un dziedājām,” stāsta rīdziniece Zane Jankuna, kura uz Aglonu svētceļojumā bija devusies pirmo reizi. Arī Anna Dābola no Rīgas Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes teic, ka rožukronis, piemēram, svētceļojuma laikā ir izdziedāts, nevis klusi skaitīts pie sevis. “Es nācu savas mammas nodomā, lūdzu svētceļojumā par viņas veselību,” atklāj Anna. Abām jaunietēm garais ceļš nav bijis šķērslis, lai justos labi. “Nav nekādu lieku domu, joprojām viss ir tīrs un skaidrs, ir sajūta, ka akmeņus un smagumus nenesu līdzi, bet tie kaut kur palikuši,” piebilst Anna. Jaunietēm tagad abas acis un rokas ir vaļā, lai saņemtu dāvanas, kuras parādās pēc svētceļojuma, kad cilvēks sāk analizēt svētceļojuma laikā gūtās atziņas.
Saldus Romas katoļu draudzes priestera Toma Priedoliņa vadībā Aglonā ieradās velosvētceļnieku grupa 26 cilvēku sastāvā. Priesteris šādus svētceļojumus rīko jau septīto gadu. “Varbūt mūsu svētceļojuma forma kādu uzrunās,” cer T. Priedoliņš. Svētceļnieki ap 550 kilometrus garo ceļu no Saldus līdz Aglonai mēroja caur Lietuvu, apmeklējot dažādas baznīcas, kā arī Šilutes svētvietu. Svētceļniekus iepriecinājusi lietuviešu viesmīlība. “Mūs Lietuvā ticības māsas un brāļi uzņēma ar lielu prieku un viesmīlību, deva mums naktsmājas. Tas pierāda, ka baznīca visā pasaulē ir universāla un atvērta,” piebilst T. Priedoliņš. Priestera vadītajā velosvētceļnieku grupā bija pulcējušies gan luterāņi, gan katoļi, gan arī tādi cilvēki, kas savu ceļu pie Dieva vēl meklē. Piemēram, trīsdesmit gadus vecais rīdzinieks Adrians Čuhačevs domu par svētceļojumu apsvēris jau vairākus gadus un šogad internetā pamanījis ziņu par velosvētceļojuma iespēju. “Piecus gadus jutos atrauts no baznīcas. Svētceļojumā devos, lai atgrieztos, kur esmu iepriekš bijis ticībā. Tagad dzīvē iestājies tāds garīga sausuma periods,” saka Adrians, kurš pēc svētceļojuma apņēmies atrast savu draudzi.
